NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
23. aprīlī, 2019
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Ziņa
TĒMA: Izglītība
4
4

Pāreja uz mācībām latviešu valodā – Satversmei atbilstoša

Grozījumi Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz pakāpenisku pāreju uz mācībām valsts valodā, atbilst pamatlikumam, šodien lēmusi Satversmes tiesa.

Satversme tiesa (ST) februārī sāka izskatīt vairāku partijas “Saskaņa” Saeimas frakcijas deputātu prasības pieteikumu, kurā apstrīdētas izglītības reformas nostādnes par pakāpenisku atteikšanos no bilingvālās izglītības un pilnīgu pāreju uz mācībām latviešu valodā vidusskolā atbilstību vairākiem Satversmes pantiem – 91. panta otrajam teikumam, kurš nosaka, ka cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas, 112. pantam, kurā valstij noteikts pienākumus nodrošināt bezmaksas pamatizglītību un vidējo izglītību, kā arī 114. pantam, kurš garantē nacionālo minoritāšu tiesības, tostarp tiesības saglabāt savu identitāti. Otrdien tiesa lēma, ka apstrīdētās normas atbilst minētajiem pamatlikuma pantiem.

ST skaidroja, ka nav gūts apstiprinājums tam, ka apstrīdētās normas skartu tiesības uz izglītību. Līdz ar to lietā daļā par apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 112. pantam tiesvedība izbeigta.

Apstrīdētā norma paredz, ka no 2019. gada 1. septembra privātajās izglītības iestādēs vispārējā izglītība pamatizglītības pakāpē būs jāapgūst valsts valodā.

Pārbaudot apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 91. panta otrajam teikumam, ST pieteikuma iesniedzēja minētajā nekonstatēja grupas, kuras atrastos pēc noteiktas pazīmes salīdzināmos apstākļos. Tādējādi izskatāmās lietas apstākļos netika konstatēta diskriminējoša attieksme.

Lemjot par apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 114. pantā noteiktajam – mazākumtautību tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību, ST atzina, ka valstij ir arī pienākums radīt priekšnoteikumus mazākumtautību līdzdalībai demokrātiskai sabiedrībai raksturīgā diskursā. Tomēr vienlaikus mazākumtautībām būtu jāizrāda iniciatīva piedalīties šajā diskursā valsts valodā. ST atzina, ka ikvienai personai, kura pastāvīgi dzīvo Latvijā, ir jāprot šīs valsts valoda tādā līmenī, lai varētu pilnvērtīgi piedalīties demokrātiskās sabiedrības dzīvē. “Viena no pamatvērtībām ir valsts valoda. Ir pietiekami daudz vilkmju, kas nesekmē vienoto diskursu. Ir tendences katram dzīvot savā stūrītī. Mēs saskatījām to, ka izglītības likuma grozījumi ir vēl viens solis, lai veicinātu to, ka ikvienam pilsonim un iedzīvotājam tiek nodrošināts tāds valodas zināšanu un spēju līmenis, lai varētu iegūt gan informāciju, gan arī iesaistīties demogrāfiskajā diskursā,” pamatoja ST priekšsēdētāja Ineta Ziemele. ST spriedums stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī, un spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

I. Ziemele žurnālistiem pēc sprieduma nolasīšanas skaidroja, ka ST primāri šajā spriedumā koncentrējusies uz valsts un pašvaldības izglītības iestādēm, tādēļ aspekti, kas saistīti ar privātām izglītības iestādēm, tiks skatīti kādā no nākamajām ST lietām. Viena no apstrīdētajām normām – 2018. gada 22. marta likuma “Grozījumi Izglītības likumā” 1. panta pirmā daļa – paredz, ka uz privātajām izglītības iestādēm attiecina noteikumu par izglītības ieguvi valsts valodā pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē. Iepriekš minētais noteikums uz privātajām izglītības iestādēm netika attiecināts.

2018. gada 22. martā Saeima trešajā, galīgajā, lasījumā atbalstīja grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas vidusskolas posmā paredz pakāpeniski pāriet uz mācībām valsts valodā. Plānots, ka pāreja uz mācībām valsts valodā sāksies 2019. gada 1. septembrī un noslēgsies 2021. gada 1. septembrī.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU