Jauns Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likums

Līdz šim jaunatnes izglītošanu valsts aizsardzības jomā regulēja Militārā dienesta likuma 17.¹ pants, kas noteica, ka Jaunsardze ir brīvprātīga kustība, kuras ietvaros bērni un jaunieši apgūst aizsardzības ministra noteiktu interešu izglītības programmu.

“Tā kā Militārā dienesta likuma mērķis ir nodrošināt vienotu militārā dienesta gaitu Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS), bet Jaunsardze nav NBS spēku sastāvdaļa un pēc jaunsargu programmas apguves jauniešiem nav pienākuma pildīt dienestu, Jaunsardzes darbība nebūtu regulējama Militārā dienesta likumā,” norādīts Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likuma (turpmāk – likums) anotācijā.

Valsts un pašvaldību institūcijām jāsniedz atbalsts

Jaunā likuma 2. pants noteic, ka valsts aizsardzības mācības apguvi bērniem un jauniešiem organizē un Jaunsardzes darbu īsteno Jaunsardzes centrs, kas ir aizsardzības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde un kam ir šādas funkcijas:

• izglītot jaunatni valsts aizsardzības jomā;
• veicināt jaunatnes pilsonisko apziņu un patriotismu;
• īstenot sadarbību ar biedrībām, nodibinājumiem un jaunatnes organizācijām valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes kustības organizēšanas jautājumos.

Likumā noteikto mērķu īstenošanā valsts un pašvaldību institūcijām jāsniedz Jaunsardzes centram atbalsts.

Valsts aizsardzības mācība obligāta no 2024./2025. mācību gada

Likuma 3. pants noteic, ka valsts aizsardzības mācība ir mācību priekšmets vidējās izglītības programmās, kuras saturu nosaka valsts vispārējās vidējās izglītības standarts.

Kā norādīts likuma anotācijā, valsts aizsardzības mācību brīvprātīgi var apgūt jau no 2018./2019. mācību gada, bet ar 2024./2025. mācību gadu valsts aizsardzības mācība kļūs par obligāti apgūstamu mācību priekšmetu. Proti, likuma 4. panta pirmā daļa paredz, ka valsts aizsardzības mācības priekšmeta apguve vidējās izglītības programmās ir obligāta un to vispārējās vidējās izglītības, profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības iestādēs apgūst divu secīgu mācību gadu laikā (neklātienes un tālmācības izglītības ieguves formā tiek īstenota daļēja valsts aizsardzības mācības priekšmeta apguve).

Likuma pārejas noteikumu 2. punktā noteikts, ka likuma 4. panta pirmā daļa stājas spēkā 2024. gada 1. septembrī. Savukārt līdz 2024. gada 31. augustam valsts aizsardzības mācību vidējās izglītības programmā īsteno kā specializēto kursu veselības, drošības un fiziskās aktivitātes mācību jomā.

Mācību saturs un process jāpielāgo individuāli

Vienlaikus atbilstoši likuma 4. panta otrajai daļai izglītojamajiem, kuri savas reliģiskās vai filozofiskās pārliecības vai citu objektīvu apstākļu dēļ nevar apgūt kādu valsts aizsardzības mācības priekšmeta daļu, jaunsargu instruktors mācību saturu un mācību procesu pielāgo individuāli, nodrošinot citu valsts aizsardzības mācības priekšmeta tēmu apguvi. Likuma anotācijā skaidrots, ka valsts aizsardzības mācības satura apguve var tikt individuāli pielāgota atbilstoši izglītojamā spējām un vajadzībām, kuras sasaucas ar valsts aizsardzības mērķi, proti, sniegt tādu zināšanu un prasmju apguves formu, kas ir pa spēkam katram skolēnam.

Valsts aizsardzības mācībā gūtās zināšanas, prasmes un vērtības var papildināt, apgūstot interešu izglītības programmu, kuru īsteno valsts aizsardzības mācības nometnēs. Dalība tajās ir brīvprātīga. Interešu izglītības programmas saturu apstiprina aizsardzības ministrs, un tā nav jālicencē pašvaldībā. Vienlaikus īstenot valsts aizsardzības mācībā iekļauto pilsoniskās līdzdalības tematu apguvi Jaunsardzes centrs var deleģēt biedrībām un nodibinājumiem.

Mācību priekšmetu īsteno jaunsargu instruktors

Likuma 6. pantā noteikts, ka valsts aizsardzības mācības priekšmetu ir tiesīgs īstenot jaunsargu instruktors, kas atbilst šādām izglītības un kvalifikācijas prasībām:

• ir ieguvis vai iegūst augstāko izglītību un pedagoga profesionālo kvalifikāciju;
• atbilst Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72. panta piektās un sestās daļas prasībām, kā arī ir apguvis un noteiktajā kārtībā uztur speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā;
• ir apguvis vai apgūst aizsardzības ministra noteiktos kursus, kas nepieciešami valsts aizsardzības mācības priekšmeta īstenošanai;
• ir profesionālā dienesta karavīrs, zemessargs vai rezerves karavīrs un atbilst aizsardzības ministra noteiktajām veselības stāvokļa un fiziskās sagatavotības prasībām.

Savukārt atbilstoši likuma 7. pantam valsts aizsardzības mācības priekšmeta īstenošanai nepieciešamie mācību līdzekļi jānodrošina Jaunsardzes centram, bet izglītības iestādes dibinātājam bez atlīdzības jānodrošina valsts aizsardzības mācības priekšmeta īstenošanai nepieciešamā mācību telpa un telpa materiāltehnisko līdzekļu glabāšanai.

Mācību dienās, kad notiek tikai lauka nodarbības, Jaunsardzes centram jānodrošina izglītojamajiem ēdināšana. Kā skaidrots likuma anotācijā, valsts aizsardzības mācību plānots īstenot vienu dienu mēnesī, no kurām atsevišķas dienas skolēni visu dienu atradīsies apvidū.

Jaunsardze un tās uzdevumi

Likuma 8. pantā definēts, ka jaunsardze ir kustība, kurā bērni un jaunieši brīvprātīgi apgūst jaunsargu interešu izglītības programmu. Šo izglītības procesu īsteno jaunsargu vienībās atbilstošās vecuma grupās, kuras vada jaunsargu instruktors.

Saskaņā ar likuma 15. pantu jaunsargiem ir šādi pienākumi:

• atbilstoši jaunsargu interešu izglītības programmai piedalīties nodarbībās un pasākumos;
• saudzīgi izturēties pret izsniegto formastērpu un inventāru un uzturēt to lietošanas kārtībā, ievērot formastērpa lietošanas kārtību, tostarp bez jaunsargu instruktora saskaņojuma nenēsāt formastērpu vai tā sastāvdaļas ārpus Jaunsardzes nodarbībām un pasākumiem;
• ievērot jaunsargu standartus un ētikas kodeksu;
• ievērot drošības noteikumus.

Saskaņā ar informatīvo ziņojumu “Par Jaunsardzes attīstību 2015.–2024. gadā” jaunsardzes uzdevumi ir:

• nodrošināt lietderīgas brīvā laika pavadīšanas iespējas;
• veicināt patriotisma, pilsoniskās apziņas, biedriskuma, drošsirdības un fizisko spēju attīstību;
• sniegt iespēju apgūt zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas dzīvē, darbā un militārajā dienestā;
• veicināt sabiedrības izpratni par valsts aizsardzību.

Jaunsardzes kustība veido dabisku saikni starp NBS, sabiedrību, pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām un skolu jaunatni, norādīts informatīvajā ziņojumā. Tāpat tajā skaidrots, ka 20 gadu laikā Jaunsardzes kustība ir izveidojusies par brīvu sabiedrības sociālās un pilsoniskās integrācijas platformu, kurā tiek uzņemti visi jaunieši, kas izteikuši vēlēšanos šajā kustībā darboties. Proti, bērni un jaunieši netiek šķiroti pēc nacionalitātes, sociālā statusa, fiziskās sagatavotības vai citām pazīmēm, tādējādi veicinot sabiedrības saliedētību un integrāciju.

Jaunsardzes pamatprincipi sasaucas ar pamatizglītības standarta mērķi

Informatīvajā ziņojumā “Par valsts aizsardzības mācības ieviešanu un Jaunsardzes attīstību 2019.–2027. gadā” skaidrots, ka Jaunsardzes darbības pamatprincipi sasaucas ar jaunā pamatizglītības standarta mērķi un uzdevumiem, saturā iekļautajām vērtībām, pamatizglītības obligāto saturu, tā apguves plānotajiem rezultātiem mācību jomās un īstenošanas principiem, kā arī rezultātiem caurviju prasmēs, kas nosaka nepieciešamību attīstīt pilsoniskās līdzdalības, sadarbības, kritiskās domāšanas un problēmrisināšanas prasmes.

Savukārt Jaunsardzē īstenotā jaunsargu interešu izglītības programma sniedz iespēju pēc mācību stundām un brīvdienās šīs prasmes apgūt padziļināti, nodrošinot konkrētajam vecumposmam atbilstošas un aizraujošas nodarbības, kuras nevar iekļaut obligātajā mācību saturā, piemēram, pārgājienus, laivu braucienus vai šaušanas apmācību.

Uzņemšanas nosacījumi

Likuma 16. pantā atrodama informācija par nosacījumiem, pēc kuriem notiek uzņemšana Jaunsardzē:

• Jaunsardzē var uzņemt bērnus no 10 gadu vecuma, kuri iegūst pamatizglītību, un jauniešus, kuri ieguvuši pamatizglītību;
• Jaunsardzē nevar uzņemt personu, kura Jaunsardzes nodarbībās un pasākumos var radīt apdraudējumu savai vai citu personu dzīvībai, veselībai vai drošībai vai kuras dalība nav iespējama citu objektīvu un nenovēršamu iemeslu dēļ (lēmumu par atteikumu uzņemt Jaunsardzē var pieņemt Jaunsardzes centra direktors vai viņa pilnvarota persona);
• par jaunsargu bērns vai jaunietis kļūst pēc līguma noslēgšanas par dalību Jaunsardzē un jaunsarga solījuma došanas (līgumu par dalību Jaunsardzē slēdz ar nepilngadīga bērna vai jaunieša likumisko pārstāvi vai pašu jaunieti, ja viņš ir pilngadīgs, līguma saturu, tā termiņu, līguma slēgšanas un termiņa pagarināšanas kārtību nosaka Jaunsardzes centra direktors);
• uzņemšanas kārtību Jaunsardzē nosaka Jaunsardzes centra direktors;
• jaunsargi dod šādu solījumu: “Es, Latvijas Republikas jaunsargs, svinīgi apsolos nežēlot savus spēkus un prātu labākas dzīves veidošanai Latvijas un tās tautas labā. Apsolos pēc labākās sirdsapziņas veikt jaunsarga pienākumus.”

Līgumu par dalību Jaunsardzē var izbeigt pirms termiņa jebkurā laikā, pusēm par to vienojoties. Sīkāku informāciju var meklēt likuma 17. pantā.