FOTO: Evija Trifanova, LETA
No akcentu maiņas līdz pamatīgiem pārkārtojumiem – tā raksturojams politisko spēku redzējums par valsts pārvaldes nākotni Latvijā. Ar šo tēmu LV portāls turpina partiju īso programmu apskatu, aplūkojot piedāvājumu svarīgākajās politikas jomās.
Partiju priekšvēlēšanu programmās atrodamie solījumi un priekšlikumi attiecībā uz Saeimu, valdību un pašvaldībām piedāvā gan aktivitātes, kuru īstenošanai pietiktu ar akcentu maiņu pašreizējā publiskās pārvaldes modelī, gan pamatīgus pārkārtojumus, kas nozīmētu būtiskas izmaiņas Latvijas Republikas Satversmē vai pat jauna pamatlikuma radīšanu.
Būtiskas izmaiņas, kas skartu Saeimu – tautas vēlēto likumdevēju, solītas vairāku politisko spēku programmās. Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, “Gods kalpot mūsu Latvijai” apvienība (SKG) gatava noteikt deputātu darbības ierobežošanu uz laiku, ne ilgāku par diviem sasaukumiem pēc kārtas.
“Lai veicinātu ātrāku lēmumu pieņemšanu un būtiski ietaupītu līdzekļus, samazināsim Saeimas deputātu skaitu no 100 uz 60, ” sola “No sirds Latvijai” (NSL). Vērienīgākas pārmaiņas paredz “Latviešu nacionālistu” programma: ieviest mažoritāro vēlēšanu sistēmu un divpartiju parlamentu “pašreizējās nelietderīgās daudzpartiju Saeimas vietā”. Šim nolūkam partija sola “jaunu Satversmi no 2022. gada”.
Latviju no parlamentāras republikas pārveidot par prezidentālu, tādu, kurā valsts galvai ir arī izpildvaras funkcijas, – dažu politisko spēku piedāvājumā pausta arī šāda vēlme. Piemēram, Latvijas centriskā partija (LCP), “Latviešu nacionālisti” un “Par alternatīvu” pavisam tieši savās programmās piedāvā Latvijā ieviest prezidentālu republiku. Rīcības partija un NSL pauž atbalstu tautas vēlētam prezidentam. Ņemot vērā, ka pilsoņu dots mandāts prasa šādu prezidentu apveltīt ar plašākām pilnvarām, faktiski tautas vēlēts prezidents nozīmē soli prezidentālas valsts virzienā. “Jaunā Vienotība“ un Latvijas reģionu apvienība (LRA) ir par atklātu prezidenta ievēlēšanu Saeimā.
Celt Ministru kabineta darba efektivitāti ir vairāku politisko spēku apņemšanās, bet piedāvātie risinājumi atšķiras. Samazināt ministriju skaitu no 13 līdz astoņām, bet valsts un pašvaldību sektorā strādājošo skaitu par 30% sola Jaunā konservatīvā partija (JKP). “Valsts pārvaldes aparāta skaitu” samazināt par 90%, bet ministrus iecelt no nozaru profesionāļu vidus piedāvā “Par alternatīvu”.
Politiskā partija “KPV LV” (KPV LV) gatava izveidot valdību, kas sastāv no sešiem ministriem un premjerministra, kā arī “mainīt valsts pārvaldes modeli, izveidojot sekretariātus konkrētu uzdevumu izpildei”. Latvijas Krievu savienība (LKS) vēlas samazināt izdevumus valsts pārvaldei, tostarp nododot daļu no valsts pārvaldes funkcijām privātiem uzņēmumiem. Savukārt JKP piedāvā noteikt, ka valsts pārvaldes institūciju vadītāji amatā drīkst būt ne ilgāk kā 10 gadus. Vairāku ministriju pārvietošanu no Rīgas uz reģioniem piedāvā LKS un “Latviešu nacionālisti”.
“Atbalstīt, nevis sodīt,” – valsts pārvaldi, kura darbojas ar šādu mērķi, sola JV. Partija pauž nodomu algojumu valsts pārvaldē strādājošajiem noteikt atbilstoši darba rezultātiem, paredzot atbildību par nepaveikto. Vēl šis politiskais spēks piedāvā ieviest OECD labas pārvaldības vadlīnijas valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldē, kā arī aizliegt valsts un pašvaldību iestādēm prasīt iedzīvotājiem izziņas par to rīcībā esošu informāciju.
Latvijas Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) sola nodrošināt sadarbību starp valsts un pašvaldību institūcijām un sabiedrību, veicināt iedzīvotāju līdzdalību politiskajos procesos, kā arī izveidot kompaktu un profesionālu valsts pārvaldi, novēršot tās sadrumstalotību un funkciju dublēšanos.
Tikai daži politiskie spēki vēlas mazāk sadrumstalotu Latvijas administratīvo dalījumu. Samazināt pašvaldību skaitu vismaz trīs reizes, attīstību koncentrējot 30 centros, sola “Attīstībai/Par!”. Veicināt reģionu attīstību, veidojot deviņus reģionus ap lielajām pilsētām, katram izstrādājot attīstības programmu, gatava “Saskaņa”.
Īstenot policentrisku reģionu attīstību, atbalstot pilsētu un lauku ekonomisko un sociālo sadarbību, piedāvā ZZS. Savukārt LRA apņemas nodrošināt līdzvērtīgas izaugsmes iespējas visiem Latvijas reģioniem, valsts atbalstu “vājāk attīstīto teritoriju izaugsmei”, uzņēmējdarbības veicināšanu, “savlaicīgu pašvaldībām paredzēto ES struktūrfondu sadalījumu” un Latvijas kultūrvēsturisko novadu identitātes stiprināšanu.
Rīcības partija piedāvā “palielināt vēlētu pašvaldību finansiālo neatkarību un nozīmi valsts pārvaldē”. JV reģionālajā politikā sola stiprus novadus, valsts pārvaldes atbalsta funkcijas reģionos, kā arī pašvaldību referendumu ieviešanu. SKG nodrošinās lielākas iespējas sabiedrībai iesaistīties pašvaldību darbības kontrolē, kā arī atbalstīs pašvaldību referendumu likuma pieņemšanu.
Mērķis nomainīt “pašreizējo politisko eliti” minēts vairāku partiju programmās. LKS tās vietā piedāvā pārvaldību, “kas rīkosies ekonomiskās attīstības un sociālā taisnīguma labā”. Savukārt KPV LV valstī, kurā pie varas ir “komunistiskās partijas nomenklatūras darbinieki un viņu tradīciju pārmantotāji”, apņēmusies “likvidēt Koalīcijas padomi, jo Latvijas pārvaldību nevar uzticēt pelēkajiem kardināliem”. Savukārt “Progresīvie” uzskata, ka “valsts izaugsmes vērtējumā noteicošam ir jābūt progresam saskaņā ar ANO Starptautisko laimes indeksu”.