Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
19. februāra valdības sēdē tika uzklausīts veselības ministres Ilzes Viņķeles redzējums par problēmām un iespējamiem risinājumiem valsts obligātās veselības apdrošināšanas sistēmā. Ministre piedāvā atteikties no divu veselības aprūpes pakalpojumu “grozu” modeļa un paplašināt to personu loku, kuras ir pakļautas obligātajai veselības apdrošināšanai.
“Veselības ministres piedāvātais redzējums, kas izklāstīts valdībā iesniegtajā Informatīvajā ziņojumā “Par nepieciešamajām izmaiņām Veselības aprūpes finansēšanas likumā”, ir sākums plašākai diskusijai par problēmām, arī nodokļu politikā,” norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.
Pasaules attīstīto valstu veselības aprūpes “zelta standarts” ir visaptveroša veselības aprūpe. Lai to nodrošinātu, informatīvajā ziņojumā ir piedāvātas četras iespējamās izmaiņas valsts obligātās veselības apdrošināšanas sistēmā, kuras pilnvērtīga darbība patlaban ir atlikta līdz 2019. gada 1. jūlijam.
Kā norādīja veselības ministre Ilze Viņķele, pirmais risinājums paredz paplašināt personu loku, kuras ir pakļautas obligātajai veselības apdrošināšanai. Proti, pakļaut valsts obligātajai veselības apdrošināšanai visus valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicējus, par vienu procentpunktu palielinot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas arī tiem darba ņēmējiem, par kuriem šīs iemaksas netiek veiktas vispārējā režīmā, kā arī mikrouzņēmumu darbiniekiem.
“Ja iepriekšējā valdība pieņēma lēmumu, ka visiem darba ņēmējiem, kuri veic sociālās apdrošināšanas iemaksas vispārējā nodokļu režīmā, ieviešot obligātās veselības apdrošināšanas sistēmu, tās tiek paaugstinātas par 1%, kāpēc tas nevar tikt attiecināts uz citiem likumīgiem nodarbinātības režīmiem?” retoriski vaicāja veselības ministre. Viņasprāt, citu t.s. alternatīvo nodokļu režīmu iekļaušana sociālās apdrošināšanas sistēmā būtu vienkāršs, viegli administrējams, taisnīgs un solidārs risinājums.
“Fiksēts maksājums, kas 2020. gadā ir noteikts 258 eiro apmērā, neņemot vērā personas ienākumu līmeni, būtībā nav taisnīgs un solidārs. Ja personai, kura pārtiek no kapitāla pieauguma, iespējams, tas ir nieks, tad sezonas laukstrādniekam tā ir nesamērīga summa,” uzskata I. Viņķele. Viņasprāt, brīvprātīgā fiksētā maksājuma aizstāšana ar papildu sociālajām iemaksām 1% apmērā būtu solidārs un taisnīgs risinājums.
Tāpēc kā otru risinājumu veselības ministre piedāvā valsts obligātajai veselības apdrošināšanai pakļaut arī tos Latvijas rezidentus, kuri nodokļus maksā citos režīmos (piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji).
Kā trešo risinājumu veselības ministre piedāvā atteikties no veselības aprūpes pakalpojumu dalījuma divos “grozos” un ieviest vienotu veselības aprūpes pakalpojumu klāstu.
Tas cieši saistīts ar piedāvājumu iekļaut citus t.s. alternatīvos nodokļu maksāšanas režīmus sociālās apdrošināšanas sistēmā, tā nodrošinot solidāru un vienlīdzīgu iespēju neatkarīgi no personas ienākumu līmeņa, veselības stāvokļa vai vecuma saņemt veselības aprūpes pakalpojumus, kas nav saistīti ar katra indivīda veiktā maksājuma apmēru. Šāds finansēšanas modelis būtu balstīts uz pilna veselības pakalpojumu “groza” nodrošināšanu visiem Latvijas rezidentiem ar valsts obligāto veselības apdrošināšanu no valsts budžeta līdzekļiem, nodrošinot veselības aprūpes pakalpojumus Latvijas rezidentiem likuma “Par nodokļiem un nodevām” un likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” izpratnē.
Vienlaikus kā ceturto risinājumu Veselības ministrija piedāvā saglabāt iespēju valsts obligātajai apdrošināšanai pievienoties arī atsevišķām iedzīvotāju kategorijām.
Kā atzina Ministru prezidents, piedāvātās izmaiņas valsts obligātās veselības apdrošināšanas sistēmā krietni pārsniedz veselības nozares jautājumus un jāskatās plašāk gan nodokļu politikas, gan gaidāmās teritoriālās reformas kontekstā.
Valdības deklarācijā iekļautā apņemšanās neveikt izmaiņas nodokļu sistēmā līdz 2021. gadam nesola, ka diskusijas būs vienkāršas, taču tās ir nepieciešamas.
