Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Arvien biežāk sastopami cilvēku tirdzniecības gadījumi, kad cilvēku vervētāji ir upuru paziņas, draugi vai pat ģimenes locekļi, kuri izmanto sev tuvo cilvēku uzticību.
LV portāla infografika
Joprojām vieglprātīga – tā Latvijas sabiedrības attieksmi pret cilvēku tirdzniecību raksturo atbildīgās iestādes un nevalstiskās organizācijas. Tiesa, pētījumu par Latvijas sabiedrības informētību cilvēku tirdzniecības jomā trūkst. Kā vērtē Iekšlietu ministrijas (IeM) Nozares politikas departamenta Politikas izstrādes nodaļas vecākā eksperte Lāsma Stabiņa, “ja par cilvēku tirdzniecību pat ir dzirdēts, iedzīvotāji skeptiski vērtē tās klātbūtni vai uzskata, ka “ar mani jau nekas tāds nenotiks””.
Izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes 2017. gada datus, aprēķināts, ka no Latvijas katru dienu aizbrauc 49 Latvijas valstspiederīgie. “Aizbrauc galvenokārt ar mērķi nopelnīt, lai nodrošinātu mājās palicējiem labāku iztikšanu, rēķinu apmaksāšanu, kredītu dzēšanu u. tml.,” skaidro Iekšlietu ministrijas (IeM) Nozares politikas departamenta Politikas izstrādes nodaļas vecākā eksperte Lāsma Stabiņa. Vienlaikus viņa atzīst, ka nav uzskatāmu pētījumu un ticamas statistikas, kas atspoguļotu reālo situāciju par to, kā aizbraucējiem klājas ārvalstīs, proti, vai viņu cerības un vēlmes ir piepildījušās, dzīvojot un strādājot pāri robežai. Taču nav arī tādas informācijas, kas ļautu izdarīt drošus secinājumus, ka ārvalstīs identificētie cilvēku tirdzniecības upuri ir individuāli gadījumi un Latvijas valstspiederīgie strādā pie godprātīgiem darba devējiem.
L. Stabiņu māc bažas, ka cilvēku tirdzniecībai un darbaspēka ekspluatācijai ārvalstīs ir pakļauti daudz vairāk Latvijas iedzīvotāju, šie gadījumi vienkārši nav atklāti un turpina ienest, piemēram, negodprātīgiem darba devējiem lielu peļņu. Latvija joprojām uzskatāma par cilvēku tirdzniecības upuru izcelsmes valsti, tāpēc sabiedrības informēšana par cilvēku tirdzniecību, ekspluatācijas riskiem un sevis pasargāšanu ir svarīgākais instruments cilvēku tirdzniecības mazināšanā.
Cilvēku tirdzniecības pirmsākumi ir meklējami senā pagātnē, bet atbilstoši valsts informatīvā resursa par cilvēktirdzniecības mazināšanas tēmu un aktualitātēm Latvijā sniegtajai informācijai būtībā mūsdienu cilvēku tirdzniecība nozīmē to pašu, ko pirms tūkstošiem gadu, – cilvēki pārdod cilvēkus. Tā ir mūsdienu verdzība ar citiem izpausmes veidiem un formām. Cilvēku tirdzniecība ir starptautiska problēma, kura skar gandrīz katru pasaules valsti – viena ir pārdoto cilvēku saņēmējvalsts, cita nosūtītājvalsts, bet vēl cita kalpo kā tranzītvalsts cilvēku tirdzniecības upuru pārvietošanai. Gan verdzības, gan cilvēku tirdzniecības kopīgā iezīme ir plašā izplatība visā pasaulē, bet galvenā atšķirība – pirmsākumos cilvēku tirdzniecība bija legāla, mūsdienās ir prettiesiska.
Krimināllikuma (KL) 154.2 pants paredz, ka “cilvēku tirdzniecība ir ekspluatācijas nolūkā izdarīta personu savervēšana, pārvadāšana, nodošana, slēpšana, izmitināšana vai saņemšana, lietojot vardarbību vai draudus, vai aizvešanu ar viltu vai izmantojot personas atkarību no vainīgā vai tās ievainojamības vai bezpalīdzības stāvokli, vai arī dodot vai saņemot materiāla vai citāda rakstura labumus, lai panāktu tās personas piekrišanu tirdzniecībai, no kuras ir atkarīgs cietušais”. Šajā pantā papildus ir izdalīts, ka nepilngadīgā vervēšana, pārvadāšana, nodošana, slēpšana, izmitināšana vai saņemšana ekspluatācijas nolūkā atzīstama par cilvēku tirdzniecību arī tādā gadījumā, ja tā nav saistīta ar jebkuru minēto līdzekļu izmantošanu.
Tāpat KL sniegts skaidrojums, ka ekspluatācija 154.2 panta izpratnē ir personas iesaistīšana prostitūcijā vai cita veida seksuālā izmantošanā, piespiešana veikt darbu, sniegt pakalpojumus vai izdarīt noziedzīgus nodarījumus, turēšana verdzībā vai citās tai līdzīgās formās (parādu verdzība, dzimtbūšana vai personas cita veida piespiedu nodošana citas personas atkarībā), turēšana kalpībā vai arī personas audu vai orgānu nelikumīga izņemšana, savukārt ievainojamības stāvoklis nozīmē apstākļu izmantošanu, kad personai nav citas reālas vai pieņemamas izvēles, kā vien pakļauties ekspluatācijai.
Cilvēku tirdzniecību pasaulē uzskata par otro ienesīgāko kriminālo biznesu pēc narkotiku tirdzniecības. Rīgas domes Labklājības departamenta izveidotajā informatīvajā bukletā par cilvēku tirdzniecības novēršanu norādīts, ka cilvēku tirdzniecība ir globāla, sociāla un krimināla problēma. Cilvēku tirdzniecībā iesaistītās personas ekspluatē dažādās jomās un veidos, piemēram, celtniecībā, lauksaimniecībā, apkalpojošajā jomā, zivsaimniecībā, seksuālās ekspluatācijas nolūkā, nelegālā adopcijā, piespiedu ubagošanā, orgānu tirdzniecībā, kā narkotiku kurjerus u. tml.
Institūcijas, kas nodarbojas ar cilvēku tirdzniecības apkarošanu un novēršanu, vērš uzmanību, ka par upuri var kļūt jebkura dzimuma, rases, vecuma un statusa cilvēks ikvienā pasaules reģionā. ASV Valsts departamenta ziņojums par cilvēku tirdzniecības apkarošanas iniciatīvu liecina, ka pasaulē ik gadu pārdod un ekspluatē 600 000–800 000 cilvēku, pārsvarā sievietes un bērnus. Vienlaikus atzīts, ka pastāv cilvēku tirdzniecību veicinoši faktori – bezdarbs, vāja sabiedrības ekonomiskā un sociālā struktūra, izglītības iespēju trūkums, kultūras iezīmes, labākas dzīves vilinājums ārzemēs, vardarbība pret sievietēm un bērniem, bruņoti konflikti.
Saskaņā ar Liepājas pilsētas pašvaldības izveidoto informatīvo bukletu cilvēku tirdzniecības pazīmes ir sekojošas:
Valsts informatīvajā resursā par cilvēktirdzniecības mazināšanas tēmu un aktualitātēm Latvijā skaidrots, ka arvien biežāk ir sastopami cilvēku tirdzniecības gadījumi, kad cilvēku vervētāji ir upuru paziņas, draugi vai pat ģimenes locekļi, kuri izmanto sev tuvo cilvēku uzticību. Tāpat tie var būt šantāžisti, profesionāli vervētāji (strādā gan grupā, gan individuāli), kā arī ārvalstu līgavaiņi. Informatīvajos bukletos papildus skaidrots, ka vervēšanā var tikt izmantotas arī darbā iekārtošanas organizācijas, tīmekļvietnes, īpaši sociālie tīkli, modeļu un iepazīšanās aģentūras u. c.
Ja persona pati ir saskārusies ar cilvēktirdzniecības gadījumu, par tādu zina vai ir aizdomas, ir jārīkojas. Informāciju par cilvēku tirdzniecību var meklēt vairākās tīmekļvietnēs, piemēram, www.cilvektirdznieciba.lv; www.patverums-dm.lv; www.martaliepaja.lv, savukārt konsultācijas var saņemt visu diennakti, zvanot uz tālruņa numuru +371 28612120, ja persona atrodas Latvijā, vai +371 26337711, ja persona atrodas ārvalstī.
Vienlaikus par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar cilvēku tirdzniecību, vienalga, vai tas, piemēram, ir fiktīvo laulību un seksuālās ekspluatācijas vai piespiedu darba gadījums, var vērsties attiecīgās valsts policijā gan klātienē, gan zvanot (Eiropas Savienības vienotais ārkārtējo notikumu tālruņa numurs ir 112).
Latvijas Universitātes Krimināltiesisko zinātņu katedras profesores juridisko zinātņu doktores Valentijas Liholajas pētījums “Tiesu prakse krimināllietās par cilvēku tirdzniecību” veikts 2014. gadā. Jau tad secināts, ka, “nosakot sodu krimināllietās par cilvēku tirdzniecību, netiek pienācīgi izvērtēts cilvēku tirdzniecības noziegumu un ar to saskarīgo noziedzīgo nodarījumu raksturs un kaitīguma pakāpe, kā rezultātā sods nereti ir neadekvāts izdarītajam un neatbilst KL noteiktajiem soda mērķiem, tostarp preventīvajam mērķim, panākt, lai ne tikai notiesātais, bet arī citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas”.
Arī L. Stabiņa 2019. gada 19. februārī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā atzina, ka Latvijas vājais posms cilvēku tirdzniecības novēršanā joprojām ir tieši izmeklēšanas, kriminālvajāšanas un iztiesāšanas joma: “Pie sodu noteikšanas pienācīgi netiek izvērtēts cilvēktirdzniecības noziegumu un ar to saistīto noziedzīgo nodarījumu raksturs un kaitīguma pakāpe, kā rezultātā sods nereti ir neadekvāts izdarītajam un neatbilst Krimināllikumā noteiktajiem soda mērķiem.”
Apzinātās cilvēku tirdzniecības tendences un riski saskaņā ar IeM publicēto pārskatu par cilvēku tirdzniecības novēršanas un apkarošanas rezultātiem 2018. gadā ir sekojoši:
Atbilstoši minētajam pārskatam 2018. gadā konstatēti 23 cilvēku tirdzniecības upuri (6 – seksuālā izmantošana, 12 – darbaspēka ekspluatācija, 5 – fiktīvas laulības), no kuriem:
Savukārt, balstoties uz Krimināllikuma 154.¹pantu, –
