NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
22. aprīlī, 2020
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Izglītība
2
2

Gaismas pils – bibliotekāru profesionālās un mūža izglītības kalve

Gluži jaunas iespējas bibliotekāru izglītošanas laukā visā valstī pavēra Latvijas Nacionālās bibliotēkas pārcelšanās uz Gaismas pili 2014. gadā.

FOTO: Edijs Pālens, LETA

Kopš šā gada janvāra Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) ir Izglītības un zinātnes ministrijas balvas “Saules laiva” laureāte. Balvu piešķir par labāko darbu pieaugušo neformālās izglītības jomā, un LNB to ieguva spraigā 11 pretendentu konkurencē.

īsumā
  • Bibliotēku sektorā nodarbinātajiem profesionālo tālāko izglītību nodrošina LNB Kompetenču attīstības centrs (KAC).
  • KAC piedāvā gan neformālās izglītības kursus un apjomīgākas izglītības programmas, gan formālās profesionālās izglītības ieguvi.

Raksturojot Gaismas pils ieguldījumu pieaugušo izglītības veicināšanā, izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska uzsvēra: “Šis ir laiks, kas pieprasa nepārtrauktu izglītošanos jebkurā dzīves posmā. Varam tikai vēlēties, lai mums būtu aizvien vairāk tādu organizāciju kā Latvijas Nacionālā bibliotēka, kas ar visai nelieliem resursiem spēj panākt izcilību gan savas nozares speciālistu kompetences pilnveidošanā, gan darbā ar daudziem tūkstošiem bibliotēku apmeklētāju visā Latvijā.”

Ceļš uz bibliotēku zinībām

“Saules laiva” ir ceļojošā balva, un to piešķir par sasniegumiem pieaugušo izglītības laukā iepriekšējā gadā. Taču jāteic, ka sasniegumi briedināti daudzu gadu garumā. LNB visas valsts bibliotēku darbinieku profesionālās kvalifikācijas celšanā piedalījusies jau kopš pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu beigām, bet pilnīgi jaunas iespējas šajā laukā pavēra pārcelšanās uz Gaismas pili 2014. gadā. Tagad bibliotēku sektorā nodarbinātajiem profesionālo tālāko izglītību nodrošina LNB Kompetenču attīstības centrs (KAC), piedāvājot gan neformālās izglītības kursus un apjomīgākas izglītības programmas, gan formālās profesionālās izglītības ieguvi. Turklāt centrs ne tikai sniedz savu mācību pakalpojumu, bet arī sagatavo un reģistrē izsniegtās dalībnieku apliecības mācībās, ko rīko citi bibliotēkas departamenti un nodaļas.

Silva Vucena, LNB Attīstības departamenta vadītāja, stāsta: “Bibliotēku darbības lauks mūsdienās ir ļoti plašs. Valsts reģionos bibliotēkas ir kļuvušas par tādiem kā pašvaldības atbalsta punktiem. Bibliotekāriem tad attiecīgi jābūt kompetentiem ne tikai grāmatu jomā, bet daudz plašāk – kā informācijas speciālistiem.”

“Bibliotēkas ir atvērtas sabiedriskas institūcijas, kurās ir ne tikai visu veidu krājumu pārvaldība, poligrāfiskie izdevumi, bet arī digitālie resursi – gan Latvijas, gan starptautiskās datubāzes. Bibliotekāri mūsu neformālajās mācībās apgūst prasmes izmantot šīs datubāzes pat ļoti sarežģītu uzziņu veikšanai.

Bibliotekārs varbūt iedzīvotājiem nesniegs gatavas atbildes uz jautājumiem, bet parādīs ceļu, kā meklēt risinājumu,” skaidro KAC vadītāja Dženija Dzirkale-Maļavkina. “Senāk bibliotekāru mācības pamatā norisinājās kā profesionālā pilnveide neformālās izglītības ceļā. Taču nozarē izpalika posms, kurā var iegūt profesiju “bibliotekārs”. Programmas “Bibliotēku zinības” ieviešana šo iespēju ir devusi. Kaut arī praksē bibliotekāra amatu var ieņemt bez pienācīgas kvalifikācijas, mūsu mērķis bija, lai darbinieki būtu profesionāli izglītoti.”

Pēc LNB iniciatīvas pirms pieciem gadiem tika izstrādāts un apstiprināts Bibliotekāra profesijas standarts 3. profesionālās kvalifikācijas līmenim, 2016. gadā licenci ieguva profesionālās tālākizglītības programma “Bibliotēku zinības” (960 mācību stundas) un profesionālās pilnveides izglītības programma “Informācijas un bibliotēku zinību pamati” (160 stundas). Abas minētās programmas un, kas ļoti svarīgi, LNB kā pieaugušo izglītības iestāde akreditētas uz sešiem gadiem.

Tādējādi pavērts ceļš bibliotekāru turpmākai sistemātiskai profesionālajai izaugsmei: viņi tālāk Latvijas Kultūras koledžā jau var iegūt bibliotēkas informācijas speciālista kvalifikāciju, Latvijas Universitātē – bakalaura, maģistra un doktora grādu.

Kā uzsver Dž. Dzirkale-Maļavkina, ar ļoti nozīmīgu pagriezienu bibliotekāru izglītošanā iezīmējās 2017. gads, kad Izglītības kvalitātes valsts dienests LNB piešķīra tiesības atzīt ārpus formālās izglītības iegūtās kompetences, nodrošinot iespēju bibliotekāriem nokārtot kvalifikācijas eksāmenu. “Ja cilvēks ir patstāvīgi izglītojies, apguvis vajadzīgās prasmes, viņš var doties uz KAC, nokārtot eksāmenu un saņemt apliecinājumu par iegūto trešā līmeņa profesionālo kvalifikāciju.”

Līdz šim profesionālo kvalifikāciju ieguvuši 183 cilvēki: 78 pēc profesionālās tālākizglītības programmas “Bibliotēku zinības” apguves un 105 pēc kompetenču atzīšanas eksāmena nokārtošanas.

Ir jāiet uz priekšu

Iespēju nokārtot kvalifikācijas eksāmenu izmantojusi arī Skrundas pilsētas bibliotēkas vadītāja Gunita Strode. “Bibliotēkā esam tikai divas darbinieces un (tāpat kā vairākas Kuldīgas novada bibliotekāres) izmantojām šo iespēju iegūt profesionālo kvalifikāciju. Mums abām jau ir augstākā izglītība – esmu pedagoģe, bet mana kolēģe: ekonomiste. Bibliotēkā strādāju divpadsmito gadu, ir gan pieredze, gan pamata zināšanas, bet eksāmenam bija gana daudz jāmācās.

Pāris reižu gadā vēl apmeklējam LNB rīkotos seminārus; pašvaldība šos izdevumus apmaksā, tāpat kā ar kvalifikācijas eksāmenu saistītos izdevumus. Mums tiešām ir jāzina viss. Par nodokļu maksājumiem, komunālo pakalpojumu rēķiniem, likumiem un noteikumiem, teātru un koncertu biļešu iegādi internetā, informācijas meklēšanu datubāzēs.”

Gunita atzīst – līdz ar iedzīvotāju skaita samazināšanos pēdējos gados nedaudz sarucis arī lasītāju skaits, toties paplašinājies pakalpojumu izmantotāju pulks. “Cilvēki bibliotēkā vairāk lasa žurnālus, jo vairs nav iespēju tos katram abonēt. Viņi nāk uz izstādēm, pasākumiem, un redzam, ka bibliotēku loma kļūst arvien svarīgāka, un tā ir nākotnes tendence.”

Pirms pāris gadiem KAC iesaistījās vēl kādā nozīmīgā Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētā projektā – “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide” (2. un 4. kārtā). S. Vucena: “Viena no motivācijām šajā sociālajā projektā ir tā, ka mācību maksa ir gana liela, bet pašu dalībnieku līdzmaksājums – mazs. Daudziem arī to sedz darba devējs.”

Neformālā izglītība – nepārtraukti

“Bibliotēkās kopumā strādā aptuveni 3000 bibliotekāru un informācijas speciālistu, un tā ir mūsu galvenā mērķauditorija,” turpina S. Vucena. “Viņi regulāri apmeklē mūsu “mazos kursus”, un tā ir laba iespēja mūžizglītības kontekstā. Bibliotekāra darbs ir tik komplicēts, ka pirms trim gadiem iegūtās zināšanas un prasmes ir jāatjauno, jo atkal ir izmaiņas. Līdzās formālajām programmām, kas sniedz pamatzināšanas un pamatprasmes, neformālā pilnveidošanās dažādos sarežģītības līmeņos notiek visu laiku, un pašlaik piedāvājam vairāk nekā 50 izglītības programmu. Tās arvien pilnīgojam, un, piemēram, pērn tika izstrādātas 11 jaunas programmas.”

Taču mācības kursu formātā ne tuvu nav viss: LNB ir vēl Bibliotēku attīstības centrs, Uzziņu un informācijas centrs, Bibliogrāfijas institūts un citas struktūrvienības, kuru speciālisti bibliotēku darbiniekiem reģionos piedāvā profesionālās pilnveides iespējas dažādos semināros, konferencēs, diskusijās, pieredzes braucienos. Pērn noticis ap 80 šādu pasākumu. Bibliotēku attīstības centrs pastāvīgi sniedz bibliotēku darbiniekiem metodisko konsultatīvo atbalstu. “Ja konkrētā segmentā saskatām kādas aktualitātes, rīkojam izglītojošu pasākumu un sniedzam atbildes uz samilzušajiem jautājumiem. Mijiedarbība notiek nemitīgi,” uzsver LNB Attīstības departamenta vadītāja.

Bibliotekāru kursiem KAC speciāli paredzētas divas telpas – datorklase un semināru klase –, bet faktiski Gaismas pilī izglītošanās notiek visur. “Lielākā konferenču vieta ir Ziedoņa zāle ar 460 vietām, un mīnus pirmajā stāvā ir konferenču centrs,” informē S. Vucena. “Arī lasītavās regulāri notiek dažādi lasījumi, lekcijas, diskusijas, kas ir kontekstā ar konkrēto lasītavu vai izstādi. Līdztekus minētajām mācībām bibliotēku speciālistiem Gaismas pilī norisinās ļoti daudz citu publisko pasākumu. Pērn – vairāk nekā 500, un arī ļoti dažādi: no lielām konferencēm līdz šaura loka lekcijām. Tos apmeklējuši 15 tūkstoši cilvēku. Lielākoties tie ir bez maksas, tikai jāizvēlas, kas kuram interesē, un jāatnāk.”

Pašlaik gan saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu valstī līdz 12. maijam LNB apmeklētājiem ir slēgta, nodrošinot tikai neklātienes pakalpojumus. Taču, protams, pienāks brīdis, kad “Saules laivas” novērtētās aktivitātes atkal atsāksies ar pilnu sparu.

Informācijas pirmpublikācija pieejama Eiropas Pieaugušo izglītības e-platformā EPALE.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU