Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
CVK dati liecina, ka 5% barjeru ir pārvarējuši septiņi politiskie spēki.
LV portāla infografika
Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā publicētajiem datiem Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās nobalsojuši 170 483 jeb 40,33% balsstiesīgo vēlētāju. Rīgas domes vēlētāju sarakstos tika reģistrēts 422 681 balsstiesīgs pilsonis. Vēlēšanu rezultāti liecina, ka 5% barjeru ir pārvarējušas septiņas politiskās partijas, no kurām visvairāk balsu saņēmusi partiju “Attīstībai/Par!” un “Progresīvie” apvienība. Kā norāda Centrālā vēlēšanu komisija, Rīgas pilsētas Vēlēšanu komisija svētdien, 30. augustā, jau ir apstiprinājusi vēlēšanu rezultātus.
Saskaņā ar Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 25. panta desmito un 11. punktu attiecīgās republikas pilsētas un novada vēlēšanu komisija atbilstoši Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumam Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) noteiktajā kārtībā apstiprina vēlēšanu rezultātus, nosaka ievēlētos deputātus un vēlēšanu rezultātus publicē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, kā arī Centrālajai vēlēšanu komisijai kopā ar vēlēšanu komisijas protokoliem nosūta savu lēmumu par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu.
Saskaņā ar iepriekšminētā likuma 44. panta trešo daļu republikas pilsētas domes vēlēšanu rezultāti ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc vēlēšanām nosūtāmi publicēšanai oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) mājaslapā.
Rīgas domes 29. augusta vēlēšanās piedalījās 15 partiju un to apvienību kandidātu saraksti, kuros bija pieteikti 707 kandidāti. CVK publiskotie dati apliecina, ka vēlēšanās 5% barjeru ir pārvarējuši septiņi politiskie spēki:
Savukārt “aiz strīpas” palikuši tādi politiskie spēki kā Zaļo un zemnieku savienība (4,07%), “Alternative” (3,03%), “Jaunā Saskaņa” (1,70%), “KPV LV” (1,12 %), “Vienoti Latvijai” (0,34%), Nacionālā savienība “Taisnīgums” (0,23%), Rīcības partija (0,18%) un Centra partija (0,15%).
Atbilstoši metodikai iegūtie procentpunkti tiek aprēķināti attiecībā pret derīgo vēlēšanu aplokšņu kopskaitu.
CVK vērš uzmanību, ka par katru deputāta kandidātu nodotās balsis aprēķina, no kandidātu saraksta derīgajām vēlēšanu zīmēm atņemot svītrojumus un pieskaitot plusus.
Atbilstoši CVK sniegtajai informācijai no partiju “Attīstībai/Par!” un “Progresīvie” apvienotā saraksta deputāta mandātu vietas ieguvuši:
No “Saskaņas” deputāta mandātu vietas ieguvuši:
No “Jaunās Vienotības” deputāta mandātu vietas ieguvuši:
No Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” un Latvijas Reģionu apvienības apvienotā saraksta deputāta mandātu vietas ieguvuši:
No partijas “Gods kalpot Rīgai” deputāta mandātu vietas ieguvuši:
No Latvijas Krievu savienības deputāta mandātu vietas ieguvuši:
No Jaunās konservatīvās partijas deputāta mandātu vietas ieguvuši:
Vēlēšanu gaitā CVK konstatējusi, ka divos vēlēšanu iecirkņos, Rīgas 97. iecirknī, kas atradās Rīgas Klasiskajā ģimnāzijā, un Rīgas 144. iecirknī, kas atradās Puškina licejā, vēlētājiem balsošanai bija izsniegtas vēlēšanu aploksnes bez iecirkņa komisijas zīmoga.
Atbilstoši CVK sniegtajai informācijai Rīgas Klasiskajā ģimnāzijā vēlēšanu kastē tieši balsošanas dienā, 29. augustā, iemestas 208 neapzīmogotas aploksnes. Savukārt Puškina licejā vēlētājiem iepriekšējā balsošanas dienā balsošanai izsniegtas 419 vēlēšanu aploksnes bez iecirkņa komisijas zīmoga.
Atbilstoši Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 38. panta sestajai daļai saplēstas vēlēšanu aploksnes un tās vēlēšanu aploksnes, kuras nav apzīmogotas ar attiecīgās vēlēšanu iecirkņa komisijas zīmogu, ir uzskatāmas par nederīgām.
Ņemot vērā notikušo, CVK pastiprināti pārbaudīs saņemtos vēlēšanu iecirkņu vēlēšanu rezultātu protokolus un pēc iepazīšanās ar vēlēšanu komisiju sniegtajiem paskaidrojumiem lems par tālāko rīcību. Tāpat par abiem gadījumiem CVK ir ziņojusi Valsts drošības dienestam.
Kā LV portālam norādīja CVK, pagaidām nav zināms, vai tā bijusi attiecīgo iecirkņu komisijas aizmāršība vai tomēr tīša iejaukšanās vēlēšanu procesā. Taču, par spīti minētajam, Rīgas pilsētas Vēlēšanu komisija 2020. gada 30. augustā vēlēšanu rezultātus ir apstiprinājusi.
Kā skaidro CVK, vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājs ir atbildīgs par iecirkņa komisijas darbu, iecirkņa komisijas locekļu apmācīšanu un instruktāžu, balsošanas procesa norisi atbilstoši normatīvajiem aktiem, pareizu balsošanas rezultātu aprēķināšanu un to materiālo vērtību saglabāšanu, kas nodotas iecirkņa komisijas rīcībā.
Savukārt atbilstoši Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu balsu skaitīšanas instrukcijā noteiktajam Rīgas pilsētas Vēlēšanu komisija sadala vēlēšanu aploksnes vēlēšanu iecirkņa komisijām, atstājot sev rezervi neparedzētai vajadzībai. Saņemot no Rīgas pilsētas Vēlēšanu komisijas vēlēšanu aploksnes, iecirkņa komisijai bija tās visas jāapzīmogo ar iecirkņa komisijas zīmogu, jāpārskaita vismaz divas reizes un jāizdara vēlēšanu gaitas žurnālā ieraksts par apzīmogoto aplokšņu skaitu, norādot iecirkņa komisijas locekļu vārdu un uzvārdu, kuri tās skaitījuši.
CVK apstiprina, ka balsu skaitīšanu vada vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājs. Pirms tiek sākta balsu skaitīšana, vēlēšanu komisija aizzīmogo vēlēšanu kastu spraugas, noslēdz vēlētāju sarakstus, saskaita nobalsojušos un iznes no balsu skaitīšanas telpas neizmantotās vēlēšanu zīmes, bet balsu skaitīšanā neizmantojamos vēlēšanu materiālus un veidlapas novieto tā, lai tie netraucētu balsu skaitīšanai.
Vēlēšanu kastes atver pa vienai. Atverot vēlēšanu kasti, tās saturu sašķiro derīgajās aploksnēs un pārējās. Ja vēlēšanu kastē atrodas vēlēšanu zīmes bez vēlēšanu aploksnēm, tās nekavējoties dzēš un iesaiņo. Vēlēšanu kastēs atrastās nederīgās vēlēšanu aploksnes saskaita, neatvērtas iesaiņo atbilstoši Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu balsu skaitīšanas instrukcijā noteiktajai kārtībai, uz iesaiņojuma norādot, ka sainī atrodas vēlēšanu kastēs atrastās nederīgās vēlēšanu aploksnes, un to kopskaitu. Nederīgo aplokšņu kopskaits ierakstāms vēlēšanu gaitas žurnālā.
Derīgo vēlēšanu aplokšņu skaits vēlēšanu kastēs nedrīkst būt lielāks par vēlētāju skaitu, kas ierakstīts vēlēšanu kastēm atbilstošajos balsotāju sarakstos.
Saskaņā ar CVK sniegto informāciju kandidātu sarakstu iesniedzējiem, kā arī pieteiktajiem kandidātiem ir tiesības apstrīdēt gan vēlēšanu iecirkņa komisijas, gan Rīgas pilsētas Vēlēšanu komisijas lēmumu par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu: tas jāizdara triju darba dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas dienas. CVK lēmumu pieņem triju dienu laikā. Šo CVK lēmumu triju darba dienu laikā arī var apstrīdēt, iesniedzot pieteikumu Administratīvajā apgabaltiesā. Apgabaltiesas pieņemtais lēmums ir galīgs un nav apstrīdams.
Kā norāda CVK, ja tiesa, izskatot sūdzību, konstatē, ka vēlēšanu organizēšanā vai balsu skaitīšanā un vēlēšanu rezultātu aprēķināšanā ir pieļauti tādi likuma pārkāpumi, kas ietekmējuši attiecīgās domes deputātu vietu sadalījumu starp politiskajām partijām, politisko partiju apvienībām, tad tā atceļ lēmumu par pašvaldības vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu. Šādā situācijā tiesa var pieņemt vienu no šādiem lēmumiem – uzdot CVK nodrošināt balsu pārskaitīšanu, uzdot CVK izsludināt atkārtotu balsošanu vai uzdot CVK izsludināt atkārtotas vēlēšanas.
