NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
29. maijā, 2019
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Ziņa
TĒMA: Valsts pārvalde
7
7

Saeima par nākamo Valsts prezidentu ievēlē Egilu Levitu

"Es būšu visas Latvijas tautas prezidents – visu pārliecību, visu tautību, visu ticību, visu Latvijas pilsoņu prezidents – gan to, kas dzīvo Latvijā, gan to, kas dzīvo plašajā pasaulē. Es būšu gan trūcīgo, gan pārtikušo cilvēku prezidents. Es būšu gan atstumto, gan par savu dzīvi drošo cilvēku prezidents. Mans darbs būs veltīts tam, lai mūsu Latvijā būtu vairāk solidaritātes, lai mēs visi justos novērtēti, vajadzīgi un piederīgi savai valstij," novēlot "Saules mūžu Latvijai!", uzrunā teica jaunievēlētais Valsts prezidents Egils Levits.

FOTO: Evija Trifanova, LETA

Par koalīcijas – nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK, Jaunās konservatīvās partijas, partiju apvienības “Attīstībai/Par!” un partijas “Jaunā Vienotība” – virzīto Eiropas Tiesas tiesnesi Egilu Levitu nobalsojis 61 deputāts, bet pret bija 32.

Valsts prezidenta vēlēšanās, kurās valsts galva pirmo reizi tika ievēlēts parlamenta atklātā balsojumā, kandidēja trīs pretendenti – E. Levits, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) virzītais tiesībsargs Juris Jansons un vairāku “KPV LV” iekšējās opozīcijas deputātu atbalstītais parlamentārietis Didzis Šmits (KPV LV), no kuriem pēdējie divi neguva ievēlēšanai nepieciešamo Saeimas vairākuma atbalstu. Par D. Šmitu nobalsoja 24, bet pret bija 69 parlamentārieši. Savukārt J. Jansona kandidatūru atbalstīja astoņi deputāti, bet pret bija 85. Kopumā bija 93 derīgas vēlēšanu zīmes, bet nederīgas – divas. Pret visiem kandidātiem nebalsoja neviens deputāts.

E. Levits dzimis 1955. gadā Rīgā, 1973. gadā beidzis Minsteres latviešu ģimnāziju Vācijā, kurp emigrēja viņa ģimene. 1982. gadā absolvējis Hamburgas Universitātes Juridisko fakultāti, bet 1986. gadā – Filozofijas un sabiedrisko zinātņu fakultātes Politisko zinātņu nodaļu. Bijis zinātniskais referents Ķīles Universitātes Juridiskajā fakultātē, pēc tam Vācijas un Austrumeiropas pētniecības institūtā Getingenē. 1980. gadu beigās E. Levits iesaistījās Latvijas politikā, kļūstot par Latvijas Tautas frontes domes locekli. Pēc Latvijas valsts atjaunošanas  viņš bijis Augstākās padomes padomnieks, Ministru prezidenta biedrs un tieslietu ministrs, Saeimas deputāts, Latvijas vēstnieks Vācijā un Austrijā. 1995. gadā ievēlēts par Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesi, kopš 2004. gada – Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis.  2015. gadā E. Levits tika izvirzīts par Valsts prezidenta amata kandidātu, taču netika ievēlēts.

E. Levits plašāk zināms kā viens no 1990. gada 4. maijā pieņemtās “Latvijas PSR Augstākās padomes deklarācijas par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” un Satversmes preambulas autoriem.

Pašreizējā prezidenta Raimonda Vējoņa pilnvaras beigsies šā gada 7. jūlijā. E. Levits valsts galvas amatā stāsies 8. jūlijā, Saeimas sēdē dodot svinīgo solījumu: “Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās apziņas.”

Atbilstoši Satversmei Valsts prezidents pārstāv Latvijas valsti starptautiski, izvēlas personu, kurai uzdod veidot valdību, paraksta un izsludina Saeimas pieņemtos likumus. Viņš ieceļ Latvijas diplomātiskos pārstāvjus, pieņem zvērestu no Saeimas apstiprinātiem tiesnešiem un izsniedz viņiem amata zīmi. Prezidentam ir tiesības apžēlot notiesātos.

Labs saturs
7
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU