AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Linda Balode
LV portāls
17. jūnijā, 2018
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Noziedzība
4
4

Krimināllikumam – 20

LV portāla infografika

17. jūnijā aprit 20 gadi, kopš tika pieņemts Krimināllikums, aizstājot līdz tam spēkā esošo Latvijas Kriminālkodeksu un panākot būtiskas izmaiņas krimināltiesību vispārīgās daļas noteikumos.

īsumā
  • Pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas pirmo nozīmīgo krimināltiesību reformu pabeidza 1998. gadā, kad spēkā stājās Krimināllikums.
  • Kopš 1999. gada 1. aprīļa jeb Krimināllikuma spēkā stāšanās dienas likumā ir veikti 60 grozījumi.
  • Iemesli veiktajiem grozījumiem ir dažādi – Krimināllikuma normu atbilstība Latvijai saistošām starptautiskajām un Eiropas Savienības tiesību normām, atbilstības noteikšana jauniem noziedzīgu nodarījumu veidiem, kā arī kriminālsodu sistēmas pilnveidošana.

Pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas pirmo nozīmīgo krimināltiesību reformu pabeidza 1998. gadā, kad spēkā stājās Krimināllikums (turpmāk – KL), kas savukārt aizstāja līdz tam spēkā esošo Latvijas Kriminālkodeksu. Ar KL pieņemšanu būtiskākās izmaiņas panāca krimināltiesību vispārīgās daļas noteikumos, kā arī pārskatīja Latvijas Kriminālkodeksā ietverto noziedzīgo nodarījumu sastāvu. Kopš 1999. gada 1. aprīļa jeb KL spēkā stāšanās dienas likumā ir veikti 60 grozījumi.

Tieslietu ministrijas (TM) Krimināltiesību departamenta jurists Uldis Zemzars skaidro, ka iemesli veiktajiem grozījumiem ir dažādi:

  • KL normu atbilstība Latvijai saistošām starptautiskām un Eiropas Savienības (ES) tiesību normām – ar grozījumiem Krimināllikumā kopumā ir ieviestas 22 ES direktīvas;
  • atbilstības noteikšana jauniem noziedzīgu nodarījumu veidiem – piemēram, 2014. gadā KL tika ietverts jauns 248.1 pants, paredzot tajā kriminālatbildību par jaunas psihoaktīvas vielas vai to saturoša izstrādājuma, kuru aprite ir aizliegta vai ierobežota, izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu vai pārsūtīšanu realizācijas nolūkā vai realizēšanu, tādējādi Latvijā būtiski ierobežojot tā dēvētā spaisa nelegālo apriti;
  • kriminālsodu sistēmas pilnveidošana – KL joprojām bija saglabāta padomju gados mantotā represīvā sodu sistēma, proti, Latvijā brīvības atņemšanas sodi bija ievērojami bargāki nekā citviet ES – ne tikai garāki, bet Latvijā likumpārkāpējus notiesāja ar brīvības atņemšanu arī tādos gadījumos, kad persona neradīja reālu sabiedrības drošības apdraudējumu. Īpaši bargi bija sodi par mantiskajiem noziegumiem (zagšanu, krāpšanu), kas rada apdraudējumu cilvēka mantai, īpašumam, bet ne dzīvībai un veselībai. Vidējais ieslodzījuma laiks bija gandrīz seši gadi, kamēr citās valstīs šis rādītājs ir aptuveni divi gadi.

Pirmo nozīmīgo kriminālsodu reformu realizēja 2004. gada 12. februārī, papildinot daudzu KL Sevišķās daļas pantu sankcijas ar brīvības atņemšanai alternatīvu sodu – piespiedu darbu, stāsta U. Zemzars. Vienlaikus, lai arī minētā reforma bija nozīmīga, tā nebija vērsta uz sodu politikas visaptverošu pārvērtēšanu un reformu.

Kā nopietnu pagrieziena punktu situācijas maiņā U. Zemzars min 2009. gadu, kad Ministru kabinets (MK) apstiprināja TM izstrādāto Kriminālsodu politikas koncepciju, lai sagatavotu konceptuālus priekšlikumus izmaiņām kriminālsodu sistēmā, kas būtu izmantojami, izstrādājot nepieciešamos grozījumus KL un citos normatīvajos aktos, un kuru pieņemšana sekmētu efektīvāku tiesisko līdzekļu piemērošanu kriminālsodu politikas mērķu sasniegšanā. Ievērojot koncepcijā piedāvātos risinājumus, TM izstrādāja un Saeima 2012. gada 13. decembrī pieņēma grozījumus KL, kas stājās spēkā 2013. gada 1. aprīlī.

“Ar grozījumu pieņemšanu KL ir panāktas konceptuālas izmaiņas Latvijas kriminālsodu sistēmā,” skaidro U. Zemzars un norāda, ka tā tiek tuvināta sodu sistēmām citās ES valstīs. Viņš turpina, ka būtiski ir palielinātas brīvības atņemšanai alternatīvu sodu piemērošanas iespējas, kā arī iespējas piemērot naudas sodu un piespiedu darbu, tādējādi samazinot brīvības atņemšanas soda piemērošanu.

Tāpat ar grozījumiem KL ir samazinātas sodu maksimālās un minimālās robežas, īpaši mantiskajiem noziegumiem. “Vienlaikus bargi sodi KL joprojām ir saglabāti par noziegumiem, kas saistīti ar cilvēka veselības un dzīvības apdraudējumu, narkotikām, dzimumnoziegumiem, tādiem pārkāpumiem, kuri rada reālus draudus sabiedrībai arī turpmāk,” piebilst U. Zemzars.

Likumā ir konkretizēti arī soda noteikšanas principi un kritēriji, lai novērstu nodarījumam neatbilstošu sodu piemērošanu un veidotu vienveidīgu tiesu praksi. Kā norāda U. Zemzars, pēc veiktajām izmaiņām Latvijas sodu sistēmā ieslodzījuma vietu noslodze kopumā samazināsies vidēji par 30%.

TM kopš 2005. gada darbojas pastāvīgā KL darba grupa, kurā līdzdarbojas arī pārstāvji no tiesām, Ģenerālprokuratūras, Valsts policijas, KNAB, Iekšlietu ministrijas, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras, Saeimas Juridiskā biroja un Latvijas Zvērinātu advokātu padomes, lai novērstu praksē konstatētās KL nepilnības un pilnveidotu KL tiesisko regulējumu. “Darba grupā tiek izskatīti dažādu citu institūciju, kā arī darba grupas dalībnieku iesniegtie priekšlikumi grozījumiem KL,” norāda U. Zemzars.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU