“Saules laivai” jauni īpašnieki, ieguvumi paliek
Šo balvu pirms pieciem gadiem IZM nodibināja Eiropas Savienības programmas “Erasmus+” projekta “EPALE Nacionālais atbalsta dienests” ietvaros. “Saules laivas” kārtējais, nu jau piektais, pērļu sijāšanas rudens noslēdzies – 8. decembrī par labāko pieaugušo neformālās izglītības sniedzēju 2020. gadā atzīta Baltijas Datoru akadēmija, kas simbolisko skulptūru pārmantos no iepriekšējās līderes: Latvijas Nacionālās bibliotēkas. Par tās ieguldījumu pieaugušo izglītībā lasāms rakstā “Gaismas pils – bibliotekāru profesionālās un mūža izglītības kalve”.
Jāatceras, ka “Saules laivas” pasniegšanas ceremonijā janvārī izcilākie pretendenti saņēma arī IZM Pateicības rakstus: kā atzina konkursa rīkotāji, labāko no labākajiem izvēlēties nebija viegli, atzinību pelnījuši vairāki. Tostarp Mālpils pašvaldība par ilgtspēju, daudzpusību un dažādu paaudžu vienošanu izglītības programmās. Un pelnīti – jau kopš 2001. gada Mālpils novada dome pastāvīgi atbalstījusi un sadarbībā ar biedrību “Mālpils tautskola” rīkojusi dažādus pieaugušo neformālās izglītības pasākumus. Viens no novada domes attīstības programmas stratēģiskajiem mērķiem ir pieejama un kvalitatīva izglītība visām iedzīvotāju vecuma grupām. Ko tas nozīmē? Izglītības pasākumi pieaugušajiem tiek organizēti, lai veicinātu iedzīvotāju izglītošanu, nodarbinātību un sociālo iekļaušanu, kā arī mazinātu nevienlīdzību starp lauku un pilsētu iedzīvotājiem pieaugušo neformālās izglītības jomā.
Projektu, gan vietēja mēroga, gan starptautisku, Mālpilī ir tik daudz, ka visus nosaukt nemaz nav iespējams, par tiem var uzzināt novada domes mājaslapā.
Tagad sīkāk par pāris iestrādnēm, kas, visticamāk, raksturīgas tikai Mālpilij, turklāt projektu gaitā turpina attīstīties.
Datorzinības: skolotāju lomā vidusskolēni
Līvija Mukāne, novada pieaugušo izglītības koordinatore, stāsta: “Pamatā viss pieaugušo izglītības darbs notiek no projektu līdzekļiem, kaut arī dome neliedz finansiālu atbalstu. Galvenokārt tā ir “Erasmus+” programma, kurā sadarbojamies ar Valsts izglītības attīstības aģentūru, piedaloties projektu konkursos. Tāds arī ir mans tiešais pienākums – izstrādāt un īstenot projektus no idejas līdz gala atskaitei.
Par vērtīgākajiem sasniegumiem. Aizpagājušajā gadā sākās un divus gadus turpinājās “Erasmus+” programmas SINDI projekts – individuālie mūsdienu tehnoloģiju kursi senioriem, ko vadīja vidusskolas jaunieši. Absolūta inovācija, turklāt ļoti noderīga. Gados vecākiem cilvēkiem apgūt datorzinības grupas nodarbībās ir diezgan sarežģīti. Kaut ko nesaprati, palaidi garām, un nākamajā reizē mācīto uztvert pavisam grūti. Individuāli viss ir vieglāk.
Ideju, ka vidusskolēni senioriem varētu mācīt informācijas tehnoloģiju, nolūkojām Īrijā, un tās autors apmācīja šim darbam mūsu jauniešus. Mācības norisinājās divos posmos, datorzinībās izglītojot vairāk nekā 30 senioru. Nodarbības norisinājās mūsu mūžizglītības klasē, bibliotēkā vai kultūras centrā, katram izdevīgā laikā un vietā – kāds jaunietis individuāli apmācīja senioru strādāt tieši ar to ierīci, ko viņš lietos.
Pirmajā tikšanās reizē uztraukušies bija gan pasniedzēji, gan apmācāmie, bet pēc tam radās pilnīga saprašanās, un apmēram desmit reizēs visi arī apguva nepieciešamās prasmes. Tostarp izmantot internetbanku, kas ir ļoti svarīgi. Šā projekta lielais ieguldījums ir tāds, ka daļa senioru, kas tolaik apguva datorzinības, tagad turpina mācīties Senioru universitātē, kur šīs iemaņas patlaban ir absolūti nepieciešamas. Latvijā šobrīd ir trīs Senioru universitātes filiāles, mēs sadarbojamies ar Rīgas “Project Net”.
Senioru universitāte Mālpilī
Senioru universitātes iniciatīvas virzītāja un koordinatore Latvijā Iveta Cīrule stāsta: “Senioru universitātes sniedz neformālo izglītību vecāka gadagājuma cilvēkiem, kam vidēji ir 55 un vairāk gadu, un šī sistēma ir pasaulē populāra. Bet konkrēto paraugu nolūkoju, strādājot kādā starptautiskā projektā Portugālē. Tur šādās universitātēs mācās ļoti daudz cilvēku.
Sapratu, ka mūsu valstī nav šādas aptveroši organizētas, tieši senioru mērķauditorijai paredzētas, starptautiskā izglītības pieredzē balstītas mācību sistēmas. Latvijā dažas senioru skolas jau pastāv, bet, manuprāt, tur lielāks uzsvars likts uz socializēšanos. Taču man patika tieši doma par mācīšanos mūža garumā, pirmām kārtām akcentējot tieši prāta asināšanu caur zināšanu apgūšanu. Pēc Portugāles parauga mācību saturs veidots četros blokos: digitālās prasmes, svešvaloda (Latvijā – angļu valoda), veselīgs, aktīvs dzīvesveids (iekļaujot zināšanas par uztura un kustēšanās ietekmi uz organismu), kā arī radošums, personības izaugsme, finanšu pratība.”
Biedrību “Project Net”, lai īstenotu senioru universitātes projektu Latvijā, Iveta Cīrule nodibināja 2019. gadā, un tad viņu uzmeklēja Līvija Mukāne, piedāvājot izveidot filiāli Mālpilī: tur esot aktīvs mācīties gribošs senioru kodols.
“Mēs sākām mācības 2019. gada oktobrī un turpinājām līdz pavasarim, kad tika noteikti ar Covid-19 saistītie ierobežojumi. Kursus atsākām oktobrī, bet klātienē paspējām novadīt tikai divas nodarbības – par veselīgu dzīvesveidu un angļu valodu –, un tad atkal nācās darbu pārtraukt. Bet no 11. novembra sākām mācīties attālināti “Zoom” platformā, turklāt ir nākuši klāt divi dalībnieki. Pirms tam gan bija viena speciāla nodarbība klātienē, kurā apmācīju visus grupas dalībniekus attālinātam darbam, un biju ļoti priecīga, ka visiem 22 senioriem tas izdevās. Te gan jāpateicas viņu iepriekšējai sagatavotībai digitālo prasmju kursos starppaaudžu sadarbības projektā.
Vēl īpaši vēlos uzsvērt, ka Mālpils grupa ir ļoti saliedēta: izveidojies ciešs savstarpēji pazīstamu cilvēku kolektīvs, kas kopīgi piedalās arī citās aktivitātēs un ļoti vēlas mācīties. Manuprāt, te liela loma projektu koordinatorei Līvijai Mukānei, kas prot iedvesmot cilvēkus, gādāt par interesantiem projektiem un to īstenošanu.”
Latvijā kopumā Senioru universitātē mācās 80 dalībnieku, un Iveta Cīrule domā, ka šī senioru mācību sistēma vērsīsies plašumā arī nākotnē, kad ar Covid-19 pandēmiju saistītie ierobežojumi būs atcelti un ļaudis atkal drīkstēs brīvi satikties, tomēr tiks izmantotas attālinātās mācību metodes. “Ja man pirms gada kāds teiktu, ka mācīšu seniorus šādi, neklātienē, neticētu, teiktu, ka tas nav iespējams. Taču, ja pie tā piestrādā, arī cilvēki, kuriem iepriekš bija minimālas digitālās prasmes, labi tiek galā.”
Vietu un lietu biogrāfijas
Mālpilī ir vēl kāds “Erasmus+” projekts, par kuru obligāti jāpastāsta: “Kultūras mantojuma loma un iespējas starppaaudžu izglītībā”.
“Tas šobrīd ir mans mīļais bērns,” saka Līvija Mukāne. “Par spīti visiem aizliegumiem, mēs šo programmu turpinājām, jo iepriekšējā posmā izrādījās, ka jauniešiem un senioriem ir ļoti interesanti savstarpēji sadarboties. Pērn decembrī ap šo laiku Priekuļu novada Maizes mājā mūsu seniori kopā ar Mālpils novada vidusskolas jauniešiem cepa pīrāgus, cits citam palīdzēja, beigās tos pīrāgus ar tēju baudīja un dziedāja Ziemassvētku dziesmas. Tas bija lieliski! Šīgada janvārī mums bija košs pasākums ar ārzemju partneriem no četrām valstīm.
Lielā pīrāgu cepšana pagājušā gada decembrī – Mālpils vidusskolas jauniešiem noder senioru pieredze.
Foto no Mālpils novada domes arhīva
Tagad skaidrs, ka projektos klātienē neko daudz nevaram pasākt. Tāpēc darām kaut ko tādu, kas iepriekš nebija plānots, – veidojam izstādi “Lietu un vietu biogrāfijas”. Tā būs daļēji virtuāla. Aicinājām Mālpils iedzīvotājus nest uz bibliotēku senas lietas, kas saistītas ar kaut ko nozīmīgu dzimtas dzīvē, pievienojot nelielu aprakstiņu. Tas skar vēsturi, cilvēkus, viņu likteni.
Citi projekta partneri Austrijā, Čehijā, Polijā un Francijā savās organizācijās arī veidoja kaut ko līdzīgu un ir jau atsūtījuši fotogrāfijas un aprakstus. Lielā formātā attēlus un aprakstus iztulkojam, izdrukājam un arī eksponējam izstādē. Šujmašīnas, lampas, dokumenti, gludekļi, visādas interesantas lietas. Piemēram, no Francijas saņēmām fotogrāfiju un stāstu par vecmāmiņas tējas servīzi, kas pārdzīvojusi karu un vēl šos garos gadus.
Ar Covid-19 saistīto ierobežojumu dēļ izstādes atklāšanu rīkot nedrīkstam. Taču bibliotēkai ir atļauts izsniegt grāmatas, un apmeklētājs var aplūkot arī ekspozīciju. Izstāde būs atvērta līdz janvāra otrajai nedēļai. Par visiem šiem izstādes eksponātiem veidosim brošūru visās partneru valodās, un tās eksemplāri būs pieejami visiem interesentiem. Tā kā katram projekta partnerim ir vismaz pieci eksponāti, kopumā būs apmēram 30 aprakstu un foto. Vēlējāmies, lai šī izstāde ir cilvēku dvēselei un priekam šajā daudzo aizliegumu laikā.”
“Saules laivai” un neformālās izglītības nesējiem vēl viens gads aizritējis. Šogad ir zīmīga “Saules laivas” rīkotāju piebilde – atbilstoši šā laika aktualitātēm žūrija, vērtējot ceļojošās balvas pretendentus, īpašu uzmanību pievērsa jauniem neformālās izglītības risinājumiem pandēmijas laikā. Taču, kā redzams, arī iepriekšējo gadu pirmrindnieki sparu nav zaudējuši, meklē jaunus ceļus un rada jaunas vērtības.
Izstāde būs atvērta līdz janvāra otrajai nedēļai. Par visiem šiem izstādes eksponātiem veidosim brošūru visās partneru valodās, un tās eksemplāri būs pieejami visiem interesentiem. Tā kā katram projekta partnerim ir vismaz pieci eksponāti, kopumā būs apmēram 30 aprakstu un foto. Vēlējāmies, lai šī izstāde ir cilvēku dvēselei un priekam šajā daudzo aizliegumu laikā.”
[Raksta tapšanas brīdī bibliotēkām vēl bija ļauts strādāt. Jauno ierobežojumu dēļ izstādes ekspozīcijas laiks pagarināts līdz 29. janvārim – red.]
Informācijas pirmpublikācija pieejama Eiropas pieaugušo izglītības e-platformā EPALE.
