NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Mudīte Luksa
LV portāls
08. septembrī, 2020
Lasīšanai: 14 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Izglītība
1
1

Pieaugušo izglītība Latvijas reģionos: biežākās kļūdas un nākotnes perspektīva

FOTO: Freepik

Iepriekš sarunā ar Kurzemes reģiona izglītības eksperti Ingrīdu Muraškovsku (“Pieaugušo izglītības panākumu atslēga Kurzemē”) tika aplūkota pieaugušo izglītības situācija reģiona griezumā. Eksperte norādīja, ka šajā jomā nepieciešamas izmaiņas un uzlabojumi. Taču palika jautājums – ko domā kolēģi citos valsts reģionos? Tādēļ turpinājumā ir apkopoti Vidzemes, Zemgales un Latgales reģionu speciālistu viedokļi par pieaugušo izglītību.

īsumā
  • Mūsu valstī nav vienotas sistēmas, kā īstenojama pieaugušo izglītība. Par šo jomu nav noteikta vienota atbildība nedz pašvaldībām, nedz plānošanas reģionu administrācijām.
  • Pieaugušo izglītības īstenošanai netiek piešķirts arī valsts finansējums, un katrā reģionā un pašvaldībā prakse ir atšķirīga – atkarībā no ieinteresētības un iespējām.
  • Situācija pašvaldībās nav vienkārša: jomas politika tiek īstenota galvenokārt ar centralizētajiem nacionāla līmeņa projektiem.
  • Administratīvi teritoriālās reformas ietvaros apvienojot teritorijas, pieaugušo izglītības darbu pašvaldībās varētu stabilizēt, kā arī palielināt plānošanas reģionu lomu šajā laukā.

Darbs “no projekta uz projektu” 

“Informatīvajā telpā aizvien biežāk tiek minēti vārdi “mūžizglītība”, “pieaugušo izglītība”. Manuprāt, tas ir īpaši labi situācijā, kad esam lielu administratīvi teritoriālu reformu sākumā. Tas ir laiks, kad ar skatu uz nākotni vērtīgi izanalizēt, kāpēc vēl nav izdevies sakārtot pieaugušo izglītības (PI) jomu un ko vajadzētu darīt citādi,” uzskata Vaira Ābele, Limbažu novada pašvaldības Izglītības un kultūras nodaļas izglītības darba speciāliste.

“Lai arī projektos, kas saistīti ar PI, ieguldīts liels darbs, tomēr, šķiet, līdz labo ideju īstenošanai uz vietas pašvaldībās netiekam tāpēc, ka nav skaidrības par to, kas, kam un ar kādiem resursiem jādara. Tas gan iezīmēts “Pieaugušo izglītības pārvaldības modeļa ieviešanas plānā 20162020”, bet, manuprāt, stratēģiski noteiktā organizatoriskā sistēma nedarbojas.

Līdz labo ideju īstenošanai uz vietas pašvaldībās netiekam tāpēc, ka nav skaidrības par to, kas, kam un ar kādiem resursiem jādara.

Pirms trim gadiem, kad pašvaldības varēja kļūt par partneriem projektā SAM 8.4.1. (“Nodarbināto personu profesionālas kompetences pilnveide”), trīs ministri (ekonomikas, izglītības un zinātnes un labklājības) vienojās, ka lietderīgi būtu izveidot visā valstī vienoti saprotamu pieaugušo izglītības koordinatoru sistēmu. Bet tad sākās attiecīgo ministriju speciālistu “vēstuļu futbols”, jo bija taču gana jautājumu: par profesiju klasifikatoru, par pienākumiem… Rezultāts starp Labklājības ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju ir 0:0. Visdrīzāk te bija šāda domāšana: kāpēc to vajag, ir taču Eiropas Sociālā fonda projekts, tur resursi paredzēti…

Šī ir tikai viena iespēja, kas tika palaista garām. Tagad daudzi saprot, ka šāda sistēma ir nepieciešama ne tikai tāpēc, lai īstenotu minēto projektu, bet arī tāpēc, lai pieaugušo izglītību attīstītu ilgtermiņā. Šā gada maijā publicētajā Finanšu ministrijas ziņojumā “Nodarbināto pieaugušo ar zemu kvalifikāciju efektīvākas iesaistes mācībās izvērtējums” tas izskan vairākos ieteikumos. Ir uzsvērts, ka šīs sistēmas tālākai darbībai pēc Eiropas Savienības (ES) fondu atbalsta noslēguma ir jāizstrādā normatīvajā regulējumā nostiprināti mehānismi.”

Precīzu funkciju deleģējumu pašvaldībām un reģioniem

“Visā pilnībā piekrītu EPALE emuārā un LV portāla publikācijā izteiktajam izglītības ekspertes Dr. paed. I. Muraškovskas viedoklim, ka situācija pašvaldībās pieaugušo izglītības darba organizēšanā nav vienkārša, jo šīs jomas politika tiek īstenota galvenokārt ar centralizētajiem nacionāla līmeņa projektiem,” turpina V. Ābele. “Aina, kā var spriest no jau minētā pētījuma, valstī ir raiba. Te ļoti noderētu atbalsts, kāds tiek sniegts, piemēram, Kurzemes reģionā. Arī es domāju, ka administratīvi teritoriālās reformas ietvaros liela vērība jāvelta pieaugušo izglītības darba stabilizēšanai pašvaldībās, vienlaikus palielinot reģionu lomu koordinēšanā un analītiskajā darbā.

Ļoti svarīgi ir izglītot pieaugušo izglītības koordinatorus: lai veiktu tik atbildīgus, apjomīgus un sarežģītus uzdevumus, kādi šobrīd izvirzīti, viņiem vajadzīgas atbilstoša kompetence. Paldies visiem, kas pēdējos gados iesaistījušies izglītojošā darbā pieaugušo izglītības jomā, paldies EPALE komandai. Tiem, kuri regulāri piedalās konferencēs un semināros, protams, ir zināšanu un prasmju bāze, bet jaunajiem koordinatoriem ar minētajā pētījumā ieteikto 30–40 stundu programmu varētu arī nepietikt.

Svarīgi ir finanšu resursi. Derētu ieklausīties izteikumos par nepārdomātu PI koordinatoru motivāciju SAM 8.4.1. projektā, bet vēl nozīmīgāk būtu turpmāk deleģēt jaunajām pašvaldībām uzdevumus PI ar finansiālu segumu. Tāpat – nosakot reģionu funkcijas, paredzēt šim deleģējumam adekvātu finansējumu. Novēlu visiem PI speciālistiem savos novados uzstājīgi iesaistīties pašvaldību budžetu plānošanā.

Par galveno savā darbā uzskatu sadarbības nepieciešamību, atgriezenisko saiti. Kā citādi lai aptver visas mērķa grupas, ja nebūs kopīgas darbošanās ar sociālo dienestu, bibliotēkām, uzņēmējiem, Nodarbinātības valsts aģentūras filiāli, izglītības piedāvātājiem, nevalstiskajām organizācijām? Mazākām pašvaldībām bez sadarbības ar kaimiņiem arī mācību grupas ir grūti nokomplektēt. Tāpēc esmu tikusies ar pašvaldības ļaudīm gan Alojas, gan Krimuldas, gan Salacgrīvas novados un rosinu to darīt citiem savas pašvaldības speciālistiem.

Dažādu institūciju sadarbība īpaši ir nepieciešama darbā ar neaktīvajiem iedzīvotājiem, ar nodarbinātajiem, kuriem ir zema kvalifikācija. Tieši par šo sadarbības aspektu vairāk vēlējos dzirdēt “EPALE Latvija” 25. augusta konferencē. Būtu arī vērtīgi, ja PI koordinatoram tiktu sniegta atgriezeniskā saite par paveikto darbu un ja nebūtu jāapgrūtina projekta eksperti ar lūgumiem sniegt informāciju par konkrētas teritorijas iedzīvotāju iesaistīšanos mācībās: to varētu izdarīt, pilnveidojot datubāzi.” Tāds ir V. Ābeles viedoklis.

Pieaugušo izglītība plānošanas reģionu skatījumā

Zemgales plānošanas reģiona (ZPR) administrācija pieaugušo izglītības jomu koordinē Attīstības plānošanas nodaļas darba ietvaros, informē šīs nodaļas projektu vadītājs Edgars Paulovičs. Izglītības attīstības veicināšana ZPR teritorijā ir viena no kopējā darba prioritātēm, kaut arī tā oficiāli nav noteikta kā plānošanas reģiona administrācijas atbildības joma. Pieaugušo izglītības programmas ZPR piedāvā reģionālie un vietējo pašvaldību centri, nevalstiskās un privātās organizācijas. Sadarbību starp plānošanas reģionu un pieaugušo izglītotājiem nodrošina Izglītības koordinācijas darba grupa, ko vada ZPR izglītības projektu speciālists.

Tomēr, kā atzīst ZPR, pieaugušo vajadzības ne vienmēr ir pietiekami precīzi definētas, tādēļ arī programmas var neatbilst reālajam pieprasījumam. Tālab plānošanas reģioniem būtu nepieciešami speciālisti, kas koordinē izglītības jomu, tostarp mūžizglītību un pieaugušo izglītības sadaļu. “Tam nepieciešami normatīvie akti, ko izstrādājusi ne tikai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, bet arī citas ministrijas.”

Latgales plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciālists Oskars Zuģickis pirmām kārtām vērš uzmanību, ka šai institūcijai nav deleģēti pienākumi (tostarp pieaugušo izglītības) jomā, tādēļ “mēs nedz koordinējam, nedz skatāmies šīs lietas”. Jebkuri pasākumi šajā laukā norisinās pēc plānošanas reģiona administrācijas speciālistu iniciatīvas atsevišķu projektu veidā. “Sarunās ar pašvaldību izglītības pārvalžu speciālistiem esam konstatējuši, ka tomēr būtu vēlams veikt kādus pasākumus kopīgi, vienotā kārtībā, bet, kamēr šādi pienākumi nav deleģēti, katrs plānošanas reģions aktivitātes pieaugušo izglītībā īsteno pēc saviem ieskatiem. Mums nav nedz vienotu mehānismu, nedz metožu, kā šo darbu darīt. Esam organizējuši diezgan daudz pasākumu saistībā ar iedzīvotāju izglītošanu, daudz aktivitāšu ir jauniešiem. Ik gadu rīkojam dažādus izglītojošus seminārus kultūras sektorā strādājošiem pašvaldību, nevalstisko organizāciju speciālistiem, līdzīgas aktivitātes bijušas arī citās jomās strādājošajiem. Taču tas ir nevis strukturēts un sistemātiski plānots, bet gan vairāk kampaņveidīgs, reālo vajadzību rosināts darbs. Tā kā plānošanas reģionā ir Latgales Uzņēmējdarbības centrs, notiek daudz informatīvu, izglītojošu pasākumu tieši uzņēmēju izglītošanai, lai stiprinātu biznesu. Gada griezumā to pasākumu skaits, ko rīkojam gan atsevišķi, tieši kā Latgales plānošanas reģions, gan kopīgi ar sociālajiem partneriem, ir skaitāms vairākos desmitos. Taču tā ir mūsu labā griba, ka vēlamies stiprināt sava reģiona cilvēku zināšanas, nevis obligāti pildāma funkcija.”

O. Zuģickis atzīst, ka plānošanas reģioniem būtu lietderīgi deleģēt atbildību pieaugušo izglītības jomā – tad darbs norisinātos pastāvīgi un plānveidīgi.

Ne tikai atbildību, bet arī finansējumu

Ilze Onzule, Daugavpils pilsētas domes Izglītības pārvaldes metodiķe pieaugušo izglītības jautājumos: “Reģionos tomēr vajadzētu pievērst vairāk uzmanības pieaugušo izglītībai. Taču aktuāls ir jautājums, vai tam līdzi sekos finansējums. Izglītības likuma 17. pantā ir noteikta pašvaldību kompetence izglītībā – tās īsteno politiku pieaugušo izglītībā un nodrošina piešķirtā finansējuma sadali un uzraudzību pār finanšu līdzekļu izlietojumu. Bet pašvaldībām līdzekļi šim mērķim piešķirti netiek, tātad nav arī ko dalīt. Lielajai Daugavpils pašvaldībai ir līdzekļi, lai algotu speciālistu tieši pieaugušo izglītības jomā un lai finansētu atsevišķus mācību kursus, nodrošinātu infrastruktūras pakalpojumus, bet maza novada pašvaldībā šo pienākumu, piemēram, pilda Izglītības pārvaldes vadītājs, kam daudzi uzdevumi ir aktuālāki par šo un arī iespējas pieaugušo izglītības atbalstam ir ierobežotas. Tādēļ, kamēr valsts līmenī nebūs atrasts finansējums, ko piešķirt vai nu katram reģionam, vai pašvaldībai, uzlabojumu nebūs. Piemēram, Igaunijā vai Lietuvā ir valsts piešķirts finansējums un vietējās pašvaldības spēj īstenot ļoti daudzas programmas.

Viena lieta ir valsts stratēģiskā ekonomikas politika ilgtermiņā, bet otra – reālās norises, ar ko saskaramies ikdienas darbā ar mācību centriem, nevalstisko sektoru un pašiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Pēdējie arī diktē darbaspēka pieprasījumu. Viena no pieaugušo izglītības funkcijām ir cilvēku izglītot tādā veidā, lai viņam perspektīvā būtu iespēja strādāt. Nākamā varētu būt arī cilvēka pašpietiekamības veicināšana interešu izglītībā – vai tā būtu pirtsslotu siešana, sveču liešana, dziedēšana, dejošana. Ja cilvēks ir apmierināts savā brīvajā laikā, atradis savu vaļasprieku, tad viņam arī daudz labāk sokas algotā darbā. Taču, manuprāt, šie abi virzieni būtu stingrāk jānodala, saistot to ar finansiālā atbalsta intensitāti.

Kaut arī Latvija ir maza valsts, katram reģionam pieaugušo izglītības jomā ir savas īpatnības un atšķirības arī profesiju pieprasījumā. Piemēram, Latgalē ir vajadzīgas medmāsas un autobusu šoferi; regulāri cenšamies apzināt gan uzņēmējus, gan pašvaldību iestādes par to, kādi speciālisti nepieciešami, cieši sadarbojamies ar Izglītības pārvaldes karjeras speciālistu, lai vidusskolas beidzēji nenonāktu bezdarbnieku rindās un neaizbrauktu uz ārzemēm. Aktuālas ir latviešu valodas zināšanas, tādēļ Daugavpilī jau vairākus gadus pašvaldība finansē latviešu valodas mācību kursus pieaugušajiem.

Pilnīgi noteikti pieaugušo izglītības organizēšanā reģionos būtu noderīga plānošanas reģionu administrāciju koordinējošā un informatīvā iesaiste, taču ar nosacījumu – ja tām tiktu deleģēts šāds pienākums un, protams, arī attiecīgs finansējums.”

Informācijas pirmpublikācija pieejama Eiropas pieaugušo izglītības e-platformā EPALE.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU