Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika; Avots: Labklājības ministrija
Valsts sociālās aprūpes centros strādājošo aprūpētāju streika noskaņojumu pērnruden izkliedēja solījums paaugstināt algas no šā gada. Pagaidām solītā nav, jo pagaidu budžetā tam nav finansējuma. Jaunā valdība 2019. gada budžeta projektu plāno iesniegt Saeimā marta sākumā. Labklājības ministrija ir pieteikusi finansējuma vajadzības sociālo centru darbinieku atalgojumam, un algu paaugstinājums sagaidāms no šā gada 1. aprīļa.
Latvijā ir pieci valsts sociālās aprūpes centri (VSAC) – “Rīga”, “Kurzeme”, “Zemgale”, “Vidzeme”, “Latgale”, katrs ar vairākām filiālēm – kopumā 27 filiāles. Centros dzīvo vairāk nekā 4000 aprūpējamo, no tiem vairāk nekā 200 bērni. Šos smagi slimos cilvēkus ikdienā aprūpē 3000 darbinieki.
Pēc Labklājības ministrijas informācijas, pagājušogad VSAC finansējumam bija paredzēti 38,07 miljoni eiro. Šogad plānots pieaugums par 5,8 miljoniem eiro jeb 15,3 procentiem.
Kā Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju, kurā skatīja jautājumu par atlīdzības līmeni personālam sociālās aprūpes institūcijās, informēja LM valsts sekretāra vietniece Indra Kārkliņa, lielāko daļu izdevumu veido atlīdzība. Ja tiks atbalstīti ministrijas priekšlikumi valsts budžetam par sociālās aprūpes centru darbinieku atalgojuma paaugstināšanu, tad 2019. gadā sociālās aprūpes centriem valsts tērēs 43,38 miljonus eiro.
Izdevumu struktūrā atalgojums ir lielākā izdevumu daļa – 74% no kopējā finansējuma ir paredzēti tikai darbinieku atlīdzībai. Pārējā finansējuma daļa ir precēm un pakalpojumiem, kapitālajiem remontiem (aprūpes centriem ir 420 īpašumi, kas jāuztur), sociālajiem pabalstiem.
Lielākā daļa no darbiniekiem ir sociālās aprūpes personāls – 1710 darbinieki. Otra lielākā darbinieku daļa ir 334 ārstniecības personas.
Valsts sociālās aprūpes centros nodarbināto, tostarp atbalsta personāla, darba samaksas palielināšanai no šā gada 1. aprīļa pašreiz budžeta projektā paredzēti 4,8 miljoni eiro.
Saskaņā ar LM aprēķiniem atalgojums valsts sociālo aprūpes centru darbiniekiem no vidēji 576 eiro bruto pagājušajā gadā šogad pieaugs līdz vidēji 712 eiro.
Budžeta projektā ir paredzēts, ka atkarībā no kategorijas sociālajam darbiniekam alga tiks palielināta par 410 eiro (būs 1190 eiro) vai 433 eiro (1093 eiro), sociālajam aprūpētājam, sociālajam rehabilitētājam – par 285 eiro (802 eiro), sociālajam audzinātājam – par 183 eiro (705 eiro), aprūpētājam – par 178 eiro (608 eiro).
Savukārt ārstniecības personām aprūpes centros atalgojums ir paaugstināts jau no šā gada 1. janvāra. Atalgojumu sāka palielināt jau pagājušajā gadā, nodrošinot 20% pieaugumu, tādu pat šogad no 1. janvāra. Ministru kabinets ir lēmis, ka ārstniecības personām atalgojums tiks palielināts arī 2020. gadā.
Sociālās aprūpes darbiniekiem algas nav paaugstinātas kopš 2014. gada. Papildu finansējums tika piešķirts tikai saistībā ar minimālās algas celšanu, līdz ar to algas nemainījās, atalgojuma palielinājumu ilgstoši saņēma tikai zemāk kvalificētais personāls.
VSAC darbinieki var saņemt piemaksu par darbu, kas saistīts ar īpašu risku, – ne mazāk kā 10%. Tiesību akti gan nosaka, ka piemaksa par darbu īpašos apstākļos var būt līdz 25%, tomēr, kā norādīja I. Kārkliņa, finanšu resursi ir ierobežoti, tāpēc budžetā plānots, ka jānodrošina pamatalga, un, ja ir papildu resursi, var domāt par īpašā riska piemaksas palielināšanu.
Piemaksa ir paredzēta arī par virsstundu darbu un darbu svētku dienās, kā arī par prombūtnē esoša darbinieka aizvietošanu (tās apmērs līdz 20%).
Pēc sešiem nostrādātiem mēnešiem darbiniekam ir tiesības uz veselības apdrošināšanas polisi.
Pagājušajā gadā ir bijusi ļoti liela darbinieku mainība divos centros – “Rīga” un “Kurzeme”, kur tā bijusi attiecīgi 27,7% un 25,7%. Darbinieku mainība atstāj ietekmi uz pakalpojuma kvalitāti, uzsver I. Kārkliņa. Klientiem ar garīga rakstura traucējumiem ir nepieciešams nodrošināt piesaistes personas: “Mēs sevišķi uztraucamies par pakalpojumu kvalitāti bērnu sociālās aprūpes centros, jo bērnam šī piesaistes persona ir ļoti svarīga. Nav normāli, ja katru mēnesi pie viņa nāk cits aprūpētājs.”
Raksturojot situāciju, komisijas deputātiem tika paskaidrots, ka centros visbiežāk mainās aprūpētāji, sociālie aprūpētāji un arī medicīnas personāls. Cilvēki izvēlas strādāt tur, kur maksā kaut vai par 50 eiro vairāk. Sevišķi akūta darbinieku problēma ir reģionos, jo fiziskā darba darītājus ir vieglāk atrast, bet trūkst ergoterapeitu, ārstu un citu medicīnas darbinieku.
Uz deputāta Andreja Klementjeva jautāto, vai šāda atalgojuma palielināšana palīdzēs noturēt darbiniekus, saglabāt kolektīvus sociālās aprūpes centros, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris vērtēja, ka tam būs pozitīva ietekme.
V. Keris atgādināja, ka pērn situācija bija ļoti nokaitēta, jo bija arī darbinieku brīdinājuma bada streiks. Spriedzi izdevās novērst ar solījumu, ka atalgojuma jautājums ar 2019. gada budžetu tiks risināts. Un cilvēki šī solījuma izpildi ļoti gaida. Turklāt ar šo darba samaksas pieaugumu izlīdzināsies lielās atalgojuma atšķirības starp ārstniecības un sociālās aprūpes darbiniekiem, kvalifikācijas kategorijas būs līdzvērtīgas, kas arī pozitīvi ietekmēšot psiholoģisko klimatu darbavietās.
2019. gada budžeta plāna projektu valdība apstiprināja 19. februārī. Budžeta projektu Saeimā plānots iesniegt marta sākumā.
