FOTO: Evija Trifanova, LETA
Īstenojot Latvijas Satversmes ievadā nostiprināto totalitārisma nosodījumu, ar atklātības un Latvijas vēstures pētniecības palīdzību novērst totalitāra režīma atkārtošanās iespējamību – šāds mērķis izvirzīts likumprojektā, kuru 14. jūnijā savas darbības izskaņā publicējusi VDK zinātniskās izpētes komisija.
Komisijas izstrādātais Atklātības un totalitārā režīma atkārtošanās novēršanas likums paredzēts, lai aizstātu līdz šim spēkā esošo 1994. gadā pieņemto likumu “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”, kurš liedz sabiedrībai uzzināt čekas informatoru vārdus un, kā uzskata pētnieki, ir uzskatāms par novecojušu.
Latvijas Universitātes mājaslapā publiskotais likumprojekts (apskatāms šeit) paredz VDK dokumentu pakāpenisku digitalizēšanu un publicēšanu tiešsaistē – šis uzdevums deleģēts Latvijas Nacionālajam arhīvam. Vispirms paredzēts publicēt “Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) nomenklatūras kadru lietu kolekcijas personas lietas”, sākot ar okupācijas režīma vadību – LKP Centrālās komitejas (CK) pirmo sekretāru Jāņa Kalnbērziņa, Arvīda Pelšes, Augusta Vosa, Borisa Pugo, Jāņa Vagra, Alfrēda Rubika un citu režīma vadītāju lietām. Tās, pēc komisijas domām, publiskojamas ne vēlāk kā līdz 2018. gada 30. jūnijam. Tāpat paredzēts atspoguļot LKP CK daļu vadītāju, to vietnieku, sektoru vadītāju un vietnieku lietas, kā arī kompartijas pilsētu un rajonu pirmo un otro sekretāru lietas. Atklātībai paredzēts nodot režīma spēka struktūru vadītāju un kontroles institūciju lietas, kā arī PSRS kompartijas vadošo lomu represijās apliecinošus dokumentus: LKP CK biroja protokolus, VDK ziņojumus LKP CK un LPSR Ministru padomei, kas publiskojami jau līdz šī gada 31. decembrim. VDK aģentūras kartotēku, kura plašāk pazīstama kā “čekas maisi”, likumprojekts paredz publiskot ne vēlāk kā līdz 23. augustam.
Zinātnieki likumprojektā noteikuši, ka “PSRS okupācijas un Vācijas Reiha okupācijas publisko institūciju dokumenti jeb okupāciju dokumenti, kas ir valsts varas īstenotāju rīcībā, ir nacionālā dokumentārā mantojuma sastāvdaļa, tie ir Latvijas Republikas īpašums un to iznīcināšana ir aizliegta”. Likumprojekts, sekojot citu postkomunisma valstu praksei, paredz izveidot institūciju okupācijas varas dokumentu izpētei.
VDK zinātniskās izpētes komisija līdz 2018. gada 30. jūnijam lūdz sabiedrības pārstāvjus sniegt atzinumus par likuma projektu un priekšlikumus, rakstot uz elektroniskā pasta adresi vdk@lu.lv.