Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Mūsdienās pieaugušajiem ir plašas iespējas papildināt zināšanas savā līdzšinējā profesijā, kā arī apgūt jaunu arodu, kas ir pieprasīts darba tirgū un atbilst viņu interesēm.
FOTO: Freepik
Strauji mainīgās ekonomikas apstākļos pieaugušo izglītība kļuvusi par aktuālu nepieciešamību. Pat pieredzes bagātiem darbiniekiem arvien ir jāpapildina zināšanas, lai sekotu nozares progresam un saglabātu konkurētspēju. Tiem, kuri nav atraduši vietu darba tirgū, šī izglītība ļauj apgūt derīgu un pieprasītu arodu. Turklāt mūsdienās ļaudis nereti izvēlas mainīt savu līdzšinējo profesiju pret citu, sirdij tuvāku. Savukārt daudzi cilvēki mūža gaitā izvēlas mācīties tādēļ vien, lai bagātinātu redzesloku un praktiskās iemaņas sadzīvē. Kur meklēt informāciju, un kā uzsākt mācības?
Lūk, pāris piemēru.
Reformu dēļ darbu zaudējušam meža nozares speciālistam ar augstāko izglītību pusmūža gados nācās domāt par nākotni. Veselība vairs neļāva garas apgaitas, kabineta darbs nevilināja, un tas liecināja, ka pienācis laiks lūkoties citā virzienā. Viņš sāka strādāt par sanitāru tuvējā slimnīcā, kuras vadība itin drīz piedāvāja ar Eiropas Savienības finansējuma atbalstu mācīties Sarkanā Krusta medicīnas koledžā Rīgā. Pēc gada bijušais mežkopis atgriezās darbā slimnīcā māsas palīga statusā, un šobrīd viņš ar pašreizējo profesiju ir ļoti apmierināts.
Laulāts pāris – grāmatvedis un bankas darbiniece. Abiem bija izdevīgs darbs, kas nodrošināja pārticību. Taču gribējās prom no sausiem rēķiniem, dabā, ar brīvāku dienas kārtību. Vīrs apguva arborista arodu, bet sieva izmācījās par daiļdārznieci. Viņu pakalpojumi ir pieprasīti ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs. Tagad viņi paši sev ir darba devēji, paši atbild un gādā par biznesu, toties iztikas pelnīšana ieguvusi vaļasprieka veidolu.
Šāda dzīves apstākļu vai paša cilvēka izjūtu diktēta papildu izglītošanās, iegūstot jaunu profesiju, nav nekāda īpaši izredzēta iespēja. To var īstenot ikviens, kam ir šāda nepieciešamība. Piemēram, portālā www.muzizglitiba.lv ir pieejama interaktīva karte, kurā atrodama informācija par pieaugušo izglītības iespējām Latvijas novados un pilsētās. Apmeklējot kartē norādītās saites, iespējams uzzināt par iespējām konkrētās pašvaldībās, par profesijām un izglītības programmām, kuras pieejamas vistuvāk interesenta dzīvesvietai.
Pieaugušo izglītība iedalāma trijos veidos. Formālā izglītība – sistēma, kas ietver pamatizglītības, vidējās izglītības un augstākās izglītības pakāpes, kuru programmu apguvi apliecina valsts atzīts izglītības vai/un profesionālās kvalifikācijas dokuments. Neformālā – kā definēts Izglītības likumā – ir ārpus formālās izglītības organizēta izglītojoša darbība. Tās ieguvi semināros, pulciņos un dažādos kursos apliecina izglītotāja (piemēram, oficiālas mācību iestādes, privāta mācību centra, sabiedriskas organizācijas vai privātpersonas, kuras izstrādātā programma ieguvusi attiecīgu licenci) izsniegts sertifikāts vai apliecība. Likumā arī noteikts: “Pieaugušo neformālās izglītības programmas nosaka šīs izglītības saturu un to atbilstību valsts un darba devēju, kā arī personības izaugsmes interesēm, un šīs programmas pieaugušajiem ir tiesības apgūt visa mūža garumā neatkarīgi no iepriekš iegūtās izglītības.”
Vēl ir informālā izglītība – izglītošanās, kas notiek apzināti vai neapzināti, ikdienā un darba pieredzē apgūstot jaunas vai papildinot līdzšinējās zināšanas, prasmes, kompetences, attieksmes un vērtības, kas bagātina un pilnveido personību.
Pieaugušo izglītības programmu katalogs ir atrodams Nacionālajā izglītības iespēju datubāzē (NIID), sadaļās “Profesionālās kvalifikācijas ieguve” un “Profesionālā pilnveide un kursi”.
Šeit lieti uzsvērt Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) īstenoto projektu “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide”, kurā līdz 2022. gada beigām apgūstams vairāk nekā 25,3 miljonus eiro liels finansējums, lai izglītotu, tālākizglītotu un pārskolotu strādājošus pieaugušos. Sīkāka informācija pieejama VIAA mājaslapā, kā arī interneta vietnē www.macibaspieaugusajiem.lv. Jāpiebilst, ka tas ir līdz šim nozīmīgākais valsts finansētais (ar izglītojamo niecīgu līdzmaksājumu) pasākums pieaugušo izglītības jomā.
Pilnu mācību programmu sarakstu, kas tiek īstenotas projekta “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide” aktuālajā pieteikšanās kārtā, var aplūkot VIAA tīmekļa vietnē.
Mācībām var pieteikties strādājoši un pašnodarbināti iedzīvotāji vecumā no 25 gadiem līdz neierobežotam vecumam (arī strādājoši pensionāri), kā arī cilvēki ar nepabeigtu vai pabeigtu izglītību (arī pamatizglītību, vispārējo vidējo, profesionālo vai augstāko izglītību).
Minētā projekta laikā Latvijā 80 pašvaldībās darbojas arī pieaugušo izglītības koordinatori, pie kuriem vajadzības gadījumā iedzīvotāji var vērsties, lai saņemtu konsultāciju par projektā piedāvātajām mācībām, finansiālo atbalstu un tā saņemšanas kārtību, kā arī par pieteikšanos mācībām vai kompetences novērtēšanai. Koordinatoru kontaktinformācija ir publicēta VIAA tīmekļa vietnē.
Informāciju par dažādām pieaugušo izglītības programmām sniedz arī pašvaldību pieaugušo izglītības un uzņēmējdarbības atbalsta centri, profesionālās izglītības iestādes, kas šajā jomā iesaistās arvien plašāk, kā arī darba devēji, kas ir ieinteresēti kvalificētu darbinieku sagatavošanā.
Kas meklēs, tas plašajā mācību piedāvājuma klāstā atradīs sev vajadzīgo.
Savukārt bezdarbniekiem plaša uzziņa par iespējamo profesijas apguvi un karjeras perspektīvām sniedz Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA).
Šeit nebūt nav uzskaitīti visi informācijas avoti pieaugušo izglītības laukā, taču – kas meklēs, tas plašajā piedāvājuma klāstā atradīs sev vajadzīgo. Tomēr pirmām kārtām cilvēkam ir jātiek skaidrībā par savām vēlmēm, spējām, jārod motivācija, uzņēmība un griba mācīties, turklāt jaunas profesijas izvēli vai līdzšinējās kvalifikācijas paaugstināšanu saskaņojot ar darba tirgus prasībām un prognozēm. Starp citu, arī tās atrodamas NVA interneta vietnē.
Diemžēl, kā liecina Ekonomikas ministrijas (EM) pētījums par mazkvalificēto darbaspēku Latvijā, 2018. gadā 363 tūkstošiem jeb aptuveni 35% iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 64 gadiem bija tikai vidējās vispārējās, pamata vai zemāks izglītības līmenis. Darba meklētāji ar šādu izglītības līmeni veidoja pusi no kopējā darba meklētāju skaita vecuma grupā no 25 līdz 64 gadiem. Gandrīz trešdaļa šo iedzīvotāju nebija nodarbināti – 82 tūkstoši cilvēku bija ekonomiski neaktīvi, savukārt 32 tūkstoši meklēja darbu.
Kaut arī bezdarba līmenis turpina sarukt, uzņēmēji arvien skaļāk žēlojas par darbaspēka trūkumu. Šī paradoksālā situācija pirmām kārtām ir skaidrojama ar to, ka samazinās pieprasījums pēc mazkvalificētiem darbiniekiem. Kamēr cilvēki neapgūs dziļas, mūsdienu prasībām atbilstošas profesionālās zināšanas un prasmes, viņiem darbu atrast būs arvien grūtāk. Tādēļ kā pirmais punkts EM rekomendācijās mazkvalificēto iedzīvotāju iekļaušanai darba tirgū bija ieteikums paplašināt pieaugušo izglītības pieejamību tieši šim personu lokam.
Kā vērā ņemams progress attieksmē pret pieaugušo izglītību jāuzsver tas, ka šī joma Latvijā tagad – tāpat kā visās ES valstīs – tiek uztverta jau kā obligāta mūžizglītības sastāvdaļa. Lai aktualizētu pieaugošo izglītības nozīmi, kā arī paplašinātu informācijas apmaiņu un veicinātu starptautisku sadarbību, ar Eiropas Komisijas finansiālu atbalstu jau piekto gadu aktīvi darbojas interneta platforma EPALE – pieaugušo izglītības tēmām veltīta tīmekļa vietne 24 Eiropas Savienībās valodās, arī latviski. Platforma paredzēta andragogiem (pieaugušo izglītotājiem), skolotājiem, apmācību vadītājiem, pētniekiem, pasniedzējiem, bibliotekāriem, politikas veidotājiem un ikvienai citai personai, kas strādā pieaugušo izglītības laukā visā Eiropā. Šobrīd tai ir vairāk nekā 60 000 reģistrētu lietotāju visā Eiropā, kuri var izmantot EPALE iespējas pilnībā – ne tikai lasīt publikācijas, bet arī ievietot savus rakstus, savstarpēji diskutēt un meklēt starptautiskus sadarbības partnerus (EPALE ir 38 atbalsta dienesti visā ES).
EPALE Latvijas atbalsta dienesta vadītāja Sanda Roze skaidro: “EPALE ir virtuāla vide, kas pilnībā veltīta pieaugušo izglītības aktuālajiem jautājumiem. sākot ar ES izglītības politikas nostādnēm un beidzot ar konkrētu cilvēku viedokļiem par mācību metodēm. Lai padarītu platformu pieejamāku, Latvijā strādā arī pieci EPALE reģionālie koordinatori, pie kuriem vienmēr var konsultēties saistībā ar platformas lietošanu un EPALE atbalsta dienesta rīkotajiem pasākumiem.”
Informācijas pirmpublikācija pieejama Eiropas Pieaugušo izglītības e-platformā EPALE.
