Zviedrijā 9. septembrī būs vispārējās vēlēšanas, kurās ievēlēs 349 parlamenta jeb riksdāga (Riksdag) deputātus, kā arī pašvaldību un citu pārvaldes struktūru locekļus. Tāpat kā Latvijā, arī Zviedrijā ir redzama mijiedarbība starp komerciālajiem un sabiedriskajiem medijiem un sociālajiem tīkliem, tādiem kā “Facebook” un “Twitter”. Baumas un neprecīzas vai viltus “ziņas” gan vienā, gan otrā vidē var izplatīties zibenīgi, nereti sagrozot un nodarot kaitējumu sabiedriskai diskusijai un informācijas plūsmai.
Līdzīgi kā ASV, arī Zviedrijā lielākās bažas ir par to, ka Krievija varētu ietekmēt sabiedrisko diskusiju vēlēšanu gadā, izmantojot tādas metodes kā interneta troļļus (personas, kuru vienīgais uzdevums ir “maisīt gaisu”), viltus sociālo tīklu lapas un profilus, kā arī dezinformācijas izplatīšanu e-pastos un Krievijai piederošos medijos (“Sputnik News”, “Russia Today”).
Pētnieki: zviedru vēlēšanas vēlas ietekmēt Krievija
Jau šī gada janvārī Zviedrijas ārpolitikas institūta Swedish Institute of International Affairs pētnieks un Krievijas eksperts Martins Krāgs (Martin Kragh) konstatēja, ka Krievija izplata viltus ziņas un dokumentus par Zviedrijas valdības politiķiem jau kops 2015. gada. Rakstā, kuru Krāgs publicējis Journal of Strategic Studies, norādīts uz 2015. gadā medijiem “piespēlētu” viltus vēstuli no Zviedrijas aizsardzības ministra Pētera Hultkvista (Peter Hultqvist). Tā liecināja, ka Zviedrija it kā grasoties pārdot savu modernāko artilērijas sistēmu Ukrainai.
“Kopš 2014. gada vērojama tendence no Krievijas puses veikt aktīvus pasākumus pret Zviedriju, mazu valsti ģeopolitiski svarīgā Eiropas reģionā. Mēs analizējam robežu saplūšanu starp publisku diplomātiju un aktīviem pasākumiem: dokumentu viltošana, dezinformācija, militāri draudi un ietekmes aģenti raksturo Krievijas ārpolitikas stratēģiju,” teikts P. Krāga raksta kopsavilkumā. Pētnieks to nav veicis tiešā Ārpolitikas institūta uzdevumā.
Jauna iestāde valsts “psiholoģiskai aizsardzībai”
2017. gada pavasarī Zviedrijas premjers, sociāldemokrāts Stefans Lēvens (Stefan Löfven) brīdināja, ka šī gada vēlēšanās nevarēs izvairīties no dažādu spēku centieniem tās ietekmēt ar viltus ziņām. Janvārī Zviedrijas valdība it kā paziņoja, ka dibināšot “jaunu iestādi” valsts “psiholoģiskai aizsardzībai”, taču nekonkretizējot kur, kad un ar kādiem uzdevumiem. Nav skaidrs, kā šāda iestāde atšķirtos no esošās civilās aizsardzības aģentūras (Swedish Civil Contingencies Agency). Šī aģentūra – ar īso nosaukumu zviedriski MSB – jau kopš 2016. gada nodarbojas ar pasākumiem, kas vērsti uz viltus ziņu ietekmes mazināšanu priekšvēlēšanu kampaņas laikā. Tiesa gan – jūlijā un augusta sākuma MSB galvenā rūpe bija iedzīvotāju informēšana un atbalsta sniegšana vietējiem ugunsdzēsēju un glābēju spēkiem sakarā ar meža ugunsgrēkiem, kas plosījās visā Zviedrijā.
Zviedrijas centrālās vēlēšanu komisijas (Valmyndighet) preses sekretāre Maija Frēmane (Maja Fröman) informē, ka “cieši sadarbojamies ar valsts policiju, MSB un drošības policiju dažādos jautājumos, kas skar informācijas ietekmēšanu un drošību sakarā ar vēlēšanām”.
Rokasgrāmata valsts pārvaldes informācijas darbiniekiem
Jūnijā MSB publicēja 45 lappušu garu rokasgrāmatu visiem valsts pārvaldes darbiniekiem, kas nodarbojas ar sabiedrības informēšanu. Rokasgrāmatas nosaukuma aptuvenais tulkojums – “Kā rīkoties pret informācijas ietekmēšanu”. Tajā ir sadaļas, kurās aprakstīti veidi, kā tiek veikti informatīvie uzbrukumi un informācijas plūsmas kropļošana. Kā instrumenti un paņēmieni, kurus lieto informācijas sagrozīšanai, uzskaitīti:
- “hakeru darbības” ar sociāliem un izziņas procesiem;
- viltus identitāšu radīšana;
- tehniskas manipulācijas ar tekstiem, attēliem un video;
- dezinformācijas sacerēšana;
- neprecīzas un negodīgas retorikas izmantošana;
- mākslīgi uzpūstas simboliskas publiskas akcijas.
Sociālajai un izziņas “hakerēšanai” uzskaitītas vairākas “apakšmetodes”. Piemēram, mākslīga kādu uzskatu vai personas piekritēju un “domu biedru” grupu radīšana, ar interneta robotiem vēlamam viedoklim vai personai interneta vidē sniedzot “patikšanas apliecinājumus” vai pozitīvus komentārus.
Savukārt viltus identitātes var būt šķietamas autoritātes ar vārdiem, kuri līdzinās vai pat nozog īstu viedokļu līderu vārdus un identitātes. Vēl viltus identitātes var izmantot tīrai krāpšanai (izmānīt naudu vai informāciju no kādas personas vai grupas). Politisku cīņu kontekstā var pat radīt viltus organizācijas un uzņēmumus.
MSB rokasgrāmatā minēti arī viltus ziņu portāli, kādi Latvijā redzēti, piemēram, izplatot ziņas par dažādām nenotikušām katastrofām.
Video “fotošopa” programmas var sagraut reputāciju
Starp tehniskām manipulācijām rokasgrāmatā minēta iespēja pārveidot īstu personu attēlus un video. Īpaši bīstamas ir tehniskās iespējas līdz nepazīšanai pārveidot video, ko varētu saukt par video “fotošopu”. Ir attiecīgas programmas, kas ļauj, piemēram, ievietot pazīstama politiķa seju video, kas atspoguļo dzērāju ālēšanos. Tāpat tehniskās iespējas ļauj sintezēt politiķa balsi (no paraugiem) un pārtaisīt lietišķu video uzrunu par vides politiku par skarbu tirādi pret kādu citu, piemēram, partiju sarīdīšanas nolūkos.
Dezinformācija ir klasiskās “viltus ziņas”, un maldināšanu var panākt gan ar tekstiem, gan attēliem.
Neprecīzās un negodīgās retorikas paņēmienos iekļaujas kļūdainu argumentu izmantošana, tostarp “uzbrukums personai” – piemēram, “šķirtene X, kam bijuši pāris romāni,” nevar taču būt aizsardzības komisijā (lai gan arguments neskar viņas militārās zināšanas un kvalifikāciju kā bijušai rezerves virsniecei). Negodīgai retorikai arī pieskaita “salmu vīra” argumentu. Piemēram, ja politiķis grib nedaudz samazināt degvielas akcīzi, viņš ir “pret ceļu uzturēšanu” (bet īstenībā grib atvieglot apstākļus zemniekiem un prasa lielāku Eiropas Savienības naudas izmantošanu ceļiem).
Par simboliskām rīcībām MSB uzskata tīšas, bet nepilnīgas informācijas noplūdi ar nolūku sagrozīt kādas lietas būtību. Tā mediji no “avotiem” uzzina, ka nākamnedēļ paziņos par lauku slimnīcas slēgšanu, bet ne par to, ka reģionā tagad būs ātrās palīdzības punkts un pacientu transporta helikopters. Arī publiski mītiņi un demonstrācijas var būt informācijas kara ieroči, ja ar cita veida sagrozītu informāciju sarīda sabiedrību doties ielās.
MBS rokasgrāmata uzsver, ka šos paņēmienus gandrīz vienmēr lieto sasaistīti un kompleksi. Piemēram, interneta roboti var “bombardēt” dažādus medijus ar viltus dokumentiem, izraisot to izplatīšanos gan nepietiekami pārbaudītās profesionālu mediju ziņās, gan viltus ziņu portālos.
Informācijas kara aizsardzības metodes
Kā šādos apstākļos novērst kaitējumu sabiedrībai un politiskai sistēmai? MBS ir vairāki ieteikumi:
- Sagatavoties. Radīt savā organizācijā apziņu, ka pastāv informatīvu uzbrukumu risks, un radīt uzticību organizācijas sabiedrisko attiecību personālam un iekšējās informācijas kanāliem. Informēt visas organizācijas atslēgas personas par informācijas politiku un izspēlēt riska scenārijus, sagatavot rīcības plānus.
- Rīkoties. Vērsties pret informācijas sagrozīšanu vai nu ar labi pārbaudītiem faktiem, vai labiem argumentiem, kuriem jau atrasti izplatīšanas kanāli – mediji, viedokļu līderi u. c. Sagatavot un stiprināt organizācijas vai iestādes “galveno stāstu – naratīvu”. Proti, ka varam pierādīt, ka esam vienmēr centušies ievērot zināmas vērtības, labo nozares praksi, tādēļ mūsu organizācijas vai pilsētas valdes nomelnošanas kampaņa balstās uz (pierādāmiem) safabricējumiem no diskreditētiem “avotiem”. Izmantot sava stāsta izplatīšanai visus sociālos medijus un tīklus, kur var tikt izvērsta informācijas sagrozīšanas kampaņa.
- Mācīties. MBS iesaka censties saprast, vai informācijas sagrozīšana ir vienreizējs incidents, vai tā iederas šķietamā stratēģijā vai kampaņā. Ja rodas aizdomas, ka aiz dezinformācijas akcijām atrodas ārvalstu spēki, pienākas ziņot drošības iestādēm. Ja informācija pārkāpj likumu, piemēram, var nekavējoties radīt paniku, ieteicams ziņot policijai, taču, cenšoties respektēt vārda brīvību, kam ir īpaši liela vērtība Zviedrijā. Pamanot informatīvo uzbrukumu, ieteicams arī uzkrāt visus datus par notikuma norisi – kādu “ceļu” tas virzījies caur medijiem un cik efektīvi bija pretsoļi.
