AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Linda Balode
LV portāls
08. maijā, 2018
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Izglītība
4
4

Valsts aizsardzības mācība: brīvprātīgi vai obligātā kārtā

Valsts aizsardzības mācība ir iekļaujama jaunajā vispārējās vidējās izglītības standartā un profesionālās vidējās izglītības standartā.

FOTO: Zane Bitere, LETA

Jaunajā mācību gadā vairākās vidējās izglītības iestādēs kā pilotprojektu ieviesīs valsts aizsardzības mācību (VAM). Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) kā obligāti piedāvājamu izvēles priekšmetu to paredz 2020./2021. mācību gadā vienlaikus ar jaunā kompetenču pieejā veidotā mācību satura ieviešanu vidusskolās 11. klasē. Savukārt Aizsardzības ministrija (AM) un Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti uzskata, ka valsts aizsardzības mācība jāuzsāk 10. klasē.

īsumā
  • Valsts aizsardzības mācība ir sadalīta četros blokos – valstiskā audzināšana, dzīves skola, fiziskā sagatavotība un militārais bloks.
  • Izglītības ministrija VAM rosina noteikt kā obligāti piedāvājamu izvēles mācību priekšmetu vispārējā un profesionālajā vidējā izglītībā.
  • Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti ir pārliecināti, ka VAM vidusskolā ir jābūt obligātai.
  • Nodarbības notiks gan mācību gada ietvaros, gan kā interešu izglītība jeb nometne vasaras periodā.
  • Lielākie riski ir VAM vasaras nometņu apmeklētība uz brīvprātības principa pēc 12. klases.
  • Vidējo izglītību apgūst apmēram 60 000 skolēnu, taču no šī gada pilotprojekta ietvaros vasaras nometne ir nodrošināta tikai 1500 skolēniem.

Valsts aizsardzības mācība (VAM) ir sadalīta četros blokos – valstiskā audzināšana, dzīves skola, fiziskā sagatavotība un militārais bloks. Ja ar izglītības un zinātnes ministra rīkojumu izveidotā darba grupa rosina noteikt to kā obligāti piedāvājamu izvēles mācību priekšmetu vispārējā un profesionālajā vidējā izglītībā, tad Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti ir pārliecināti, ka VAM vidusskolā ir jābūt obligātai.

Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis pauž bažas, ka jaunieši, beidzot 12. klasi, vasarā uz brīvprātības principa neapmeklēs praktiskās nometnes. Līdz ar to VAM labāk būtu īstenojama 10. un 11., nevis 11. un 12. klasē. Vienlaikus Aizsardzības ministrijas (AM) Jaunsardzes un informācijas centra (JIC) direktors pulkvežleitnants Aivis Mirbahs vērš uzmanību, ka AM nav tā, kas uzstāj uz VAM kā obligātu priekšmetu.

Satura paraugam jābūt gatavam augustā

Jau kopš 2011. gada apmēram 20 skolās JIC īsteno VAM kā izvēles priekšmetu saskaņā ar Valsts izglītības satura centra (VISC) apstiprinātu standartu un programmu.

Šobrīd JIC ir sagatavojis jauno VAM saturu un mācību tematisko plānu nodarbībām mācību gada ietvaros, kā arī praktisko nometņu plānojumu un turpina darbu pie detalizēta katras mācību dienas satura izstrādes.

“Atsevišķās vidējās izglītības iestādēs (vispārējās un profesionālās) 2018./2019. un 2019./2020. mācību gadā ir plānots īstenot pilotprojektu jeb jaunā mācību satura aprobāciju,” stāsta Izglītība un zinātnes ministrijas (IZM) Komunikācijas nodaļas konsultante Inese Baltiņa. Pilotprojektā piedalīsies tās izglītības iestādes, kas līdz šim jau ir īstenojušas VAM, izmantojot veco mācību priekšmeta standartu.

Kā skaidro I. Baltiņa, attiecīgi VAM ir iekļaujama jaunajā vispārējās vidējās izglītības standartā un profesionālās vidējās izglītības standartā.

Kāds ir VAM mērķis?

VAM mērķis ir veicināt pilsonisko apziņu un patriotismu, kā arī apgūt militārās pamatiemaņas un prasmes. Savukārt VAM attīstāmās kompetences ir:

  • pilsoniskās apziņas veidošana un patriotiskā audzināšana;
  • valsts aizsardzības prasmju attīstīšana;
  • līderības un saliedētības attīstīšana.

“Valsts piederība ir VAM pamats,” uzsver R. Bergmanis.

Kas būs VAM saturā?

“VAM nebūs tikai militārā apmācība,” uzsver A. Mirbahs. Turpinot viņš norāda, ka tā sastāvēs no:

  • valstiskās audzināšanas (lokālā vēsture, Latvijas vēsture, patriotisms);
  • dzīves skolas (dzīvei nepieciešamo iemaņu attīstīšana, piemēram, darbs komandā, līderība u. c.);
  • fiziskās sagatavotības;
  • militārās sagatavotības (ekvivalenta apmācība ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Kājnieku skolas 1. līmeņa pamatapmācības kursu, pēc kura noslēguma var kļūt par rezerves karavīru).

Tāpat JIC direktors norāda, ka ar IZM ir vienojušies par tēmām, lai tās nepārklātos ar vispārējā izglītībā jau apgūstamajām.

Kā mācība realizēsies skolās?

Šobrīd VAM vidusskolā ir sadalīta divos mācību gados (11. un 12. klasē). Nodarbības notiks gan mācību gada ietvaros, gan kā interešu izglītība jeb nometne vasaras periodā. “Praktiskā nometne vasaras laikā pārsvarā atšķirsies ar saturu, proti, tiks realizētas tēmas, kuras mācību gada ietvaros skolā un skolas apkaimē nav iespējams realizēt nepietiekamās infrastruktūras dēļ,” skaidro A. Mirbahs. 

Saskaņā ar JIC sniegto informāciju mācību programmas realizācijai vidusskolā kopumā ir nepieciešamas 320 stundas – 260 stundas militārajam blokam un 60 stundas valstiskajai audzināšanai un dzīves mācībai. Viena mācību gada ietvaros ir plānotas 9 nodarbības vienreiz mēnesī visas mācību dienas garumā, savukārt vasarā (jūnijā vai augustā) – 10 dienu nometne pa astoņām stundām.

Arī vidējās profesionālās izglītības iestādē VAM kopumā ir nepieciešamas 320 stundas. Kā norāda JIC direktors, atšķirībā no vidusskolas šajās izglītības iestādēs 4. kursā papildus tiek piedāvāta arī prakse (960 stundas).

Tēma

Teorijas stundas

Prakses stundas

Kopā

Ieroču apmācība

10

23

33

Pneimatika

 

13

13

Mazkalibrs

 

12

12

G36

 

12

12

Ierindas apmācība

1

19

20

Normatīvie akti

11

 

11

Lauka administrācija

8

9

17

Lauka kauju iemaņas

20

51

71

Topogrāfija

10

10

20

Orientēšanās

3

15

18

Sakaru apmācība

5

7

12

Medicīna (pirmā palīdzība)

8

10

18

Patriotiskā audzināšana

12

6

18

Latvijas vēsture

4

4

8

Lokālā vēsture

2

14

16

Valsts aizsardzība

7

 

7

Līderība un publiskā runa

4

4

8

Avots: JIC

Pedagogu sagatavošana

Interešu izglītībā pedagoģisko darbu var veikt personas ar profesionālajā tālākizglītībā iegūtu kvalifikāciju atbilstoši mācību priekšmetam un apgūtu B programmu pedagoģijā vismaz 72 stundu apjomā.

Savukārt personām, kuras mācīs VAM kā obligāti piedāvājamo izvēles mācību priekšmetu ar padziļinātu saturu un militāro bloku, saskaņā ar plānotajiem grozījumiem Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 662 “Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību” būs jābūt augstākajai un pedagoģiskajai izglītībai vai augstākajai izglītībai un sertifikātam par tiesībām veikt pedagoģisko darbību. Kā norāda I. Baltiņa, minētie grozījumi jau ir sagatavoti un tiks virzīti izskatīšanai MK.

Viņa turpina, ka Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija plāno slēgt līdz šim īstenoto akadēmisko studiju programmu “Pedagoģija”, savukārt 2019. gadā izveidot jaunu profesionālā bakalaura studiju programmu “Veselība, fiziskā aktivitāte un drošība”.

Sadarbībā ar NBS akadēmija nodrošinās VAM pasniegšanai nepieciešamo kompetenču apguvi un atbilstoši iegūtu VAM pedagoga kvalifikāciju. “Šāds sadarbības formāts ļautu nodrošināt līdz 50 VAM pedagogu sagatavošanu katru gadu,” skaidro I. Baltiņa.

Tāpat tiek meklētas iespējas nodrošināt pedagoģiskās izglītības iegūšanu arī pašreizējiem jaunsargu instruktoriem, kas līdz šim veica pedagoģisko darbu Jaunsardzē (interešu izglītībā).

Nometne – lielākais izaicinājums

Saeimas komisijas sēdē R. Bergmanis vairākkārt uzsvēra, ka lielākie izaicinājumi un vienlaikus riski ir VAM realizēšana, īpaši vasaras nometņu apmeklētība uz brīvprātības principa pēc 12. klases. Arī komisijas deputāti neapmeklētības risku minēja kā vienu no iemesliem, kāpēc VAM ir jābūt obligātam mācību priekšmetam.

Viens no priekšlikumiem ir VAM ieviest 10. un 11. klasē. VISC vadītājs Guntars Catlaks norāda, ka VAM ir iespējams īstenot minētajā laika posmā. Proti, to nenosaka izglītības standarts. Tā ir katras mācību iestādes atbildība, un tā var paredzēt šādiem priekšmetiem laika posmu ietvarā no 10. līdz 12. klasei.

“Tas mazliet sarežģī situāciju 10. klasē, jo ir jāatrod papildu laiks šīm lietām, taču tāda iespēja izglītības iestādēm pastāv,” skaidro G. Catlaks. Savukārt A. Mirbahs apgalvo, ka tiks pielietoti dažādi motivācijas līdzekļi, lai piesaistītu jauniešus nometnēm.

Vēlmes nesakrīt ar iespējām

Tāpat G. Catlaks norāda, ka VAM varētu noteikt kā obligātu priekšmetu, bet ne 2020./2021. mācību gadā, jo to nevarēs nodrošināt visiem. Proti, vidējo izglītību apgūst apmēram 60 000 skolēnu, taču no šī gada pilotprojekta ietvaros vasaras nometne ir nodrošināta tikai 1500 skolēniem.

“Mūsu mērķis kopā ar AM ir radīt jauniešos interesi, lai viņi piedalītos,” stāsta IZM Ministra biroja vadītājs Andis Geižāns, uzsverot, ka skaidri redzēt, cik liela būs ieinteresētība par VAM, varēs tikai pēc pilotprojekta.

Ja Saeimas deputāti, kā arī ministrs R. Bergmanis pauž bažas, ka vasaras nometnei nepieteiksies 1500 skolēni, tad G. Catlaks, tieši otrādi, ir pārliecināts, ka, uzsākot jauno izglītības standartu, pieprasījums pēc šīm nometnēm būs lielāks nekā iespēja to nodrošināt.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU