Papildu izaicinājums ES kopīgajai izaugsmei un konkurētspējai ir daudzgadu budžeta kopapjoma samazinājums breksita dēļ, kas attiecīgi nozīmē proporcionāli mazāku pieejamo finansējumu dalībvalstīm. Par spīti tam, sarunu gaitā Latvijai ir izdevies panākt savām interesēm ļoti labvēlīgu vienošanos, informē Valsts kanceleja.
Latvijas ekonomikas attīstībai nākamo septiņu gadu laikā būs pieejami gandrīz 10,5 miljardi eiro, kas ir 39% pieaugums, salīdzinot ar pašreizējo ES daudzgadu budžeta periodu no 2014. līdz 2020. gadam. Turklāt papildus, ja nepieciešams, ar ļoti izdevīgiem nosacījumiem būs iespēja aizņemties ap 2,5 miljardiem eiro. Joprojām no ES kopējā budžeta saņemsim vairāk, nekā iemaksājam: par katru iemaksāto eiro saņemam vidēji 3,6 eiro.
Pēc četru dienu diskusijām dalībvalstu līderi šonakt panāca vienošanos par nākamo ES daudzgadu budžetu un Eiropas ekonomikas atjaunošanas fonda izveidi Covid-19 izraisīto seku pārvarēšanai. Tuvāko septiņu gadu laikā dalībvalstu ekonomikā ES kopumā investēs 1,85 triljonus eiro, attiecīgi vienošanās paredz ES daudzgadu budžeta apjomu 1,07 triljonu eiro un ekonomikas atjaunošanas fonda finansējumu 750 miljardu eiro apmērā.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, samitam noslēdzoties, uzsvēra: “Ļoti sarežģītās sarunās mums ir izdevies panākt Latvijas interesēm labvēlīgu vienošanos. Pieejamais Eiropas finansējums Latvijai vislielāko pievienoto vērtību nesīs, ja to gudri investēsim. Iespējas mums ir ļoti plašas, taču pamats mūsu izaugsmei ir pašu darbs, nepieciešamie uzlabojumi dažādās jomās – izglītības, veselības aprūpes, nodokļu jomā u. c. Ir panākta vēsturiska vienošanās, tālākais jau ir mūsu pašu rokās.”
Par spīti pandēmijas izaicinājumiem un ES budžetā pieejamā finansējuma samazinājumam, Latvijai ir izdevies panākt pieaugumu kohēzijas, kā arī lauksaimniecības politikā, salīdzinot ar šībrīža periodu. Īpaši jāizceļ vairāku gadu neatlaidīga darba rezultātā panākto tiešmaksājumu kopapjoma pieaugums Latvijai par 40%. Vairāk nekā 7 miljardus eiro varēsim papildus ieguldīt inovācijās, zaļajās un digitālajās tehnoloģijās, infrastruktūrā un modernā izaugsmē.