Viss sākās ar personīgo pieredzi
Krāslavas Senioru skolas vadītāja Tatjana Azamatova stāsta: “Es pati ne tik sen izjutu vēlēšanos mācīties kaut ko no jauna. Sākumā bija lielas šaubas, vai ir vērts to darīt vecumā pēc 40, taču drīz vien Daugavpils Universitātē veiksmīgi ieguvu bakalaura grādu socioloģijā. Pēc tam apguvu arī maģistra studiju programmu un saņēmu diplomu, aizstāvot zinātnisko darbu par iedzīvotāju novecošanās procesu. Šogad sāku studēt doktorantūrā. Šie panākumi man deva iespēju pārliecināties par teiciena “mācīties nekad nav par vēlu” patiesumu. Turklāt atklāju, ka izglītošanās brieduma gados lieliski strukturē un pārveido domāšanu, liek apgūt mūsdienu tehnoloģijas (manā gadījumā – datorprogrammas) un kopumā, manuprāt, dod nesalīdzināmi lielāku efektu nekā jaunībā. Tātad mana ideja par izglītības kursu pieaugušajiem radās, balstoties uz personīgo pieredzi.
Otrs iemesls – apzināšanās, ka tā ir viena no mūsdienu dzīves prasībām. Izstrādājot maģistra darbu, izpētīju starptautisko pieredzi šajā jautājumā, iepazinos ar dažādiem pētījumiem, rakstiem. Izrādījās, ka jau sen, pirms vairāk nekā 40 gadiem, pasaulē izveidojās un izplatījās neformālās apmācības veids senioriem, ko nodēvēja par trešās paaudzes universitāti. Tādās universitātēs ir svarīga ne tikai izglītība, bet arī citi mērķi – iesaistīt vecāka gadagājuma cilvēkus aktīvā sociālajā dzīvē, veicināt veselības nostiprināšanu un veikt vientulības profilaksi.
Latvija ir viena no valstīm, kas pagaidām atpaliek šajās darbības jomās. Apzinoties minēto situāciju, kā arī ministriju un citu valsts struktūru vājo aktivitāti šajā virzienā, iedomājos, ka varētu mēģināt uzsākt darbu saviem spēkiem un vietējā līmenī. Piemēram, atvērt neformālās izglītības kursu gados vecākiem cilvēkiem. Manu ideju atbalstīja Raimonds Lazda – psihologs, biedrības “Sociālās attīstības aģentūra “Pieci airi”” līdzdibinātājs.
Emocionāla un aktīva dzīve jebkurā vecumā
Protams, mēs sapratām, ka Krāslavā šī ideja uzreiz netiks uztverta ar “urrā”, tāpēc senioru ballē veicām vecāka gadagājuma cilvēku aptauju. Vēlmi mācīties izteica daudzi. Kad bijām gatavi uzsākt nodarbības un uzaicinājām šos cilvēkus uz tikšanos, no vairāk nekā divdesmit gribētājiem atnāca viena sieviete, kas atveda sev līdzi draudzeni. Protams, tas mūs sarūgtināja, taču neatstājām šo ideju novārtā. Savās pārdomās dalījāmies ar Krāslavas novada Centrālās bibliotēkas darbiniekiem. Viņi bija ļoti laipni un palīdzēja mums savākt senioru grupu no savu pastāvīgo lasītāju vidus. Bibliotēkas vadība piešķīra telpu nodarbību rīkošanai, tur mēs arī darbojamies līdz šim laikam.”
Septembrī Krāslavas Senioru skolā sākās sestais mācību gads. Kas ļauj skolai pastāvēt jau tik ilgi? “Nekādu noslēpumu nav, man tā ir vissvarīgākā lieta šajā dzīves posmā, un es pastāvīgi strādāju, lai skola darbotos,” skaidro Tatjana Azamatova. “Man tas ļoti patīk. Pirmām kārtām tas ir radošs process, saistīts ar nepieciešamību sagatavot materiālus lekcijām, iepazīties ar lielu informācijas klāstu. Dažreiz ir jāizdomā kāda veiksmīga forma, kas palīdzētu izpaust savas domas auditorijai. Mūsu darbs dod iespēju sastapt daudzus ļoti interesantus un savdabīgus cilvēkus, ar kuriem citos apstākļos, iespējams, mēs nekad nebūtu iepazinušies. Senioru skolā savstarpēji bagātinām savu pieredzi, mācāmies būt iecietīgi pret citu cilvēku viedokli, bet visbiežāk vienkārši labprāt kontaktējamies draudzīgā gaisotnē.
Viens no galvenajiem uzdevumiem mūsu darbā – popularizēt ideju par to, ka arī “trešā vecuma” pārstāvjiem var būt diezgan aktīva un emocionāli piesātināta dzīve. Būtu ļoti patīkami ieraudzīt sava darba augļus, pateicoties kuriem sabiedrības priekšstats par gados veciem cilvēkiem pakāpeniski mainītos, negatīvo stereotipu vietā parādītos daudz optimistiskāks viedoklis par senioru dzīvi un dažādu scenāriju iespējām tajā.”
Krāslavas Senioru skolas dalībnieki ekskursijā.
Foto no Krāslavas Senioru skolas arhīva
Ne vien lekcijas, bet arī radošas nodarbības un fiziskās aktivitātes
“Skolu kopumā apmeklē aptuveni 60 cilvēku. Protams, ne vienmēr atnāk tik daudzi, apmeklētību ietekmē dažādi dzīves apstākļi, bet parasti lekcijās piedalās 25–30 vecāka gadagājuma klausītāju,” stāsta Tatjana. “Kopš pagājušā gada, kad mūsu “studentu” skaits ievērojami pieauga, nolēmām organizēt nodarbības divās grupās. Lektoriem ir vieglāk strādāt ar mazāku auditoriju – tad tiek saņemta lielāka atgriezeniskā saite. Nesen īstenojām vēl citu ieceri – izveidot skolas padomi, kurā darbotos visaktīvākie seniori, lai risinātu svarīgus administratīvos un organizatoriskos jautājumus. Pašlaik padomē ir ievēlētas četras sievietes, kas ar nelielu pašironijas devu dēvē sevi par “mini domi”.
Sākumā mēs strādājām pilnībā kā brīvprātīgie. Vienīgais pašvaldības sniegtais atbalsts bija telpa pilsētas bibliotēkas ēkā, kurā Senioru skola organizē savus bezmaksas pasākumus. Tomēr divi cilvēki nevar piedāvāt lielu lekciju un nodarbību dažādību. Bet atbilstoši trešās paaudzes universitāšu tipiskajām programmām jāorganizē daudzveidīgas radošas nodarbības un fiziskās aktivitātes. Tādēļ kā biedrība “Sociālās attīstības aģentūra “Pieci airi” iesaistījāmies projekta “Esi vesels Krāslavas novadā” aktivitāšu īstenošanā – rīkojām nodarbību ciklu “Garīgā veselība senioriem”, kurā līdztekus lekcijām iekļautas arī fiziskās aktivitātes.
Tas ir ārkārtīgi svarīgi, jo zinātnieki uzskata, ka smadzeņu darbība ir atkarīga no fiziskās aktivitātes līmeņa. Esam ļoti gandarīti par to, ka Senioru skolai pievērsa uzmanību arī vietējā sabiedrība. Sociāli aktīvi vidējā vecuma cilvēki ļoti atsaucīgi izturas pret mūsu darbu, daudzi iesaistās mūsu skolas pasākumos. Radošo profesiju pārstāvji, kā arī ļaudis, kuriem ir radošs hobijs, labprāt dalās savās zināšanās un meistarībā ar senioriem. Piemēram, ļoti veiksmīgas bija filcēšanas nodarbības, ko vadīja friziere un māksliniece Inga Skumbiņa. Savukārt māksliniece Inga Maijere iepazīstināja ar origami, bet Indras Mūzikas un mākslas skolas direktores Ērikas Zarovskas vadībā seniori veidoja grafiskos attēlus. Šo sarakstu varētu vēl turpināt... Tādējādi “Senioru skola” realizē savu netiešo uzdevumu – palīdzēt ne tikai senioriem, bet arī vidējās paaudzes pārstāvjiem iemācīties pieņemt savu vecumu un savlaikus sagatavoties nākamajam dzīves posmam, iemācīties būt par senioriem, radīt jaunu novecošanās modeli.”
Senioru skola plaši izmanto arī interneta dotās iespējas: tās “Facebook” lapā publicēta aktuāla informācija par tematiem, kas saistīti ar sabiedrības novecošanos. “Mājaslapu “Facebook” vietnē izveidojām 2016. gada septembrī, un viena no tās galvenajām funkcijām ir nodarbību plāna publicēšana. Vēl tā darbojas kā savdabīga mediju zona, kur Senioru skolas dalībnieku bērni un mazbērni, kas dzīvo citās pilsētās un valstīs, var sekot līdzi notikumiem un aplūkot fotogrāfijas,” stāsta Tatjana Azamatova.
Informācijas pirmpublikācija pieejama Eiropas pieaugušo izglītības e-platformā EPALE.
