NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Linda Ņikona
LV portāls
30. augustā, 2020
Lasīšanai: 14 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Politika
10
10

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu rezultāti nosūtīti CVK

CVK dati liecina, ka 5% barjeru ir pārvarējuši septiņi politiskie spēki.

LV portāla infografika

Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā publicētajiem datiem Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās nobalsojuši 170 483 jeb 40,33% balsstiesīgo vēlētāju. Rīgas domes vēlētāju sarakstos tika reģistrēts 422 681 balsstiesīgs pilsonis. Vēlēšanu rezultāti liecina, ka 5% barjeru ir pārvarējušas septiņas politiskās partijas, no kurām visvairāk balsu saņēmusi partiju “Attīstībai/Par!” un “Progresīvie” apvienība. Kā norāda Centrālā vēlēšanu komisija, Rīgas pilsētas Vēlēšanu komisija svētdien, 30. augustā, jau ir apstiprinājusi vēlēšanu rezultātus.

īsumā
  • Vēlēšanās piedalījās 15 partiju un to apvienību kandidātu saraksti, kuros pieteikti 707 kandidāti.
  • CVK publiskotie dati apliecina, ka vēlēšanās 5% barjeru ir pārvarējuši septiņi politiskie spēki: partiju “Attīstībai/Par!” un “Progresīvie” apvienība, “Saskaņa”, “Jaunā Vienotība, Nacionālā apvienība “Visu Latvijai” – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” un Latvijas Reģionu apvienība, “Gods kalpot Rīgai”, Latvijas Krievu savienība un Jaunā konservatīvā partija.
  • Visvairāk – 18 – deputātu mandātu vietu ieguvis partiju “Attīstībai/Par!” un “Progresīvie” apvienotais saraksts, vismazāk – 4 – deputātu mandātu būs Jaunajai konservatīvajai partijai.
  • Vēlēšanu gaitā divos vēlēšanu iecirkņos CVK konstatējusi kopumā 627 ar iecirkņa komisijas zīmogu neapzīmogotu aplokšņu izsniegšanu vēlētājiem. Par notikušo ziņots Valsts drošības dienestam.
  • CVK pastiprināti pārbaudīs saņemtos vēlēšanu iecirkņu vēlēšanu rezultātu protokolus un pēc iepazīšanās ar vēlēšanu komisiju sniegtajiem paskaidrojumiem lems par tālāko rīcību.

Saskaņā ar Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 25. panta desmito un 11. punktu attiecīgās republikas pilsētas un novada vēlēšanu komisija atbilstoši Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumam Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) noteiktajā kārtībā apstiprina vēlēšanu rezultātus, nosaka ievēlētos deputātus un vēlēšanu rezultātus publicē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, kā arī Centrālajai vēlēšanu komisijai kopā ar vēlēšanu komisijas protokoliem nosūta savu lēmumu par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu.

Saskaņā ar iepriekšminētā likuma 44. panta trešo daļu republikas pilsētas domes vēlēšanu rezultāti ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc vēlēšanām nosūtāmi publicēšanai oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) mājaslapā.

Septiņi politiskie spēki Rīgā

Rīgas domes 29. augusta vēlēšanās piedalījās 15 partiju un to apvienību kandidātu saraksti, kuros bija pieteikti 707 kandidāti. CVK publiskotie dati apliecina, ka vēlēšanās 5% barjeru ir pārvarējuši septiņi politiskie spēki:

  • “Attīstībai/Par!” un “Progresīvie” – 26,16%, iegūstot 18 deputātu mandātu vietas;
  • “Saskaņa” – 16,89%, iegūstot 12 deputātu mandātu vietas;
  • “Jaunā Vienotība” – 15,24%, iegūstot 10 deputātu mandātu vietas;
  • Nacionālā apvienība “Visu Latvijai” – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” un Latvijas Reģionu apvienība – 9,64%, iegūstot 7 deputātu mandātu vietas;
  • “Gods kalpot Rīgai” – 7,72%, iegūstot 5 deputātu mandātu vietas;
  • Latvijas Krievu savienība – 6,52%, iegūstot 4 deputātu mandātu vietas;
  • Jaunā konservatīvā partija – 6,39%, iegūstot 4 deputātu mandātu vietas.

Savukārt “aiz strīpas” palikuši tādi politiskie spēki kā Zaļo un zemnieku savienība (4,07%), “Alternative” (3,03%), “Jaunā Saskaņa” (1,70%), “KPV LV” (1,12 %), “Vienoti Latvijai” (0,34%), Nacionālā savienība “Taisnīgums” (0,23%), Rīcības partija (0,18%) un Centra partija (0,15%).

Atbilstoši metodikai iegūtie procentpunkti tiek aprēķināti attiecībā pret derīgo vēlēšanu aplokšņu kopskaitu.

Plusi un svītrojumi

CVK vērš uzmanību, ka par katru deputāta kandidātu nodotās balsis aprēķina, no kandidātu saraksta derīgajām vēlēšanu zīmēm atņemot svītrojumus un pieskaitot plusus.

Atbilstoši CVK sniegtajai informācijai no partiju “Attīstībai/Par!” un “Progresīvie” apvienotā saraksta deputāta mandātu vietas ieguvuši:

  • Mārtiņš Staķis – ar 67 976 balsīm (24 661 plusi, 1304 svītrojumi);
  • Anete Jēkabsone-Žogota – ar 47 340 balsīm (6632 plusi, 3911 svītrojumi);             
  • Mārtiņš Kossovičs – ar 46 069 balsīm (3713 plusi, 2263 svītrojumi);
  • Edmunds Cepurītis – ar 45 937 balsīm (2944 plusi, 1626 svītrojumi);
  • Antoņina Ņenaševa – ar 45 534 balsīm (3537 plusi, 2622 svītrojumi);
  • Agnese Logina – ar 45 317 balsīm (2406 plusi, 1708 svītrojumi);
  • Māris Mičerevskis – ar 45 271 balsīm (2362 plusi, 1710 svītrojumi);
  • Iveta Ratinīka – ar 45 119 balsīm (2565 plusi, 2065 svītrojumi);
  • Viesturs Zeps – ar 44 852 balsīm (2799 plusi, 2566 svītrojumi);
  • Alija Turlaja – ar 44 817 balsīm (1790 plusi, 1592 svītrojumi);
  • Selīna Vancāne – ar 44 772 balsīm (1650 plusi, 1497 svītrojumi);
  • Viesturs Kleinbergs – ar 44 677 balsīm (1664 plusi, 1606 svītrojumi);
  • Justīne Panteļējeva – ar 44 659 balsīm (1817 plusi, 1777   svītrojumi);
  • Miroslavs Kodis – ar 44603 balsīm (2010 plusi, 2026 svītrojumi);
  • Laima Geikina – ar 44 477 balsīm (1683 plusi, 1825 svītrojumi);
  • Mairita Lūse – ar 44 446 balsīm (1182 plusi, 1355 svītrojumi);
  • Rūta Mežavilka – ar 44 351 balsīm (1234 plusi, 1502 svītrojumi);
  • Ivars Drulle – ar 44 309 balsīm (1635 plusi, 1945 svītrojumi).

No “Saskaņas” deputāta mandātu vietas ieguvuši:

  • Konstantīns Čekušins – ar 37 136 balsīm (8829 plusi, 504 svītrojumi);
  • Anna Vladova – ar 34 110 balsīm (6093 plusi, 794 svītrojumi);
  • Andris Morozovs – ar 31 793 balsīm (3552 plusi, 570 svītrojumi);
  • Eiženija Aldermane – ar 31 470 balsīm (3369 plusi, 710 svītrojumi);
  • Romāns Mežeckis – ar 31 245 balsīm (3035 plusi, 601 svītrojums);
  • Mihails Kameņeckis – ar 31 042 balsīm (2912 plusi, 681 svītrojums);
  • Andrejs Kozlovs – ar 30 851 balsi (2665 plusi, 625 svītrojumi);
  • Raimonds Rubiks – ar 30 658 balsīm (2441 plusi, 594 svītrojumi);
  • Sandris Bergmanis – ar 30 657 balsīm (2619 plusi, 773 svītrojumi);
  • Igors Solomatins – ar 30 612 balsīm (2378 plusi, 577 svītrojumi);
  • Andrejs Kameņeckis – ar 30 511 balsīm (2356 plusi, 656 svītrojumi);
  • Vadims Faļkovs – ar 30 208 balsīm (1928 plusi, 531 svītrojums).    

No “Jaunās Vienotības” deputāta mandātu vietas ieguvuši:

  • Vilnis Ķirsis – ar 39 340 balsīm (14 221 pluss, 867 svītrojumi);
  • Ints Ķuzis – ar 28 243 balsīm (4937 plusi, 2680 svītrojumi);
  • Inese Andersone – ar 27 743 balsīm (2947 plusi, 1190 svītrojumi);
  • Olafs Pulks – ar 27 340 balsīm (4627 plusi, 3273 svītrojumi);
  • Dzintra Geka-Vaska – ar 26 932 balsīm (2308 plusi, 1362 svītrojumi);
  • Lauris Ērenpreiss – ar 26 507 balsīm (1776 plusi, 1255 mīnusi);
  • Uģis Rotbergs – ar 26 320 balsīm (1419 plusi, 1085 svītrojumi);
  • Kārlis Šadurskis – ar 26 180 balsīm (4144 plusi, 3950 svītrojumi);
  • Rita Našeniece – ar 26 159 balsīm (1356 plusi, 1183 svītrojumi);
  • Kaspars Spunde – ar 26 084 balsīm (1050 plusi, 952 svītrojumi).

No Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” un Latvijas Reģionu apvienības apvienotā saraksta deputāta mandātu vietas ieguvuši:

  • Einārs Cilinskis – ar 21 495 balsīm (6247 plusi, 1187 svītrojumi);
  • Edvards Smiltēns – ar 20 816 balsīm (5576 plusi, 1195 svītrojumi);
  • Ieva Brante – ar 16 973 balsīm (2292 plusi, 1754 svītrojumi);
  • Ieva Siliņa – ar 16 944 balsīm (1574 plusi, 1065 svītrojumi);
  • Dainis Locis – ar 16 584 balsīm (1136 plusi, 987 svītrojumi);
  • Jurģis Klotiņš – ar 16498 balsīm (944 plusi, 881 svītrojums);
  • Valdis Gavars – ar 16 456 balsīm (935 plusi, 914 svītrojumi).

No partijas “Gods kalpot Rīgai” deputāta mandātu vietas ieguvuši:

  • Oļegs Burovs – ar 20 559 balsīm (8131 pluss, 734 svītrojumi);
  • Juris Radzevičs – ar 13 956 balsīm (1910 plusi, 1116 svītrojumi);
  • Dainis Turlais – ar 13 925 balsīm (2187 plusi, 1424 svītrojumi);
  • Ainars Baštiks – ar 13 389 balsīm (1292 plusi, 1065 svītrojumi);
  • Jakovs Rafaļsons – ar 13 245 balsīm (1393 plusi, 1310 svītrojumi).

No Latvijas Krievu savienības deputāta mandātu vietas ieguvuši:

  • Miroslavs Mitrofanovs – ar 16 966 balsīm (5958 plusi, 104 svītrojumi);
  • Jakovs Pliners – ar 13 026 balsīm (2108 plusi, 194 svītrojumi);
  • Vladimirs Buzajevs – ar 12 763 balsīm (1784 plusi, 133 svītrojumi);
  • Aleksandrs Kuzmins – ar 12 385 balsīm (1373 plusi, 100 svītrojumi).

No Jaunās konservatīvās partijas deputāta mandātu vietas ieguvuši:

  • Linda Ozola – ar 15 876  balsīm (5339 plusi, 366 svītrojumi);
  • Jānis Ozols – ar 11 908 balsīm (1439 plusi, 434 svītrojumi);
  • Dāvis Stalts – ar 11 503 balsīm (1032 plusi, 432 svītrojumi);
  • Valters Bergs – ar 11 456 balsīm (895 plusi, 342 svītrojumi).

Neapzīmogotas vēlēšanu aploksnes divos vēlēšanu iecirkņos

Vēlēšanu gaitā CVK konstatējusi, ka divos vēlēšanu iecirkņos, Rīgas 97. iecirknī, kas atradās Rīgas Klasiskajā ģimnāzijā, un Rīgas 144. iecirknī, kas atradās Puškina licejā, vēlētājiem balsošanai bija izsniegtas vēlēšanu aploksnes bez iecirkņa komisijas zīmoga.

Atbilstoši CVK sniegtajai informācijai Rīgas Klasiskajā ģimnāzijā vēlēšanu kastē tieši balsošanas dienā, 29. augustā, iemestas 208 neapzīmogotas aploksnes. Savukārt Puškina licejā vēlētājiem iepriekšējā balsošanas dienā balsošanai izsniegtas 419 vēlēšanu aploksnes bez iecirkņa komisijas zīmoga.

Atbilstoši Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 38. panta sestajai daļai saplēstas vēlēšanu aploksnes un tās vēlēšanu aploksnes, kuras nav apzīmogotas ar attiecīgās vēlēšanu iecirkņa komisijas zīmogu, ir uzskatāmas par nederīgām.

Ņemot vērā notikušo, CVK pastiprināti pārbaudīs saņemtos vēlēšanu iecirkņu vēlēšanu rezultātu protokolus un pēc iepazīšanās ar vēlēšanu komisiju sniegtajiem paskaidrojumiem lems par tālāko rīcību. Tāpat par abiem gadījumiem CVK ir ziņojusi Valsts drošības dienestam.

Kā LV portālam norādīja CVK, pagaidām nav zināms, vai tā bijusi attiecīgo iecirkņu komisijas aizmāršība vai tomēr tīša iejaukšanās vēlēšanu procesā. Taču, par spīti minētajam, Rīgas pilsētas Vēlēšanu komisija 2020. gada 30. augustā vēlēšanu rezultātus ir apstiprinājusi.

Iecirkņa komisijai jāapzīmogo visas aploksnes

Kā skaidro CVK, vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājs ir atbildīgs par iecirkņa komisijas darbu, iecirkņa komisijas locekļu apmācīšanu un instruktāžu, balsošanas procesa norisi atbilstoši normatīvajiem aktiem, pareizu balsošanas rezultātu aprēķināšanu un to materiālo vērtību saglabāšanu, kas nodotas iecirkņa komisijas rīcībā.

Savukārt atbilstoši Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu balsu skaitīšanas instrukcijā noteiktajam Rīgas pilsētas Vēlēšanu komisija sadala vēlēšanu aploksnes vēlēšanu iecirkņa komisijām, atstājot sev rezervi neparedzētai vajadzībai. Saņemot no Rīgas pilsētas Vēlēšanu komisijas vēlēšanu aploksnes, iecirkņa komisijai bija tās visas jāapzīmogo ar iecirkņa komisijas zīmogu, jāpārskaita vismaz divas reizes un jāizdara vēlēšanu gaitas žurnālā ieraksts par apzīmogoto aplokšņu skaitu, norādot iecirkņa komisijas locekļu vārdu un uzvārdu, kuri tās skaitījuši.

CVK apstiprina, ka balsu skaitīšanu vada vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājs. Pirms tiek sākta balsu skaitīšana, vēlēšanu komisija aizzīmogo vēlēšanu kastu spraugas, noslēdz vēlētāju sarakstus, saskaita nobalsojušos un iznes no balsu skaitīšanas telpas neizmantotās vēlēšanu zīmes, bet balsu skaitīšanā neizmantojamos vēlēšanu materiālus un veidlapas novieto tā, lai tie netraucētu balsu skaitīšanai.

Vēlēšanu kastes atver pa vienai. Atverot vēlēšanu kasti, tās saturu sašķiro derīgajās aploksnēs un pārējās. Ja vēlēšanu kastē atrodas vēlēšanu zīmes bez vēlēšanu aploksnēm, tās nekavējoties dzēš un iesaiņo. Vēlēšanu kastēs atrastās nederīgās vēlēšanu aploksnes saskaita, neatvērtas iesaiņo atbilstoši Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu balsu skaitīšanas instrukcijā noteiktajai kārtībai, uz iesaiņojuma norādot, ka sainī atrodas vēlēšanu kastēs atrastās nederīgās vēlēšanu aploksnes, un to kopskaitu. Nederīgo aplokšņu kopskaits ierakstāms vēlēšanu gaitas žurnālā.

Derīgo vēlēšanu aplokšņu skaits vēlēšanu kastēs nedrīkst būt lielāks par vēlētāju skaitu, kas ierakstīts vēlēšanu kastēm atbilstošajos balsotāju sarakstos.

Lēmumu trīs darba dienu laikā var apstrīdēt

Saskaņā ar CVK sniegto informāciju kandidātu sarakstu iesniedzējiem, kā arī pieteiktajiem kandidātiem ir tiesības apstrīdēt gan vēlēšanu iecirkņa komisijas, gan Rīgas pilsētas Vēlēšanu komisijas lēmumu par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu: tas jāizdara triju darba dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas dienas. CVK lēmumu pieņem triju dienu laikā. Šo CVK lēmumu triju darba dienu laikā arī var apstrīdēt, iesniedzot pieteikumu Administratīvajā apgabaltiesā. Apgabaltiesas pieņemtais lēmums ir galīgs un nav apstrīdams.

Kā norāda CVK, ja tiesa, izskatot sūdzību, konstatē, ka vēlēšanu organizēšanā vai balsu skaitīšanā un vēlēšanu rezultātu aprēķināšanā ir pieļauti tādi likuma pārkāpumi, kas ietekmējuši attiecīgās domes deputātu vietu sadalījumu starp politiskajām partijām, politisko partiju apvienībām, tad tā atceļ lēmumu par pašvaldības vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu. Šādā situācijā tiesa var pieņemt vienu no šādiem lēmumiem – uzdot CVK nodrošināt balsu pārskaitīšanu, uzdot CVK izsludināt atkārtotu balsošanu vai uzdot CVK izsludināt atkārtotas vēlēšanas.

Labs saturs
10
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU