Gandrīz 31 tūkstoti kvadrātmetru lielajā krātuvē vienuviet glabāsies Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM), Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM), Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) un LKA Rīgas Kino muzeja krājumi. Tā ir apjomīgākā Latvijas vēstures liecību, mākslas, rakstniecības, mūzikas un kino priekšmetu kolekcija, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi”.
Latvijas valsts prezidents Egils Levits: “Jaunā muzeju krātuve ir rezultāts tālredzīgai un pēctecīgai kultūrpolitikai. Tā atspoguļo valsts attieksmi pret savu kultūras mantojumu un tā uzturēšanas vajadzībām. Šī krātuve, cerams, nākotnē būs etalons muzeju kolekciju un krājumu glabāšanas standartiem.”
Kultūras ministrs Nauris Puntulis: “Ar šo krātuvi mēs esam atdevuši parādu visām tām muzejnieku paaudzēm, kas pašaizliedzīgi, ar dziļām zināšanām, izpratni un misijas apziņu sarežģītos, nereti pat bīstamos apstākļos ir vākuši, glabājuši un nosargājuši mūsu nacionālo kultūrvēsturisko mantojumu. Jaunās muzeju krātuves atklāšana ir arī mūsu devums nākamajām paaudzēm, jo tieši kultūrvēsturiskās atmiņas cieņpilna saglabāšana ir pamats, lai mēs arī nākotnē sevi varētu dēvēt par kultūrnāciju.”
Projektējot muzeju krātuvi, arhitekti iedvesmu guvuši no divām vēsturiskajām kazarmu ēkām, kas atradās būvniecības teritorijā. Abas kazarmu ēkas vēsturiski veidoja līniju ar pārtraukumu vidū. Tagad jaunā projekta veidolā šīs atstarpes vietā izvietota kompleksa galvenā ieeja, savukārt galvenās ieejas akcents – telpiskas “ribas” – veidots kā turpinājums kazarmu ēku apjomam. Tāpat, izstrādājot ēkas projektu, ņemta vērā Dzegužkalna vaļņveida kontūrlīnija.
Muzeju krātuves arhitektoniskais risinājums tika uzticēts “Arhitektu birojam Krasts” (arhitekte – Renāte Truševska), kompleksa būvniecības darbus veica būvuzņēmējs “RERE Meistari 1”, bet nozīmīgā kultūras objekta attīstību nodrošinājuši “Valsts nekustamie īpašumi”.
