NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inga Bite
Mg.iur.
24. februārī, 2020
Lasīšanai: 15 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Tieslietas
5
5

Valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība Baltijā – kopīgais un atšķirīgais

Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības nodrošināšanai 2018. gadā Latvijā bija piešķirti 1 726 526 eiro, no kuriem 1 598 541 eiro izmantots personu aizstāvībai krimināllietās pēc procesa virzītāja uzaicinājuma. Avots: Juridiskās palīdzības administrācija.

LV portāla infografika

Modernā valstī kvalitatīva cilvēktiesību īstenošana sevī ietver arī tiesības uz tiesisku un taisnīgu strīda atrisinājumu. Šāds atrisinājums var būt iespējams ne tikai tiesā, bet arī ārpus tiesas, cilvēkam saņemot pienācīgu palīdzību un atbalstu. Tā savukārt var būt gan jurista konsultācija vai juridisku dokumentu sastādīšana, gan saruna ar atbildīgu valsts pārvaldes amatpersonu, gan mediācijas pakalpojums, kura ietvaros puses sarunu ceļā cenšas panākt juridiski korektu un visām iesaistītajām personām pieņemamu risinājumu. Veids, kā katra valsts nodrošina juridisko palīdzību saviem iedzīvotājiem, var atšķirties. Šajā publikācijā – par to, kas kopīgs un atšķirīgs valsts apmaksātās juridiskās palīdzības nodrošināšanā Baltijas valstīs. 

īsumā
  • Lietuvas Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma tvērumā iekļauta ne tikai jurista sniegta palīdzība, bet arī mediatora jeb “samierināšanas” pakalpojums.

  • Igaunijas regulējums paredz iespēju sniegt valsts nodrošināto juridisko palīdzību noteiktos gadījumos arī bezpeļņas organizācijām un biedrībām.  

  • Fiziskām personām Igaunijā valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība ir pieejama arī nolēmuma izpildes stadijā.

  • Arī Lietuvā, līdzīgi kā Latvijā, valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības piešķiršanai, administrēšanai un uzraudzībai ir izveidota īpaša iestāde.

  • Igaunijā pieteikums valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņemšanai ir jāiesniedz tiesā vai procesa virzītājam, vai prokuroram kriminālprocesā. 

  • Personas ienākumi un īpašums ir pamatā lēmumam par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības piešķiršanu gan Latvijā, gan Lietuvā un Igaunijā.

  • Igaunijā pieteikuma iesniedzēja finansiālo stāvokli izvērtē tiesa, tomēr atšķirība ir tajā, ka šo informāciju iesniedz nevis pieteikuma iesniedzējs, bet tiesa to pieprasa pati attiecīgajai atbildīgajai iestādei.

  • Neatkarīgi no personas mantiskā stāvokļa visās trijās Baltijas valstīs tiek nodrošināta aizstāvība kriminālprocesā.

Nereti personām trūkst zināšanu vai finanšu līdzekļu pilnvērtīgai strīdu risināšanai. Savukārt atturēšanās no risinājuma meklēšanas var radīt vai nu tiesību aizskārumu (kas pats par sevi var novest pie personai nelabvēlīgām sekām), vai arī situāciju, kuras atrisināšanai vēlāk nepieciešams daudz vairāk resursu.

“Klasisks” piemērs ir situācija, kurā persona un tās ģimenes locekļi konsekventi ignorē brīdinājumus par parādu samaksu, līdz ar to tiek pieņemts lēmums par parāda piedziņu tiesas ceļā. Tiesu izpildītājs savukārt veic piedziņas darbības, kuru ietvaros pat ir iespējama personas īpašuma pārdošana izsolē. Iespējams, ja persona jau pēc pirmā brīdinājuma saņemšanas būtu meklējusi palīdzību, situāciju izdotos atrisināt daudz ātrāk un personai labvēlīgāk.

Vairāk kopīgā Latvijai un Lietuvai

Lai dotu iespēju arī personām bez pietiekamiem finanšu līdzekļiem saņemt jurista palīdzību, valstīs tiek veidota valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēma, kuras ietvaros personām, kam tas visvairāk nepieciešams, tiek nodrošināta iespēja saņemt valsts apmaksātu juridisko palīdzību.

Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu Lietuvā regulē 2000. gada 28. martā pieņemtais Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likums. Lietuvas Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma tvērumā iekļauta ne tikai jurista sniegta palīdzība, bet arī mediatora jeb “samierināšanas” pakalpojums. Turklāt atbilstoši minētā likuma 3. panta trešajam punktam ārpustiesas strīda atrisināšanas iespējai vienmēr dodama priekšroka salīdzinājumā ar strīda risināšanu tiesā.

Latvijā Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likums pieņemts 2005. gada 17. martā. Tiesības uz valsts nodrošināto juridisko palīdzību Latvijā ir personām, kuras ieguvušas maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusu vai pēkšņi nonākušas tādā situācijā un materiālajā stāvoklī, kas tām liedz nodrošināt savu tiesību aizsardzību. Latvijā pagaidām bezmaksas mediācija ir pieejama vienīgi ģimenes strīdos (plašāk LV portāla publikācijā – “Būs pieejama bezmaksas mediācija ģimenes strīdos”), bet pastāvīgi notiek diskusija par nepieciešamību šīs iespējas paplašināt.

Igaunijā fiziskas personas var saņemt valsts nodrošinātu juridisko palīdzību, ja tās nespēj pašas segt juridiskās palīdzības izmaksas un ja pēc juridiskās palīdzības izmaksu segšanas tām nepaliks līdzekļi, ar kuriem apmierināt savas un savas ģimenes ikdienas vajadzības, kā arī ja izdevumi par juridisko palīdzību vairāk nekā divas reizes pārsniedz personas mēneša vidējos ienākumus.

Vienlaikus jāatzīmē, ka Igaunijas Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likums, kas tika pieņemts 2004. gada 28. jūnijā, paredz iespēju sniegt valsts nodrošināto juridisko palīdzību salīdzinoši plašākam personu lokam – ne tikai fiziskām, bet arī juridiskām personām. Tiesa, nosacījumi, kādos gadījumos juridiska persona varētu saņemt valsts garantētu juridisko palīdzību, Igaunijā ir ierobežoti, jo tā paredzēta vien bezpeļņas organizācijām un biedrībām, kuras ir maksātnespējīgas un kurām palīdzība nepieciešama, piemēram, vides vai patērētāju tiesību aizsardzības jomā. Savukārt fiziskām personām Igaunijā valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība ir pieejama arī nolēmuma izpildes stadijā1.

Pēc savas būtības, salīdzinot ar Igauniju, Lietuvas sistēma ir līdzīgāka Latvijas valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmai. Arī Lietuvā, līdzīgi kā Latvijā, valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības piešķiršanai, administrēšanai un uzraudzībai ir izveidota īpaša iestāde – Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības dienests. Igaunijā šo darbu veic advokatūra sadarbībā ar Igaunijas Tieslietu ministriju. Savukārt pieteikums valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņemšanai ir jāiesniedz tiesā vai procesa virzītājam, vai prokuroram kriminālprocesā. 

Personas ienākumu līmenis kā kritērijs un izņēmuma gadījumi

Juridiskās palīdzības saņēmējam Lietuvā ir pienākums sadarboties ar Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības dienestu, sniegt tam visu valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības piešķiršanai nepieciešamo informāciju, kā arī informēt par jebkurām izmaiņām, kas var ietekmēt juridiskās palīdzības saņemšanu.

Situācijās, kad juridiskā palīdzība tiek nodrošināta ilgstošā laika periodā, tās saņēmējam ik gadu ir jāiesniedz noteiktas formas deklarācija par saviem ienākumiem un īpašumiem, kuras aizpildīšanas kārtība noteikta atsevišķi. Turklāt katram valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņēmējam ir pienākums atmaksāt daļu no izdevumiem, ko valsts samaksājusi par juridiskās palīdzības sniegšanu. Vēl vairāk – personas nepiekrišana daļējai juridiskās palīdzības izdevumu atmaksai var būt pamats valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības atteikumam.2

Arī Latvijā Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 4. pants paredz līdzīgus juridiskās palīdzības pieprasītāja pienākumus, turklāt Latvijā juridiskās palīdzības saņēmējam ir pienākums arī savlaicīgi informēt Juridiskās palīdzības administrāciju par visām izmaiņām, kas var ietekmēt juridiskās palīdzības saņemšanu.

Igaunijā pieteikuma iesniedzēja finansiālo stāvokli izvērtē tiesa, tomēr atšķirība ir tajā, ka šo informāciju iesniedz nevis pieteikuma iesniedzējs, bet tiesa to pieprasa pati attiecīgajai atbildīgajai iestādei.

Lai arī vispārīgi personas ienākumi un īpašums ir pamatā lēmumam par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības piešķiršanu gan Latvijā, gan Lietuvā un Igaunijā, likumos paredzēti arī vairāki gadījumi, kuros valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība piešķirama neatkarīgi no personas mantiskā stāvokļa. Protams, šāds izņēmums vispirms ir saistīts ar aizstāvības nodrošināšanu kriminālprocesā.

Lietuvā ir vēl vairāki citi izņēmumi, piemēram, saistībā ar personas īpašajām vajadzībām, piespiedu ievietošanu ārstniecības iestādē (arī karantīnas dēļ), izlikšanu no dzīvesvietas, personām, kuras atrodas sociālās aprūpes iestādēs, lietās, kurās iesaistīti bērni, lietās saistībā ar dzimšanas reģistrāciju, lietās, kas saistītas ar Hāgas konvenciju par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem, u. tml.

Lietuvas Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 12. panta 6. punkts arī paredz sevišķu izņēmumu gadījumiem, kad personai ir īpašums, taču tā saistībā ar objektīviem pierādāmiem apstākļiem nespēj šo īpašumu īsā laika periodā pārdot.

Arī Igaunijā valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības piešķiršana krimināllietās nav saistīta ar personas ienākumu līmeni un tiek nodrošināta visos gadījumos, kad persona ir izteikusi tādu vēlēšanos. Līdz ar to lēmumu par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības piešķiršanu krimināllietās Igaunijā var pieņemt gan izmeklētājs, gan prokurors, gan tiesa atkarībā no konkrētās lietas procesuālās stadijas. Līdzīgi ir arī gadījumos, kad juridiskā palīdzība nepieciešama bērnam uzturlīdzekļu lietā: valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība netiek saistīta ar personas ienākumu līmeni.

Primārā un sekundārā valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība

Lietuvā tiek sniegta primārā un sekundārā valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība. Primāro valsts nodrošināto juridisko palīdzību piešķir un administrē pašvaldības, un pēc savas būtības tā ir sākotnēja jurista konsultācija, kuras ilgums nepārsniedz vienu stundu. Sekundāro valsts nodrošināto juridisko palīdzību piešķir Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības dienests vai procesa virzītājs kriminālprocesā, un tā ir plašāka juridiskā palīdzība atkarībā no personas vajadzībām konkrētajā lietā.

Lai arī Latvijā nodalīta primārā un sekundārā juridiskā palīdzība, pēc būtības valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība sevī ietver gan nepieciešamās konsultācijas, gan dokumentu sastādīšanu un pārstāvību dažādās institūcijās.

Arī valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēji Lietuvā dalās divās daļās. Vieni ar valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu nodarbojas pastāvīgi un saņem par šo darbu fiksētu samaksu (algu). Otra valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēju kategorija tiek piesaistīta nepieciešamības gadījumā, un šie speciālisti saņem atlīdzību par padarīto darbu atbilstoši noteiktajam tarifam. Turklāt Lietuvas Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likums expressis verbis paredz, ka atlīdzības taksēm jābūt tādām, lai motivētu arī juridiskās palīdzības sniedzējus strīdu atrisināt izlīguma ceļā.

Latvijā nav pilnībā valsts apmaksātu valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēju, kuri par savu darbu saņemtu konkrētu algu. Latvijā šī sistēma balstās uz brīvprātīgi noslēgtu līgumu starp Juridiskās palīdzības administrāciju un juristu vai advokātu, kurš juridiskās palīdzības sniegšanai konkrētajā lietā tiek piesaistīts pēc nepieciešamības un arī atlīdzību saņem atbilstoši padarītajam darbam saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem.

Valstu ieguldījums juridiskās palīdzības nodrošināšanā

Lietuvā valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanā ir iesaistīti 553 juristi, šim mērķim no Lietuvas valsts budžeta 2019. gadā piešķirti 3,7 miljoni eiro, savukārt gada laikā valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība tiek piešķirta vairāk nekā 40 000 lietās. Protams, arī Lietuvā, līdzīgi kā Latvijā un Igaunijā, notiek diskusijas par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības finansējumu un nepieciešamību to būtiski palielināt.3

No Igaunijas publiskajā vidē pieejamās informācijas ir secināms, ka 2014. gadā valsts budžeta finansējums valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apmaksai ir bijis 3,84 miljoni eiro. Igaunijas Advokātu padome savukārt uzsvērusi, ka pilnvērtīgai šā pakalpojuma sniegšanai būtu nepieciešami 5,7 miljoni eiro. Lai arī visi Igaunijas advokāti ir tiesīgi sniegt valsts nodrošināto juridisko palīdzību, realitātē šo pakalpojumu sniedz ap 120 advokātiem gadā.

Latvijas Juridiskās palīdzības administrācijas gada publiskajos pārskatos redzams, ka piešķirtais finansējums valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības nodrošināšanai 2016. gadā bija 2 035 198 eiro, no kuriem lielākā daļa – 1 874 801 eiro – izmantota personu aizstāvībai krimināllietās pēc procesa virzītāja uzaicinājuma. Piešķirtais finansējums valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības nodrošināšanai 2017. gadā bija 1 930 688 eiro, no kuriem juridiskās palīdzības sniedzējiem izmaksāti 1 786 933 eiro, bet no tiem savukārt 1 660 579 eiro – personu aizstāvībai krimināllietās. Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības nodrošināšanai 2018. gadā bija piešķirti 1 726 526 eiro, no kuriem 1 598 541 eiro izmantots personu aizstāvībai krimināllietās pēc procesa virzītāja uzaicinājuma. 2018. gadā valsts nodrošināto juridisko palīdzību Latvijā sniedza 154 juristi un advokāti.

1 Plašāk par valsts nodrošināto juridisko palīdzību Igaunijā sk. Bite, I. Valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība Igaunijā. Jurista Vārds, 18.02.2020., Nr. 7 (1117), 30.–33. lpp.

2 Lietuvas Republikas Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 11. panta septītās daļas 9. punkts.

3 Lithuanian lawyers to consider suspending free legal aid over debt, The Baltic Times, 27.10.2019.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU