AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
21. septembrī, 2018
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Labklājība
5
5

Lielākas algas prasa arī valsts sociālās aprūpes centros strādājošie

Piecos valsts sociālās aprūpes centros (VSAC) ar 27 filiālēm kopumā ir 4103 vietas, tai skaitā 249 bērniem un 3854 pieaugušajiem. Attēlā: VSAC “Latgale” filiāle “Kalkūni”, kurā var uzņemt 130 klientus, tai skaitā 35 bērnus.

FOTO: Evija Trifanova, LETA

Kā rezonanse veselības aprūpes darbinieku izcīnītajam darba samaksas palielinājumam tagad ir sociālo aprūpētāju prasība palielināt algas. Šāds priekšlikums jau ir nākamo gadu budžetu pieteikumos. Tomēr pagaidām valsts sociālās aprūpes centros strādājošajiem atalgojums nav ne motivējošs, ne konkurētspējīgs.

īsumā
  • Deinstitucionalizācija paredz klientu skaita samazināšanos, taču joprojām arī sociālās aprūpes centros klienti paliks un viņiem būs nepieciešama kvalitatīva aprūpe.
  • Sociālās aprūpes centros strādā gan ārstniecības personas, gan sociālās aprūpes un rehabilitācijas speciālisti. Ārstiem, fizioterapeitiem, māsām algas palielināja saistībā ar mediķu algu palielināšanu, bet aprūpētājiem tās kā bija, tā ir mazas.
  • Labklājības ministrija ir iesniegusi priekšlikumus budžetam, paredzot algu palielinājumu arī sociālajiem aprūpētājiem.
  • Arodbiedrība atzīst, ka aprūpes darbinieku atalgojuma problēmu risināšanā nav bijis veicinošā instrumenta – sociālā dialoga.

Uzskatot, ka netiek risināti valsts sociālās aprūpes centros (VSAC) strādājošo darba samaksas jautājumi, arodorganizāciju pārstāvji ir paziņojuši, ka šomēnes pieteiks vienas darba dienas bada streiku. Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 19. septembrī, uzklausot visas puses, nolēma lūgt valdības vadītāju par atlīdzības palielināšanu valsts sociālās aprūpes centros strādājošajiem lemt steidzamības kārtībā, kā arī informēt par situāciju un komisijā spriesto Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi, atbildīgās ministrijas, aprūpes centrus, arodbiedrības, jo līdz šim par to sociālā dialoga nav bijis.

LM: Lielākām algām nauda tiek prasīta

Labklājības ministrija (LM) jau maijā ir sagatavojusi priekšlikumus jaunā gada budžetam par atalgojuma palielināšanu sociālās aprūpes centros un tie ir iesniegti Finanšu ministrijai, deputātus informēja labklājības ministrs Jānis Reirs.

VSAC darbinieku atalgojuma palielināšanai 2019. gadam prasīti 6,4 miljoni eiro; 2020. gadam – 8,1 miljons eiro; 2021. gadā un turpmāk ik gadu – 16 miljoni eiro. Budžeta priekšlikumi ietver izdevumus sociālajām garantijām – prēmijām, atvaļinājuma pabalstam.

LM priekšlikumos budžetam ir arī atbalsts valsts sociālās aprūpes centriem, kuros uzturas bērni. Atlīdzībai būtu nepieciešami 0,6 miljoni eiro gadā, sākot ar 2019. gadu, un paskaidrots, ka tā ir motivējoša piemaksa 15% no atalgojuma apmēram pustūkstotim darbinieku.

Klientu mazāk, bet uz vienu aprūpētāju joprojām daudz

Deinstitucionalizācija paredz klientu skaita samazināšanos, taču joprojām arī sociālās aprūpes centros klienti paliks un viņiem būs nepieciešama kvalitatīva aprūpe. Tās nodrošināšanai svarīgs ir darbinieku atalgojums un apmierinātība ar darba apstākļiem, uzsver ministrs. Pašreiz Latvijā uz astoņiem klientiem vidēji ir viens aprūpētājs, ārvalstīs – viens aprūpētājs uz diviem klientiem.

No 2013. līdz 2018. gadam kopējais VSAC vietu skaits samazināts par 546 vietām jeb 12 procentiem. Aprūpē tieši iesaistīto darbinieku amata vietu skaits nav samazināts, turklāt darbinieku joprojām trūkst. “Darbinieki saka – mēs tagad strādājam viens par diviem vai trim,” situācijas novērtējumu pēc centru apmeklējuma pauda komisijas vadītāja Aija Barča.

Algas pārāk pieticīgas

Latvijā ir pieci valsts sociālās aprūpes centri ar 27 filiālēm. Tajos ir vairāk nekā 4000 klientu. Šā gada budžets ir 39 miljoni eiro, no tā lielākā daļa jeb 80% ir līdzekļi nodarbināto atalgojumam. Finansējums visiem ir vienlīdzīgs, atšķiras izmaksas telpu uzturēšanai, kā arī lielāks finansējums ir bērniem, jo viņiem nepieciešams nodrošināt īpašāku pakalpojumu, deputātiem skaidroja LM valsts sekretāra vietniece Indra Kārkliņa.

Saistībā ar mediķu atalgojuma palielināšanu arī sociālās aprūpes centros strādājošajām ārstniecības personām atalgojums ir palielināts.

Salīdzinot ar pagājušo gadu, šogad finansējums ir pieaudzis, taču, kā atzīst I. Kārkliņa, galvenokārt, lai nodrošinātu minimālās darba algas un ārstniecības personu darba samaksas pieaugumu. Atsevišķu ārstniecības speciālistu atalgojums ar piemaksām LM aprūpes centros ir pat lielāks nekā Veselības ministrijas iestādēs. Sociālās aprūpes centros labāk ir apmaksāti fizioterapeiti (967 eiro) un medicīnas māsas (887 eiro). Veselības ministrijas iestādēs šiem speciālistiem atalgojums ir attiecīgi 851 eiro un 823 eiro mēnesī.

Taču sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas darbinieku atalgojums ir ievērojami mazāks, piemēram, aprūpētājam tā ir vien minimālā alga – 430 eiro, sociālajam aprūpētājam, sociālajam rehabilitētājam – 445 līdz 517 eiro.

Šobrīd VSAC darbiniekiem papildus atalgojumam tiek nodrošināta piemaksa par darbu, kas saistīts ar īpašu risku, – 10% apmērā; par virsstundu darbu un darbu svētku dienās; par prombūtnē esoša darbinieka aizvietošanu – līdz 20%; par personīgo ieguldījumu un darba kvalitāti darbiniekiem, kuri strādā ar bērniem, atbilstoši sasniegtajiem rezultātiem vidēji 17% apmērā no atalgojuma (ap 123 eiro). Sociālā garantija ir veselības apdrošināšanas polise pēc nozarē nostrādātiem 6 mēnešiem.

Valsts sociālās aprūpes centru direktoru asociācijas priekšsēdētājs VSAC “Vidzeme” direktors Modris Karselis, atkārtoti norādot, ka atalgojums nozarē ir zems, salīdzināja: “Mūsu iestādēs aprūpētāja atalgojums ir līdzvērtīgs muzeja apkopēja atalgojumam vai pat zemāks. Bet aprūpētājs strādā ar cilvēku.”

Saskaņā ar LM sniegto informāciju par plānoto atalgojuma palielināšanu sociālajam aprūpētājam nākamgad amatalga būtu 602 eiro, ar piemaksu – 771 eiro; 2010. gadā – 642 eiro, ar piemaksu – 823 eiro, bet 2021. gadā amatalga varētu būt 802 eiro, ar piemaksu – 1028 eiro.

Latvijas Valsts iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Andrejs Jirgensons uz komisijas vadītājas A. Barčas jautāto par pasludināto bada streiku un to, vai arodbiedrībai ir konkrēti priekšlikumi, vai runa būs tikai par aprūpētājiem vai arī pārējiem VSAC darbiniekiem, atteica, ka tikai pirms pusstundas ieraudzījis šo shēmu, kurā paredzēts, ka aprūpētājiem divu vai trīs gadu laikā pacels algu par mazāk nekā 100 eiro, vērtējot: “Tas ir izsmiekls.” (skat. Labklājības ministrijas piedāvāto algu palielinājuma grafiku)

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns, uzsverot, ka sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas darbiniekiem atalgojuma pieaugums ir nepietiekams, īpaši, ja skatās uz mediķiem nodrošināto, vienlaikus atzina: “Neesam izmantojuši līdz galam tās iespējas, kas paredz sociālo dialogu, un labi, ka tas vismaz tagad ir sācies.” Tas ir, kad problēmu risināšanā iesaistās gan Nacionālā trīspusējās sadarbības padome, gan darba devēju un arodbiedrību, gan ministriju pārstāvji. Galvenais, lai sociālās aprūpes darbinieki nākamgad sajustu darba algas pieaugumu, piebilda arodbiedrības līderis.

Viedokļu apmaiņā komisijas sēdē vairākkārt izskanēja savstarpēja kritika par to, ka līdz šim ir pietrūcis sociālā dialoga, arī arodbiedrības rosināta, kādā savu problēmu risinājumus, tostarp arī darba samaksas jautājumos, ir spējuši rast citās nozarēs strādājošie.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU