Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Latvijā mūžizglītībā iesaistījušos iedzīvotāju īpatsvars ir zems.
FOTO: Freepik
Iedzīvotāji ar augstām prasmēm būs veiksmes atslēga Latvijas un tās iedzīvotāju spējai sekmīgi darboties savstarpēji saistītajā un strauji mainīgajā pasaulē. Cilvēkiem arvien vairāk būs jāuzlabo savas prasmes, lai veiktu jaunus uzdevumus līdzšinējā darbavietā, vai jāapgūst jaunas prasmes, lai varētu strādāt jaunā darbavietā. Šī atziņa ir iekļauta Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ekspertu ziņojumā “OECD Latvijas prasmju stratēģija: novērtējums un rekomendācijas”.
Ziņojums tapis projekta “Latvijas izglītības un prasmju stratēģijas attīstība” laikā. Kopš 2018. gada septembra to ar Eiropas Savienības (ES) programmas Erasmus+ līdzfinansējumu īsteno Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sadarbībā ar OECD. Projekta mērķis – līdz šā gada beigām izstrādāt un apstiprināt Izglītības un prasmju attīstības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam.
OECD ekspertu pētījums identificē Latvijas iespējas un sniedz konkrētus ieteikumus, lai stiprinātu izglītojamo prasmju rezultātus, veicinātu mūžizglītības kultūru, samazinātu prasmju nelīdzsvarotību darba tirgū un stiprinātu prasmju sistēmas pārvaldību.
Kaut arī līdzšinējās iestrādes pieaugušo izglītības attīstībā Latvijā vērtētas samērā pozitīvi, dokumentā ir teikts: “Pieaugušo izglītības veicināšana ir Latvijas prioritāte, cenšoties līdz 2020. gadam sasniegt Eiropas Savienības 15% līdzdalības līmeņatzīmi.” Mūsu valstī ir iespējas veicināt mūžizglītības kultūru, palielinot informētību par pieaugušo izglītību, samazinot šķēršļus tās pieejamībai un ne tikai paplašinot pieaugušo izglītības piedāvājumu, bet arī paaugstinot tās kvalitāti.
Pieaugušo izglītībai veltītajā nesen notikušajā Saeimas Izglītības un zinātnes komisijas sēdē tās priekšsēdētājs Arvils Ašeradens uzsvēra nepieciešamību Latvijā, līdzīgi kā dažās citās ES valstīs, izstrādāt skaidru un vienotu mūžizglītības sistēmu, kas sabiedrībai dotu iespēju piemēroties jaunajiem darba tirgus apstākļiem.
Viņš norādīja – tas, ka Latvijā mūžizglītībā 2018. gadā bija iesaistījušies tikai 6,7% iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 64 gadiem, ir pārāk mazs skaitlis. “Piemēram, Zviedrijā katru gadu līdztekus darbam mūžizglītības programmās piedalās mazliet vairāk par trešdaļu iedzīvotāju, Dānijā – 23,5%; tur divu nedēļu mācību laikā pat iespējams dabūt atbrīvojumu no darba. Igaunijā mūžizglītības programmās piedalās 19,7% iedzīvotāju, Somijā – 28,5%.”
Somijā darbojas pieaugušo izglītības, studiju centri, tautas augstskolas, vasaras universitātes un dažādu veidu institūti. “Kad mūsu komisijas pārstāvji tikās ar Somijas izglītības ministrijas speciālistiem, mums atklāja, ka patlaban norisinās vienotas mūžizglītības sistēmas izveide. Tās uzbūve jeb “arhitektūra” Somijā jau ir pilnīgi skaidra. Komisijas locekļi apmeklēja arī Igauniju, un tur ir līdzīga aina. Igauņi vairs neapgalvo, ka to vajadzētu, viņi uzskata – vajag!”
A. Ašeradens pauda viedokli, ka Latvijā virzība nenotiek pietiekamā līmenī un adaptācija ir pārāk lēna. “Mums ir jāmaina attieksme un jārunā par sistēmisku rīcības veidu.”
To, ka Latvijā pieaugušo izglītības jomā zināms ir progress un iespējas, apliecina fakts, ka mācībās ik gadu iesaistās arvien vairāk iedzīvotāju.
Šobrīd pieaugušo izglītības jomā jaudīgākais (virs 25 miljoniem eiro) Eiropas Sociālā fonda un daļēji valsts budžeta līdzfinansētais (3,8 miljoni eiro) projekts ir “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide”, kas sākās 2017. gada janvārī un turpināsies līdz 2022. gada beigām. Informācija Valsts izglītības aģentūras (VIA) mājaslapā vēsta, ka mācību iespējas projektā kopumā izmantojuši jau vairāk nekā 26 tūkstoši nodarbināto. Apmācībās iesaistītajam cilvēkam pašam jāsedz tikai 10% izmaksu. Pērn novembrī sākās projekta ceturtā kārta, kurā sāka izglītoties vairāk nekā 9000 strādājošo, bet pieteikšanās uz nākamo kārtu gaidāma šā gada pavasarī.
Visas pieaugušo izglītības vajadzības no valsts budžeta līdzekļiem apmaksāt nebūs iespējams, tādēļ jādomā par finansējuma modeļu daudzveidību.
Valsts izglītības attīstības aģentūras direktore Dita Treidās apstiprināja, ka šobrīd vienīgais centralizētais resurss, kas nodrošina pieaugušo kompetenču paaugstināšanu, tiek īstenots ar ES fondu finansējumu. Minētā atbalsta programma var būt pamats paraugam, kā nākotnē būvējama šāda veida pieaugušo izglītība.
A. Ašeradens secināja – ir skaidrs, ka šajos pārmaiņu laikos bez valsts finansējuma pieaugušo izglītībā neiztikt. Jo vairāk – ņemot vērā ne tik tālu nākotni, kad beigsies pašreizējie projekti ar ES fondu atbalstu. Palīdzēt sabiedrībai piemēroties pārmaiņām ir valsts un pašas sabiedrības pienākums.
Tam piekrita arī Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītājas vietnieks Jānis Salmiņš, gan ar piebildi, ka visas izglītības vajadzības iedzīvotājiem, uzņēmumiem un skolām no valsts budžeta līdzekļiem apmaksāt noteikti nebūs iespējams, tādēļ jādomā par finansējuma modeļu daudzveidību.
Saeimas komisijas sēdē izskanēja doma, ka pieaugušo izglītības organizēšanā plašāk jāiesaista privātais kapitāls, arī veidojot publiskās un privātās partnerības projektus, piemēram, mācību un prasmju fondu veidolā, svarīga loma šeit ir arī pašvaldībām.
Ziemeļvalstīs atbalsts pieaugušo izglītībai ir viena no pašvaldību funkcijām, norādīja A. Ašeradens. “Tautas augstskolas, pašvaldību izglītības centri ir pašvaldību joma.”
D. Treidās piebilda, ka arī Latvijā tas ar likumu noteikts, bet faktiski ir atkarīgs no katras pašvaldības turīguma un ieinteresētības iesaistīties savu iedzīvotāju izglītošanā.
Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta vadītāja Rūta Gintaute-Marihina cita starpā uzsvēra: šobrīd gan profesionālajā, gan augstākajā izglītībā ir būtiski tiekties uz programmu elastīgumu, virzību uz inovācijām, spēju ātri pielāgot prasmju nodrošinājumu vietējām vajadzībām, virzīt šīs pārmaiņas un tās pārvaldīt. Augstākajā izglītībā svarīgi paplašināt pieaugušo iesaisti studijās. Darba tirgū izšķirīgi svarīga nozīme ir izglītības kvalitātei un efektivitātei.
Lai šos un citus svarīgus mērķus sasniegtu, ir nepieciešami Izglītības likuma un Profesionālās izglītības likuma grozījumi, kā arī atbilstošas izmaiņas normatīvajā regulējumā.
Nozīmīgs uzdevums ir stiprināt pieaugušo neformālās izglītības programmu tiesisko ietvaru, arī ieviest kvalitātes kritērijus, kas pašlaik ir izstrādes procesā, un padarīt tos par saistošiem izglītības īstenotajiem.
Ne mazāk svarīgs faktors ir mainīt darba devēju uzvedību un izpratni saistībā ar cilvēkresursu pilnveidi – piemēram, veicināt, lai darbavietā arvien plašāk tiktu izvērsta mācību organizēšana un iedzīvināts sociālās atbildības princips. Jādomā arī par pieaugušo izglītības koordinēšanu lokālā līmenī administratīvi teritoriālās reformas kontekstā.
Šeit minēti tikai daži no uzdevumiem saistībā ar vienotas pieaugušo izglītības sistēmas izveidi, taču mērķi būs sasniedzami tikai tad, ja iedzīvotāji paši sapratīs, ka savas labklājības nodrošināšanai jāmācās visa mūža garumā (tas ir pienākums, ne tikai tiesības).
Šeit vietā J. Salmiņa sacītais: “Latvijai neglaimojošs rādītājs ir arī tas, ka 25–34 gadu vecumā joprojām vājas digitālās prasmes ir 30% jauniešu. Varbūt šo skaitli, tāpat kā iesaistīšanos mūžizglītībā, palielinājis zems cilvēku pašnovērtējums aptaujās, taču pamatā problēma paliek, tādēļ ir ļoti svarīga publiska kampaņa pieaugušo izglītības nepieciešamības popularizēšanai un izpratnes veidošanai par tās nozīmīgumu.”
D. Treidās apstiprināja šādu kampaņu efektivitāti. Pirms katras profesionālās kompetences pilnveides projekta uzsaukuma kārtas šādas kampaņas ir, un tās patiešām radījušas sniega bumbas efektu. Katrā nākamajā kārtā pieteikušies par 3–4 tūkstošiem vairāk cilvēku.
Iedzīvotāju motivāciju mācīties varētu paaugstināt, veidojot individuālāku pieeju – personiski uzrunājot mazkvalificētos darbiniekus, kā arī sniedzot atbalstu karjeras attīstībā.
Informācijas pirmpublikācija pieejama Eiropas Pieaugušo izglītības e-platformā EPALE.
