NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
05. oktobrī, 2018
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Valsts valoda
12
12

Rosina stiprināt latgaliešu valodu

Jautājums par latgaliešu rakstu valodas stāvokli un attīstību pastāvīgi tiek uzturēts darba kārtībā, un par to periodiski tiek atgādināts plašākai sabiedrībai. Attēlā: pikets Rīgā pie Latvijas Universitātes galvenās ēkas ieejas 2007. gada rudenī. Akcijas mērķis bija pievērst sabiedrības uzmanību latgaliešu valodas stāvoklim Latvijā.

FOTO: Kirsts Spruksts, LETA

Sabiedriskajos medijos 10% satura ir jābūt latgaliski, bet finansējums no valsts budžeta latgaliešu valodas apguvei ir speciāli jāiezīmē – ar šādiem Latgales pārstāvju ierosinājumiem vienisprātis bija arī Saeimas deputāti, divu komisiju kopsēdē izskatot jautājumu par latgaliešu valodas attīstību un jauno mācību saturu.

īsumā
  • Sabiedriskajos medijos saturam latgaliešu valodā būtu jāparedz noteikti procenti no raidlaika.
  • Priekšlikums – iezīmēt valsts mērķdotāciju tieši latgaliešu valodas apguvei.
  • Patlaban ar valdības rīkojumiem apstiprinātas divas valsts pētījumu programmas, kas vērstas arī uz Latgales kultūrpolitikas un latgaliešu valodas izpēti.

Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas un Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas kopsēdē 3. oktobrī deputāti sprieda par paveikto un iecerēto latgaliešu rakstu valodas attīstībā un valsts atbalstu reģionālo mediju darbam.

Ko valsts ir darījusi līdz šim

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ritvars Jansons prezentēja īsu kopsavilkumu, ko “valsts ir darījusi Latgalei par labu”.

Izstrādājot Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.–2018. gadam, Kultūras ministrija ierosināja un Ministru kabinets akceptēja vairākus uzdevumus ar atbilstošu finansējumu, kas tieši atbalsta Latgali. R. Jansons starp atbalstāmiem pasākumiem minēja latgaliešu rakstu valodas lomas nostiprināšanu Latgales reģiona kultūrtelpā, sabiedrisko pasūtījumu sabiedriskajos plašsaziņas līdzekļos speciāli šim reģionam, kā arī medijprasmes attīstību Latgalē un šī novada kultūras lomas stiprināšanas veicināšanu latviskās dzīves telpas veidošanai.

Noteikti procenti raidlaika

Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre Marika Zeimule norādīja, ka Latgales informatīvās telpas stiprināšanai ir tikusi paplašināta sabiedriskā radio apraide Latgalē un sniegts ievērojams atbalsts satura ražošanai latgaliešu valodā – pēdējo septiņu gadu laikā šim mērķim novirzīti aptuveni 477 000 eiro.

Savukārt informatīvās telpas stiprināšanas būtisks pasākums ir Latvijas Radio studijas darbība Rēzeknē.

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs uzsvēra, ka sabiedriskajos medijos saturam latgaliešu valodā būtu jāparedz noteikti procenti no raidlaika.

Ar tieši tādu pašu pozīciju pie Saeimas deputātiem vērsās Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas profesore Ilga Šuplinska, kura norādīja, ka latgalieši vēlas, lai sabiedriskie mediji – Latvijas Televīzija un Latvijas Radio – ne mazāk kā 10% no raidlaika dienā atvēlētu saturam latgaliešu rakstu valodā. I. Šuplinska pārmeta deputātiem, ka par konkrētiem procentiem joprojām nekas nav dzirdams, ka nav ilgtermiņa politikas latgaliešu valodas attīstībai.

Iepriekš gan sabiedrisko mediju uzraugs – Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome – ir norādījis, ka uzskata prasību par 10% raidlaika atvēlēšanu latgaliešu valodai par pārspīlētu, tomēr atzīst, ka apjoms būtu jāpalielina.

Latgaliešu sabiedriskās organizācijas šādu prasību – par 10% sabiedrisko mediju raidlaika latgaliski – uztur, jo, pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem, Latvijā aptuveni 10% no iedzīvotājiem ikdienas saziņā lieto latgaliešu valodu jeb latviešu valodas vēsturisko paveidu.

Pētniecība

R. Jansons norādīja, ka viens no prioritārajiem virzieniem zinātnē ir pētījumi par Latvijas valstiskumu, valodu un vērtībām. Šī programma darbosies līdz 2021. gadam, un tās ietvaros ir iespējams un paredzēts pētījums arī par latgaliešu rakstu valodu.

Izglītības un zinātnes ministrijas Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktora vietniece valsts valodas politikas jomā Vineta Ernstsone deputātiem sniedza ieskatu, kādas ir iespējas valodas, zinātnes un izglītības politikas jomā Latgales atbalstam.

Patlaban ar valdības rīkojumiem apstiprinātas divas valsts pētījumu programmas, kas vērstas arī uz Latgales kultūrpolitikas un latgaliešu valodas izpēti. Viena no tām ir programma “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājums valsts ilgtspējai”, kuras ietvaros vēl līdz 2018. gada 29. oktobrim var iesniegt projektus konkursam par Latgales kultūras un kultūrvēsturiskajiem procesiem, izaicinājumiem demogrāfijā un migrācijā un citos jautājumos.

Otra ir valsts pētījumu programma “Latviešu valoda”, kuru Ministru kabinets ar rīkojumu Nr. 465 “Par valsts pētījumu programmu “Latviešu valoda”” pieņēma 2. oktobrī un kas paredz atbalstu latgaliešu rakstu valodas izpētei. Projektu konkursu šai programmai ir paredzēts izsludināt tuvākajā laikā, zināja teikt V. Ernstsone.

Pētījumu programmā “Latviešu valoda” ir noteikti desmit uzdevumi. Starp tiem devītais paredz latviešu valodas reģionālo variantu pētījumus, ģeolingvistiku, latgaliešu rakstu valodas izpēti, kā arī latgaliešu rakstu valodas pareizrakstības rīka lingvistiskās daļas izstrādi (programmētāju konsultēšanu, lingvistisko datu avotu atlasi, leksikona izveidi, testēšanu un novērtēšanu).

Kur iespējams apgūt latgaliešu rakstu valodu?

R. Jansons skaidroja, ka patlaban latgaliešu rakstu valodu var apgūt Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā (RTA) un Daugavpils Universitātē (DU). RTA tiek veikti pētījumi par latgaliešu rakstu valodas attīstību, bet Latvijas Universitātes baltu filoloģijas maģistra apmācības ietvaros ir tēma par latgaliešu rakstu valodu.

2017. gadā Latgaliešu valodas, literatūras un kultūrvēstures skolotāju asociācijas nodibinājums sadarbībā ar Valsts izglītības satura centru ir izstrādājis elektronisko mācību līdzekļu komplektu “Olūteņās” latgaliešu rakstu valodas apguvei 4. klasē un metodiskos ieteikumus skolotājiem. Tāpat ir izstrādāti arī pamatizglītības mācību priekšmeta “Latgaliešu rakstu valoda” 4.–9. klasei un vispārējās izglītības priekšmeta “Latgaliešu rakstu valoda” standarti.

“Latgales izglītības iestādes, kas vēlas savā programmā iekļaut šos mācību priekšmetus, var izmantot šos standartus. Bet skolām pašām ir jābūt iniciatīvai,” tā R. Jansons.

Iezīmēt konkrētu mērķdotāciju

Latgaliešu valodas, literatūras un kultūrvēstures skolotāju asociācijas nodibinājuma pārstāvim Baltinavas vidusskolas direktoram Imantam Slišānam deputātiem bija konkrēts priekšlikums par naudu, kas ir paredzēta latgaliešu valodas apguvei. “Uz skolām atnāk mērķdotācija, un tā ir paredzēta noteiktiem mērķiem, piemēram, interešu, pirmsskolas vai vispārējās izglītības apguvei. Bet interešu izglītības naudu nevar izmantot ne pa labi, ne pa kreisi. Man būtu priekšlikums – iezīmēt valsts mērķdotāciju tieši latgaliešu valodas apguvei. Tad būs situācija, ka skola, kurai ir vēlēšanās to darīt un kvalificēts speciālists, var paņemt šo naudu un izmantot. Lai tas būtu atsevišķi iezīmēts finansējums, nevis nauda no kopējā katla.”

Šim priekšlikumam piekrita arī Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētāja vietnieks Viļakas novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs: “Ja būs norādīts precīzi, kam izlietot naudu, tas būtu atbalstāmi. Jo šobrīd iespēja ir, bet varēšanas – nav.”

Būtu konkrēti jānodala finansējums latgaliešu valodas un rakstības apgūšanai skolās. Tagad izveidojusies situācija, ka iespējas ir, bet tās izmanto ļoti pasīvi.

Arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Aldis Adamovičs piekrita I. Slišānam: “Būtu konkrēti jānodala finansējums latgaliešu valodas un rakstības apgūšanai skolās. Tagad izveidojusies situācija, ka iespējas ir, bet to izmanto ļoti pasīvi. Bet vispirms ir jāatbild uz jautājumu – vai gribam Latgalē latgaliešu valodu vienu mācību stundu skolās kā obligātu, vai tam ir pedagoģiskie resursi? Ja atbilde ir pozitīva, ir jāsagatavo skolotāji, lai varētu piedāvāt gan pareizrakstību, gan arī sarunvalodu. Tas ir nākotnē apsverams jautājums. Jau vairākus gadus esmu runājis par to, ka RTA vai DU būtu iespēja sagatavot vairāk skolotāju, kas būtu gatavi iet Latgales skolās un to darīt. Par to, pirmkārt, ir jāvienojas Latgales pašvaldību un izglītības iestāžu vadītājiem.”

IZM pārstāve V. Ernstsone Saeimas divu komisiju kopsēdē nevarēja precīzi komentēt priekšlikumu par mērķdotācijas latgaliešu valodas apguvei iezīmēšanu, bet bilda, ka tas būtu pārdomu vērts jautājums.

Arī Valsts izglītības satura centra Vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vadītāja Ineta Upeniece uzsvēra, ka jautājums gan par papildu stundu, gan par iezīmēto finansējumu ir apspriežams un diskutējams.

Novadu mācība

“Latgalē sekmīgi tiek attīstīta novadu mācība. Taču arī tas ir atkarīgs no pašām skolām – kā izglītības iestādes piesakās šai izglītības programmai. Jaunajā, kompetenču pieejā balstītajā mācību saturā IZM vēlas iekļaut novadu mācību kā atsevišķu modeli vairākos disciplinārajos priekšmetos, piemēram, vēsturē, ģeogrāfijā, literatūrā, valodā,” sēdē teica R. Jansons.

Deputāti atzinīgi vērtēja ieceri kompetenču pieejā balstītajā mācību saturā iekļaut arī novadu mācību, lai stāstītu par tuvākajai apkārtnei raksturīgo, piemēram, vietvārdiem, apvidvārdiem un to autoru darbiem, kas rakstījuši latviešu valodas izloksnēs vai latgaliešu rakstu valodā.

Izstrādā pareizrakstības rīku

Deputāts Einars Cilinskis ierosināja latgaliešu valodai nākotnē izstrādāt mašīntulkošanas rīku.

Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre M. Zeimule atklāja, ka patlaban ar SIA “Tilde” ir noslēgts līgums par latgaliešu rakstu valodas pareizrakstības rīka izstrādi ar virtuālā asistenta funkcionalitāti, kas varētu būt gatavs 2020. gada beigās.

Labs saturs
12
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU