Pašiem sava akadēmija
“Air Baltic” Pilotu akadēmijas mājaslapā students Klāvs reklāmas videorullītī aicina pievienoties topošo komerciālās aviācijas pilotu saimei. “Tāpat kā daudziem maziem puikām, arī man bija ļoti liels sapnis kļūt par pilotu. Jebkurus aviācijas svētkus savā pilsētā Talsos es gaidīju ar lielu nepacietību un varēju stundām skatīties, kā lidmašīnas paceļas un piezemējas. Bet mācīšanās nav lēta, tādēļ pēc vidusskolas es diemžēl nevarēju sākt savas gaitas aviācijā, taču šo domu nekad nepametu.”
Klāvs augstskolā ieguvis ar aviāciju nesaistītu profesiju, strādājis dažādās jomās. Tomēr, kad sociālajos tīklos uzzinājis, ka Latvijā atvērta Pilotu akadēmija, pieņēmis lēmumu atgriezties dzimtenē no Skotijas un atkal kļūt par studentu. Tā bija pirmā Pilotu akadēmijas 12 studentu grupa, kura mācības sāka 2018. gada aprīlī un beidza nākamā gada oktobrī, iegūstot Eiropas aviācijas transporta pilota apliecību, kas apliecina vispārēju kvalifikāciju. Lai varētu strādāt par otro pilotu aviokompānijā, vēl jāapgūst konkrēts gaisa kuģa tips. Pēc septiņiem vai desmit centīga darba gadiem, sakrājot noteiktās lidojumu stundas un pieredzi, otrie piloti var kļūt par gaisa kuģu kapteiņiem.
Klāvs mācību laiku atceras kā brīnišķīgu un iesaka: “Ja tu vēl domā – pieteikties vai ne, noteikti ir tā vērts! Neaizmirsti arī par to, ka “Air Baltic” veiksmīgiem kandidātiem garantē pilota darbu. Tiksimies tur, gaisā!” Viņa uzruna ir optimisma pilna, tāpat kā Pilotu akadēmijas atklāšanas gaisotne 2018. gada pavasarī.
Akadēmija tika izveidota uz līdzšinējās mācību organizācijas bāzes, ko nodrošināja 2010. gadā nodibinātais “Air Baltic” meitasuzņēmums izglītības jomā: SIA “Air Baltic Training”. Šeit savas prasmes nostiprinājuši un papildinājuši simtiem aviācijas speciālistu, galvenokārt piloti un gaisa kuģa apkalpe. Iepriekš, lai kļūtu par pilotu, cilvēkam uz sava rēķina vispirms nācās apgūt apmācību kursu kādā pilotu skolā citā valstī un pēc tam atlases ceļā pretendēt uz darbu Latvijas aviokompānijā. Tas bija ilgstošs un dārgs process, turklāt “Air Baltic” atlases pieredze liecināja, ka ārzemēs iegūtais sertifikāts ne vienmēr garantē vajadzīgās zināšanas un prasmes. Ņemot vērā gan gaisa satiksmes straujo izaugsmi kopumā, gan “Air Baltic” apgrozījuma pastāvīgo kāpumu un uz attīstības pamata balstītos ambiciozos nākotnes plānus, tika lēsts, ka papildus jau esošajiem 350 pilotiem nākamo trīs četru gadu laikā uzņēmumam būs nepieciešami vēl aptuveni tikpat daudz. Arī pasaules aviācijā bija vērojams pilotu trūkums, kas pavēra iespējas uzņemt ārzemju studentus un akadēmijas absolventiem rast darbu ne tikai Latvijas, bet arī citu valstu lidsabiedrībās.
Tālab tika pieņemts lēmums par savas mācību iestādes izveidi. Lai nodrošinātu mūsdienu prasībām atbilstošu mācību procesu, “Air Baltic" Pilotu akadēmijā investēja vairāk nekā piecus miljonus eiro.
Dārgi, bet daudzsološi
Visā pasaulē pilotu apmācības ir dārgas, jo to pamatā ir ļoti plašs teorētiskais un praktiskais kurss.
“Air Baltic" Pilotu akadēmijā šīs programmas izmaksas, kā norādīts mājaslapā, ir līdz 79 tūkstošiem. Šajā summā ir iekļauts mācību process, bet ne dzīvošanas un ikdienas izdevumi. Kā jaunam cilvēkam, kas vēlas apgūt pilota profesiju, tikt pie tādas naudas? Vai nu “sakasot” ģimenes rīcībā esošos līdzekļus, vai arī ņemot kredītu bankā. Akadēmijas pirmsākumos atbalsta solījumi bija dāsni: lai izglītība būtu pieejama ikvienam censonim, mācību iestāde palīdzēs iegūt mācību kredītu sadarbībā ar kredītiestādi, kas studentiem piedāvās samazinātas procentu likmes, izdevīgu atmaksas grafiku, pielāgotu “Air Baltic” darba līguma nosacījumiem. Pēc mācību beigšanas absolventi pilnīgi noteikti varēs sākt karjeru aviokompānijā kā otrie piloti. Ja lēš, ka otrā pilota alga “Air Baltic” pārsniedz četrus tūkstošus eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, neapšaubāmi pietiks arī aizdevuma atmaksai. Tātad – dārgi, bet gana reāli un daudzsološi.
Pirmā studentu grupa akadēmiju pabeidza pērn oktobrī. Svētku torte, starojošas un lepnas jauno speciālistu sejas un “Air Baltic” prezidenta un izpilddirektora Martina Gausa teiktais: pirmie Pilotu akadēmijas absolventi veidos savu karjeru kā daļa no “Air Baltic” attīstības, un panākumi iedvesmos vēl daudzus jaunus cilvēkus apsvērt iespēju apgūt šo profesiju.
Tobrīd neviens nezināja un nevarēja zināt, ka pēc dažiem mēnešiem Covid-19 dēļ “Air Baltic” lidmašīnas vispār nepacelsies gaisā 62 dienas un aviokompānija uz laiku samazinās darbinieku skaitu par dažiem simtiem cilvēku (tostarp atlaižot aptuveni 150 pilotu). Lidojumi atsāksies tikai maijā, bet ne iepriekšējā apjomā un ne stabili, un pirmajā pusgadā lidsabiedrības ieņēmumi salīdzinājumā ar pagājušo gadu kritīsies par 62%, līdzīgi arī pārvadāto pasažieru un lidojumu skaits. Tad par jaunajiem pilotiem M. Gauss sacīs: “Es nevaru kādam dot darbu lidmašīnā, ja man nav lidmašīnas. (..) Viņiem būs jāatrod veids, kā atmaksāt parādu. Ir konkrētas situācijas, kurās “Air Baltic” iesaistīsies un segs saistības kā galvotājs. Bet mēs esam situācijā, kad miljoniem cilvēku Eiropā tagad ir problēmas.”
Nav zināms, kā krīze skārusi tieši otrā pilota Klāva karjeru, taču zināms par dažiem viņa kolēģiem, kuri nu saņem bezdarbnieka pabalstu. Viņiem ar aviokompāniju it kā ir noruna: ja situācija uzlabosies, gada laikā tie darbu atgūs, bet, ja ne, uzņēmums turpmāk nekādu atbildību neuzņemas… Papildu raizes sagādā vēl kāds apstāklis: lai saglabātu pilota kvalifikāciju, ik gadu jāatjauno savas zināšanas un jāiziet pārbaude simulatorā. “Tas arī maksā trīs četrus tūkstošus, un jāiegūst arī medicīniskā izziņa, kas izmaksā 150 eiro. Ja tā visa nav, cerības dabūt darbu citā lidsabiedrībā sarūk. Kaut arī tāpat šīs izredzes ir niecīgas. Darba apjoms sarucis visām aviokompānijām. Ja kāda vakance arī parādās, tad meklē pilotus tādiem lidmašīnu tipiem, kurus “Air Baltic” neizmanto, un Latvijas pilotiem nav attiecīgās kvalifikācijas,” stāsta kāds darbu zaudējušais pilots. “Kvalifikācijas iegūšana atkal maksā ap 30 tūkstošiem eiro, un to samaksāt šādos apstākļos nav reāli.”
Pilotu apmācība turpinās
Par pašreizējo situāciju pilotu apmācībā un skatījumu uz viņu nākotni kopumā informē “Air Baltic Training” izpilddirektors Kristaps Lapsa.
“Pirms Covid-19 krīzes pasaulē bija nozīmīgs pilotu trūkums. Pieaugot reisu skaitam, arī “Air Baltic” bija nepieciešami arvien vairāk pilotu un stjuartu. Lai arī pašlaik reisu apjoms ir samazinājies, uzņēmuma pielāgotais biznesa plāns paredz tā atgriešanos pie izaugsmes, kuras nodrošināšanai būs nepieciešams lielāks apkalpju skaits. Pilotu akadēmijas pirmās grupas absolventi bija to pilotu starpā, kuriem diemžēl uz laiku nācās pārtraukt darba attiecības ar “Air Baltic”. Līdzīgi kā citiem darbiniekiem, viņiem tika nodrošināta darbā atpakaļpieņemšanas garantija. Daži no viņiem uz pagaidu laiku iesaistījušies ofisa darbā. Tāpat “Air Baltic” lēma uz šo pagaidu laiku nodrošināt pilotu kredītmaksājumus.”
Ārkārtējā stāvokļa izsludināšanas brīdī Pilotu akadēmijā kopumā studēja pussimts cilvēku. Vai mācības tika pārtrauktas vai turpinājās?
“Ārkārtējā stāvokļa laikā teorētisko mācību process turpinājās, kamēr praktiskās apmācības tika apturētas. Mācības tika pielāgotas tā, lai visas grupas, kurām to atļāva mācību programma, varētu turpināt mācīties teoriju attālināti. Mācību pieeja nemainījās: studentiem pašmācības dienās vienmēr bija pieejami instruktori, ja radās kāds jautājums, un arī instruktoru vadītās apmācības tika plānotas atbilstoši programmai. Vienīgā atšķirība bija tā, ka instruktori ar studentiem tikās nevis uz vietas “Air Baltic Training” mācību centrā, bet gan saziņas platformās. Praktiskās apmācības Liepājas lidostā atsākās jau maija otrajā pusē.”
Šoruden Pilotu akadēmijas mājaslapā ievietots uzsaukums par jaunu mācību kursu izsludināšanu – gan pilotiem, gan lidaparātu tehniskās apkalpes personāla sagatavošanai.
“Aviācijas nozare atgūstas pamazām un vēl aizvien cīnās ar krīzes radītajām sekām, taču darbs tajā neapstājas. Lidaparātu tehniskās apkalpes personāls tagad ir it īpaši nepieciešams, jo par lidmašīnām jārūpējas arī tad, kad lidojumi netiek plānoti un tās atrodas uz zemes. “Air Baltic” Pilotu akadēmijas flote jau kopš maija vidus ir aktīvi nodarbināta ar kadetu lidojumiem un, palielinoties studentu skaitam, pieaug lidojuma stundas, tātad arī lidmašīnu noslodze. Lai lidmašīnas tiktu sagatavotas nākamajiem lidojumiem un tās būtu labā tehniskajā stāvoklī, tam nepieciešams personāls, tieši tādēļ “Air Baltic” Pilotu akadēmija aktīvi meklē tehniskās apkalpes personālu un sadarbībā ar Liepājas Valsts tehnikumu ir atvērusi studiju programmu “Gaisa kuģa mehāniķis” ar prakses iespējām “Air Baltic” Pilotu akadēmijā. Jāņem vērā, ka pilotu apmācības process aizņem vismaz divus gadus, un tas nozīmē, ka visi tie studētgribētāji, kas mācības uzsāks 2020. gadā, licenci iegūs 2022. gadā, kad aviācijas nozare būs atveseļojusies. Katru gadu plānotas ir vismaz četras jaunas “Air Baltic” Pilotu akadēmijas grupas, katrā iespējams uzņemt vismaz 12–15 cilvēku. Tas nozīmē, ka gada laikā pilotu studijas uzsāktu ap 60 cilvēku.”
Mācību maksa pilotiem ir ļoti augsta, un, visticamāk, tās segšanai ir jāņem kredīts. Iepriekš Pilotu akadēmijas mājaslapā bija norāde par palīdzību mācību kredītu iegūšanā sadarbībā ar kredītiestādi un citu pretimnākšanu. Tagad tā vairs nav atrodama. Ko tas nozīmē?
“Pašreizējā krīze mums ir likusi pārskatīt to, ko topošajiem “Air Baltic” Pilotu akadēmijas studentiem varam piedāvāt. Šobrīd jaunajiem kadetiem mācību maksa ir jānodrošina pašiem.”
Svaru kausi – kurš tiks pie darba
K. Lapsa nākotnē raugās optimistiski: “Covid-19 krīze ir smagākā krīze aviācijas vēsturē, un nozare, protams, piedzīvoja ļoti smagu triecienu ārkārtējās situācijas laikā, kad vairums valstu bija slēgušas savas robežas un izpildīto reisu skaits pāris mēnešos strauji samazinājās. Pašlaik situācija pamazām sāk uzlaboties un tuvāko gadu laikā pieprasījums darba tirgū pēc pilotiem atkal atjaunosies.”
Savukārt pašlaik pilots, kuram piešķirts bezdarbnieka statusa, saka: “Visiem atlaistajiem pilotiem darba devēja garantija ir viens gads, līdz aprīlim. Ir tādi kā svaru kausi – ja priekšroku dos akadēmijas beidzējiem, tad cietēji būs patlaban bez darba esošie piloti, ja otrādi – tad akadēmijas absolventi. Kaut kad nākotnē aviosatiksme atveseļosies, un “Air Baltic” tiešām ir labā situācijā, lai izietu no krīzes. Aviokompānijas vadība raugās no sava skatpunkta – mēnešiem uz priekšu, pilotu apmācības sistēma ir iedarbināta, tajā daudz investēts. Taču atlaistajiem pilotiem ir vajadzīgi iztikas līdzekļi diendienā, lai nomaksātu kredītu, izdzīvotu, uzturētu ģimeni.”
Vēl viņš piebilst: “Problēma ar pilotiem un aviāciju ir tā, ka mēs esam ļoti izmantojamu cilvēku kasta un darba devēji to izmanto. Pilota profesijā nenokļūst gadījuma dēļ, lielākajai daļai tas bijis mūža sapnis, raušanās darbam debesīs. Arī man aviācija bija dzīves mērķis kopš bērnudārza. Tas bija smags, nogurdinošs darbs, bet tiešām ļoti patika.”
Līdzīgi par pilota profesijas izvēli viedokli pauž K. Lapsa: “Pats nozīmīgākais ir kadeta interese par aviāciju. Ja, ieraugot lidmašīnas un runājot par aviāciju, cilvēkam “nedeg acis”, tad diezgan intensīvās studijas sagādās maz prieka.”
Bijušajam pilotam tagad jālūko pēc darba, un tas nav viegli. Kaut arī mācījies daudzas sarežģītas lietas, izglītība ir ļoti specifiska un faktiski noderīga tikai vienam darba devējam valstī, tādēļ atliek gandrīz vai tikai mazkvalificēti arodi. “Meklēšu jebkādu darbu. Taču mani bijušie kolēģi jau pieredzējuši – darba devējam, intervijās uzzinot par to, ka esi pilots, nav motivācijas tevi pieņemt darbā, jo viņš saprot, ka pie pirmās iespējas cilvēks dosies atpakaļ uz aviāciju.”
Informācijas pirmpublikācija pieejama Eiropas pieaugušo izglītības e-platformā EPALE.
