Šķērslis attīstībai gadu garumā
Apstrādes rūpniecības apakšnozare mašīnbūve un metālapstrāde (MM) ražo galvenokārt industriāla izmantojuma produkciju – apgādā pārējās tautsaimniecības nozares ar mašīnām, ražošanas sistēmām, sastāvdaļām un saistītajiem pakalpojumiem, tehnoloģijām. Tālab MM ir stratēģiski svarīga un daudzveidīga augstas pievienotās vērtības nozare, kura 75–80% saražotās produkcijas eksportē un kurā strādājošajiem nepieciešamas īpašas zināšanas un pieredze.
Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas (MASOC) valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds atzīst, ka pēdējos gados MM bijis vērojams ražošanas apjomu un eksporta pieaugums. Lai gūtu pārskatu par norisēm uzņēmējdarbības vidē un jomām, kurās komersanti būtu atbalstāmi, MASOC ik gadu veic apjomīgu nozares pētījumu. Tā ietvaros nozares uzņēmumus iztaujā par ekonomiskajām tendencēm, attīstības problēmām, tehnoloģijām, tirgiem, trūkstošajiem speciālistiem un citiem jautājumiem.
Kā galveno problēmu, kas ierobežo straujāku attīstību, teju 70% aptaujāto nozares uzņēmumu min kvalificētu speciālistu nepieejamību. Šīs grūtības pastāv jau vairāku gadu garumā.
Atbilstoši MASOC 2020. gada pētījuma rezultātiem nozarē trūkst ap 3200 darbinieku, no kuriem vairāk nekā 1000 ir inženiertehniskie speciālisti (ap 37% no pašlaik strādājošajiem) un virs 2000 vidējā tehniskā personāla (ap 13% no pašlaik strādājošajiem). Ja lēšam, ka šā gada sākumā MM kopumā strādāja aptuveni 23 tūkstoši speciālistu, šāds darbaspēka deficīts neapšaubāmi ir jūtams.
Inženiertehniskajā līmenī pieprasītākās specialitātes MM ir šādas:
- konstruktori un tehnologi;
- mašīnbūves inženieri un speciālisti;
- mehatronikas inženieri un speciālisti, elektronikas un elektrotehnikas inženieri un speciālisti;
- mārketinga, pārdošanas un kvalitātes vadības speciālisti.
Savukārt vidējā tehniskā personāla līmenī trūkst šādu speciālistu:
- metinātāji;
- CNC darbagaldu operatori un iestatītāji;
- visa veida montāžas speciālisti;
- atslēdznieki;
- remontatslēdznieki;
- virpotāji;
- frēzētāji.
Jauno speciālistu un nodarbināto apmācība
Ņemot vērā pastāvīgo kvalificēto darbinieku deficītu, uzņēmumi aktīvi meklē iespējas automatizēt procesus, roku darbu aizstāt ar tehnoloģiskiem risinājumiem.
Tomēr, arī pieaugot automatizācijas līmenim un kāpjot uzņēmumu produktivitātei, pieprasījums pēc kvalificētiem speciālistiem nemazinās, bet turpina pieaugt, uzsver T. Grīnfelds. Profesionālo skolu un augstāko mācību iestāžu piedāvājums nespēj nodrošināt nozares pieprasījumu.
Lai paaugstinātu produktivitāti un konkurētspēju, uzņēmumu vadība ir ieinteresēta pašreizējo darbinieku kvalifikācijas celšanā un tālākā apmācībā. MASOC kopš 2016. gada īsteno Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansēto projektu “Nodarbināto apmācības mašīnbūves un metālapstrādes nozarē”. Tas turpināsies līdz 2022. gada beigām. Pieprasītākās arvien ir visu līmeņu metināšanas speciālistu apmācības un sertifikācija, CNC mehāniskās un lokšņu apstrādes tehnoloģijas, datorizētā projektēšana, nesagraujošā testēšana, rūpniecisko robotu programmēšana, kā arī uzņēmuma organizācijas metodes.
“Plānojam apmācīt vairāk nekā 2000 darbinieku, šobrīd ir apmācīti 1263 cilvēki no 121 uzņēmuma,” informē T. Grīnfelds. “MASOC pētījums tika veikts, mirkli pirms Eiropu un pārējo pasauli skāra Covid-19. Līdz ar to daudz kas ir mainījies, tostarp pieprasījums pēc speciālistiem. Situācija nozares uzņēmumos ir atšķirīga. Ir uzņēmumi, kas bija spiesti doties dīkstāvē vai izjuta ievērojamu apgrozījuma kritumu. Vienlaikus lielākā daļa nozares uzņēmumu turpina pietiekami aktīvi strādāt, un ir arī gadījumi, kad pēdējos mēnešos ražošanas apjoms pat ir pieaudzis. Īstermiņā Covid-19 ietekmē noteikti aktivizēsies speciālistu pāreja no viena uzņēmuma uz citu – atkarībā no konkrēto uzņēmumu situācijas. Vidējā termiņā un ilgtermiņā kopējais pieprasījums pēc papildu speciālistiem saglabāsies, un nav pamata uzskatīt, ka kvalificētu speciālistu trūkums varētu mazināties.”
Iepriekšminētos faktus apstiprina divu nozares uzņēmumu – SIA “Dinex Latvia” un SIA “Peruza” – pieredze speciālistu apmācībā.
Grūtības piesaistīt kvalificētus darbiniekus
SIA “Dinex Latvia” ir viens no 17 starptautiskās “Dinex” grupas ražošanas un pārdošanas uzņēmumiem Eiropā, Āzijā un Dienvidamerikā. Tas darbojas automobiļu industrijā – ražo izplūdes sistēmas kravas mašīnām, autobusiem un industriālajiem spēkratiem.
Diāna Zīrapa, “Dinex Latvia” personāla vadītāja, informē: “Ne pirmo gadu mūsu nozares uzņēmumi saskaras ar grūtībām piesaistīt inženierus, tehnologus un kvalificētus ražošanas darbiniekus. Tā kā Jelgavas un Ozolnieku novada apkaimē ir daudz metālapstrādes uzņēmumu, kuru ražošanas procesi ir līdzīgi, uzņēmumiem nākas konkurēt, ne tikai lai piesaistītu, bet arī lai noturētu tehniskos speciālistus.
Jauno darbinieku sagatavotība ir ļoti dažāda, un atkarībā no tās katram individuāli pielāgojam apmācību uzņēmumā. Jauniešiem, kuri uzsāk darbu pēc augstskolas vai tehnikuma absolvēšanas, ir labas teorētiskās zināšanas, bet viņiem jāveido izpratne par procesiem uzņēmumā, jāapgūst iekārtas un programmas, jātrenē praktiskās iemaņas. Darbiniekiem, kuri ir ieinteresēti kļūt par ražošanas operatoriem, bet kuru līdzšinējā pieredze nav bijusi saistīta ar metālapstrādi, pilnībā nodrošinām darba veikšanai nepieciešamo apmācību.
“Dinex Latvia” ik gadu investē līdzekļus jaunās tehnoloģijās un iekārtās, kā arī paaugstina produktivitātes standartus. Tas nozīmē – attīstības nodrošināšanai kritiski svarīgi ir pilnveidot arī darbinieku kompetenci tā, lai viņi būtu sagatavoti jaunajiem izaicinājumiem. Uzņēmumā ir izstrādāta ražošanas darbinieku kvalifikācijas vērtēšanas sistēma, kas ir tieši saistīta ar darbinieku atalgojumu. Vadītāji izskaidro vērtējumu katram darbiniekam individuāli, kā arī pārrunā attīstības iespējas. Darbinieku ieinteresētība, vēlme un spēja apgūt aizvien sarežģītākas ražošanas operācijas ir noteicošais faktors ceļā uz augstāka kvalifikācijas līmeņa sasniegšanu.
Pārdomātas un kvalitatīvas apmācības sniedz pozitīvu efektu, paaugstinot strādājošo lojalitāti un motivāciju, līdz ar to veicinot uzņēmuma produktivitāti. Plānojot darbinieku apmācību, tiek definēti konkrēti mērķi: ko uzņēmums ar to grib sasniegt, un ko iegūs darbinieks.
Darbinieku apmācība tiek organizēta visos līmeņos. Tā attiecas gan uz ikdienas darba pienākumu veikšanu (piemēram, darbs ar auto un elektroiekrāvējiem), gan uz prasmēm un kompetencēm, kas paaugstina katra darbinieka individuālo profesionālo sniegumu.
Organizējot darbinieku apmācību, uzņēmums iesaistās ES fondu projektos, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, MASOC, kā arī Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas piedāvātajos kursos vai semināros.
Viens no ES projektiem ar aktīvu līdzdalību kopš 2013. gada ir “Darba vidē balstītas mācības”. Tajā praktiskās iemaņas (CNC operatori, metinātāji un atslēdznieki) ir apguvuši daudzi uzņēmuma darbinieki.
Uzņēmums ir atvērts prakses iespējām visās uzņēmuma nodaļās un visos amatos. Prakse tiek organizēta, gan tieši sadarbojoties ar augstskolām un profesionāli tehniskajām vidusskolām, gan sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) Eiropas Sociālā fonda projektu ietvaros.
Pieprasītākās profesijas, kurās prakses iespējas līdz šim izmantotas, ir CNC operatori, metinātāji, atslēdznieki, virpotāji/automehāniķi, konstruktori, tehnologi, inženieri.”
“Savus jaunos speciālistus audzinām paši”
SIA “Peruza” ir Latvijā pazīstams uzņēmums, kas izstrādā un izgatavo ražošanas iekārtas ne tikai pārtikas rūpniecībai, bet arī autobūves industrijai. Tam ir gandrīz 30 gadu pieredze 20 pasaules valstīs un vairāk nekā 1500 veiksmīgi īstenotu projektu. “Peruzas” kompetence ir iedziļināties klienta risināmā uzdevuma būtībā un dot tai kompleksus tehnoloģiskos risinājumus.
Uzņēmumam ir savs Inženieru departaments un Robotu laboratorija. “Peruza” darbojas arī divos kompetenču centros, kur top jauno iekārtu eksperimentālie darbi, uzsvaru liekot uz inovatīvām iekārtām, kurās izmantots mākslīgais intelekts un datorredze. Šādā uzņēmumā svarīga ir ikkatra darbinieka augsta profesionālā kvalifikācija.
“Peruzas” valdes loceklis Roberts Dlohi: “Paši audzinām savus jaunos speciālistus, nodrošinot dažādu nozaru studentiem – mehatroniķiem, robotiķiem, automātiķiem, mašīnbūves inženieriem konstruktoriem – prakses vietas. Ja viņi sevi labi pierādījuši prakses laikā, aicinām pastāvīgā darbā. Ik gadu tie ir divi trīs jaunie speciālisti. Viņi izstrādā arī ar “Peruzas” darba specifiku saistītus bakalaura, vēlāk – maģistra darbus. Pēc universitātes paiet viens vai divi gadi, iekams jaunie inženieri nostiprina pieredzi un sāk strādāt ar atdevi. Jāuzsver pie mums kultivētā labā inženieru savstarpējā komunikācija, dalīšanās zināšanās, kā arī kļūdu un veiksmju analīze. Tā ir vērtīga iekšējā apmācība.
Strādājošajiem nodrošinām papildu mācības: piemēram, elektroinženieris apgūst programmēšanu. Svarīgi ir uzklausīt un atbalstīt tos darbiniekus, kuri vēlas papildināt vai padziļināt savas zināšanas uzņēmumam noderīgā profilā. Protams, uzņēmums šīs mācības arī apmaksā.
Mēs arī esam biedri Biznesa efektivitātes asociācijā, kas katru gadu organizē biznesa efektivitātes mācību pamatkursu ar ļoti labiem un pieredzējušiem pasniedzējiem. Uz šiem kursiem, apmaksājot mācības, vienlaikus nosūtām vairākus darbiniekus no dažādiem departamentiem – inženierus, vadītājus, montāžas atslēdzniekus un metinātājus. Viņi kopīgi apgūst vienādas zinības, kopīgi izstrādā kursa darbus, kuros risina arī mūsu uzņēmumam noderīgus uzlabojumus. Tādējādi darbinieki vienotā komandā rod zināšanas, kā uzlabot procesus un izskaust zudumus uzņēmumā. Tās viņi liek lietā savos departamentos, veidojot vienotu izpratni par saimniecisku rīcību. Ja cilvēki redz, ka uzņēmums par viņiem rūpējas, viņi tāpat rūpējas arī par savu uzņēmumu.
Jāteic, ka darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanā savu artavu dod arī jaunu komponenšu un darbarīku piegādātāji. Piemēram, ja iegādājamies jaunu metināšanas iekārtu, tad piegādātājs apmāca metinātāju ar to rīkoties, iepazīstina ar modernākajām metodēm. Tāpat ir ar komponentēm, kuras iestrādājam savās iekārtās. Pilnīgi noteikti var apgalvot, ka “Peruzā” līdztekus ikdienas darbam norisinās nepārtraukts mācīšanās process.”
Vai un kā Covid-19 krīze skārusi uzņēmuma darbību
“Neesam atbrīvojuši nevienu cilvēku, tāpat neesam arī samazinājuši algas, kaut gan apgrozījums ir būtiski krities vīrusa ietekmes dēļ. Tomēr uzņēmums ir aizņēmies ievērojamu naudas summu, lai varētu nodrošināt nolīgto atalgojumu. Tā ir īpašnieku atbildība pret savu kolektīvu, no kura pretī savukārt sagaidām lojalitāti – darba kvalitāti un efektivitāti. Šeit gribu uzteikt mūsu kreditējošo valsts attīstības finanšu institūciju “Altum” par sniegto atbalstu un uzticēšanos,” stāsta R. Dlohi. “Svarīgākais ir šajos grūtajos apstākļos saglabāt uzņēmumu. Krīzes sākumā mums bija lielas iestrādes, taču problēmas radās ar jaunajiem pasūtījumiem: daži ārvalstu klienti, nobijušies no pandēmijas apturētās ekonomikas un produkcijas pieprasījuma krituma, atlika jaunu iekārtu iegādes projektus, savukārt citiem klientiem to bankas, kļuvušas daudz piesardzīgākas, atteica kredītus mūsu iekārtu iegādei. Tas, protams, uzņēmumam rada izaicinājumus. Mēs vairs nekoncentrējamies uz iekārtu izgatavošanu vienam zivju apstrādes sektoram kā senāk, bet esam dažādojuši ražošanas profilu līdz pat ražošanas un iepakošanas līniju robotizācijai un risinājumiem atkritumu šķirošanai. Protams, līdz ar jaunu biznesu virzīšanu mūsu darbiniekiem arvien jāapgūst jaunas lietas. Pašlaik ar saviem piedāvājumiem intensīvāk nekā jebkad izejam pasaulē, un man ir pārliecība, ka, aktīvi rīkojoties, krīzes situāciju izturēsim un tālāk mūs gaida laba izaugsme.”
Informācijas pirmpublikācija pieejama Eiropas pieaugušo izglītības e-platformā EPALE.
