NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Laura Studente
LV portāls
06. novembrī, 2020
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Eiropas Savienība
8
8

Breksita pārejas periods tuvojas finiša taisnei – pilnīgas skaidrības nav

FOTO: Freepik

Lai gan breksits jeb Apvienotās Karalistes (AK) izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) notika jau teju pirms gada un līdz šī gada 31. decembrim ir noteikts pārejas periods, tomēr vēl joprojām norisinās intensīvas sarunas par abu pušu nākotnes attiecību veidošanu un pilnīgas skaidrības, vai tiks panākta kopēja vienošanās, nav.

īsumā
  • Būtiskākie problēmjautājumi ES un AK sarunās ir pieeja AK zvejas ūdeņiem, kā arī valsts atbalsta politikas noteikumi.
  • Latvija gatavojas abiem scenārijiem: gan tam, ka vienošanās par kopīgu sadarbību tiek panākta, gan arī tam, ka netiek.
  • Vienošanās būtu jāpanāk līdz novembra vidum, jo tā vēl jāpaspēj ratificēt un iztulkot visās ES oficiālajās valodās.
  • Neatkarīgi no vienošanās statusa Latvijas pilsoņiem AK ir jāreģistrējas pastāvīgā vai nepastāvīgā iedzīvotāja statusam, kā arī jāņem vērā, ka mainīsies ceļošanas, uzturēšanās kārtība u. c.

Būtiskākie problēmjautājumi, kuri joprojām uztrauc abas puses, ir pieeja AK zvejas ūdeņiem un nozvejas kvotām. Šajā jautājumā ES vēlas daudz lielākas tiesības, nekā briti ir gatavi sniegt. Tāpat vienošanās nav panākta par valsts atbalsta politikas noteikumiem, kurus savukārt briti vēlas brīvākus, ko negrib akceptēt ES, stāsta Latvijas Ārpolitikas institūta asociētais pētnieks Aldis Austers.

Sarunu atmosfēru apgrūtina arī AK virzītais Iekšējā tirgus likumprojekts, kas pārkāpj izstāšanās līgumā noteikto labticīgas rīcības pienākumu. Ja to apstiprinātu, tas ļautu AK veikt vienpusējas atkāpes no protokola par Īriju–Ziemeļīriju. Par šo jautājumu Eiropas Komisija (EK) pret AK 1. oktobrī ir uzsākusi pārkāpuma procedūru, akcentē Ārlietu ministrija (ĀM).

Latvija gatavojas abiem variantiem

Kā Saeimas Eiropas lietu un Ārlietu komisiju kopsēdē pauda ĀM parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica, Latvija gatavojas abiem variantiem – pārejas perioda noslēgumam gan ar vienošanos, gan bez tās. Vienlaikus ir skaidrs, ka sadarbība ar AK nebūs tik cieša, kāda tā bija ES ietvaros.

Lai gan daudzās jomās sadarbību var turpināt līdz ar dažādu starptautisko konvenciju, divpusējo līgumu un dokumentu starpniecību, tomēr ir jomas, kurās sadarbībā būtisks ir AK nacionālais regulējums, kas vēl pašlaik nav zināms.

Tāpat ir arī nozares, kuras nevar regulēt ar divpusējo sadarbību starp valstīm, piemēram, aviācija un starptautiskie kravu pārvadājumi. Ja šajos jautājumos netiks panākta vienošanās par ilgtermiņa risinājumu, tad ar savu ārkārtas īstermiņa risinājumu būs jānāk klajā EK.

Vienošanās jāpanāk līdz novembra vidum

Lai gan mūsu valsts gatavojas abiem variantiem, tomēr A. Austers atzīmē, ka sarunām vēl ir pietiekami daudz laika, lai varētu cerēt uz pozitīvu iznākumu.

“Joprojām domāju, ka vienošanās tiks panākta, jo tā ir abu pušu interesēs. Arī laiks sarunām vēl ir. Diemžēl šībrīža politiskais fons Lielbritānijā nav labvēlīgs ātram sarunu noslēgumam. Premjerministrs Boriss Džonsons ir saņēmis apvainojumus par nekompetenci Covid-19 ierobežošanā, kamdēļ viņš ir spiests demonstrēt savu “stāju” sarunās ar Eiropas Savienību. Turklāt briti vēl gaida ASV prezidenta vēlēšanu rezultātus. Tomēr Covid-19 papostītajai britu ekonomikai vēl viens papildu trieciens, ko radītu nevienošanās ar ES, būtu pārāk bīstams,” secina pētnieks.

Arī ĀM akcentē, ka gan ES, gan AK vairākkārt ir apliecinājušas savu interesi sarunas līdz pārejas perioda beigām noslēgt ar līgumu par nākotnes attiecībām. Tāpēc intensīvs sarunu process un darbs pie nākotnes līguma teksta turpinās.

Vienlaikus, lai līgumu paspētu ratificēt AK parlamentā un Eiropas Parlamentā un iztulkot ES oficiālajās valodās, vienošanās būtu jāpanāk līdz novembra vidum.

Turpinās Latvijas pilsoņu reģistrācija AK

Neatkarīgi no sarunu iznākuma visiem Latvijas pilsoņiem, kas šobrīd jau dzīvo AK vai līdz gada beigām plāno pārvākties uz turieni, ir jāpiesakās pastāvīgā vai pagaidu iedzīvotāju statusam (settled/pre-settled status). Pieteikšanās turpināsies līdz 2021. gada 30. jūnijam, tomēr Ārlietu ministrija aicina šo jautājumu neatlikt uz pēdējo brīdi.

Ja AK plānots uzturēties pēc studiju beigām, tad jāreģistrējas arī studentiem, kas jau atrodas AK vai būs ieradušies tur līdz gada beigām.

Savukārt no nākamā gada stāsies spēkā jaunā imigrācijas sistēma, un tās prasības attieksies arī uz tiem studentiem, kuri attālināti jau uzsākuši studijas šīgada rudenī, bet plāno ierasties AK tikai pēc 2021. gada 1. janvāra.

Jāgatavojas, ka AK vairs nevarēs ieceļot ar eID kartēm

Tāpat jārēķinās, ka neatkarīgi no sarunu iznākuma ar 2021. gada 1. janvāri arī ceļošana uz AK vairs nebūs tik brīva kā līdz šim.

Arī turpmāk Latvijas pilsoņi uz AK varēs doties bez vīzas, ja ceļojuma mērķis ir īslaicīga privāta vizīte vai tūrisms (līdz 6 mēnešiem), taču, lai ieceļotu AK ar mērķi uzturēties ilgāk par sešiem mēnešiem, būs jāievēro jaunās AK imigrācijas sistēmas prasības.

Tāpat no 2021. gada 1. oktobra eID kartes vairs netiks atzītas par derīgu ieceļošanas dokumentu AK. Jau šobrīd ĀM aicina, dodoties uz AK, ņemt līdzi pasi un noformēt privāto ceļojuma apdrošināšanu.

Tie ES pilsoņi, kuri būs dzīvojuši AK pirms 2020. gada 31. decembra un reģistrējušies pastāvīgā vai pagaidu iedzīvotāja statusam, eID karti varēs izmantot kā ceļošanas dokumentu AK vismaz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Neskaidrības gan valda ar Eiropas veselības apdrošināšanas karti. To, vai AK šo karti atzīs pēc 2020. gada 30. decembra, uzzināsim tikai tad, kad noslēgsies abu pušu sarunas.

Savukārt uzņēmējiem, kas eksportē vai importē preces no AK, turpmāk būs jāaizpilda muitas formalitātes, kā arī jārēķinās ar iespējamu ilgāku preču piegādes laiku.

Izmaiņas attieksies arī uz privātpersonu pasta sūtījumiem un piegādēm no AK internetveikaliem. Vairāk par plānotajām izmaiņām lasiet arī LV portāla skaidrojumā “Muitas noteikumi, atgriežoties uz dzīvi Latvijā pēc breksita (II)”.

Labs saturs
8
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU