Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Evija Trifanova, LETA
Saeimas vairākums šodien, 8. martā, atbalstīja aicinājumu Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam atkāpties no amata, norādot, ka, esot aizdomās turamās personas statusā, turpmāka I. Rimšēviča atrašanās Latvijas Bankas prezidenta amatā var diskreditēt turpmākos Latvijas Bankas lēmumus, kā arī radīt šaubas par Latvijas Bankas kā institūcijas rīcībspēju un kaitēt Latvijas valsts interesēm. Atbilstoši likumam “Par Latvijas Banku”, kamēr nav stājies spēkā notiesājošs tiesas spriedums, Saeimas tiesības lemt par Latvijas Bankas prezidenta atbrīvošanu no amata ir ierobežotas un šādu lēmumu var pieņemt tikai amatpersona pati.
Aicinājums ir saistīts ar Korupcijas novērošanas un apkarošanas biroja 2018. gada 15. februārī uzsākto kriminālprocesu par Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča iespējamām pretlikumīgām darbībām, par kurām paredzēta kriminālatbildība pēc Krimināllikuma 320. panta ceturtās daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Šī kriminālprocesa ietvaros I. Rimšēvičam ir piemērots aizdomās turamā statuss.
LV portāls jau rakstīja, ka I. Rimšēvičs iepriekš paudis viedokli, ka izlēmis pats neatkāpties no amata, jo uzskata, ka pret viņu vērstās aizdomas nav patiesas.
Tikmēr Saeimas lēmumā uzsvērta Latvijas Bankas loma un simboliskā nozīme valsts finanšu sistēmas stabilitātes nodrošināšanā un tās prezidenta reputācijas ietekme uz Latvijas valsts starptautisko tēlu, jo Latvijas Bankas prezidents ir viens no 19 Eirozonas centrālo banku vadītājiem, kas pieņem lēmumus Eiropas Centrālās bankas padomē.
Atbalstot aicinājumu I. Rimšēvičam atkāpties pašam, Saeima norāda uz Eiropas Centrālās bankas padomes locekļu Ētikas kodeksā ietverto ECB padomes locekļu pienākumu ievērot ētiskas uzvedības augstākos standartus un tajā noteikto, ka no padomes locekļiem tiek sagaidīts, ka tie rīkosies godīgi, neatkarīgi, objektīvi un apdomīgi, paturēs prātā savu pienākumu un atbildības nozīmīgumu, ņems vērā sava amata publiskumu, kā arī viņu rīcība nodrošinās un veicinās sabiedrības uzticību ECB.
Ko paredz likums
Latvijas Bankas prezidentu amatā uz sešiem gadiem ievēlē Saeima. Atbilstoši likuma "Par Latvijas Banku" 22. panta ceturtajai daļai Latvijas Bankas prezidentu atbrīvot no amata var tikai tādā gadījumā, ja:
Statūtu 14.2. pantā ir noteikts: "Valstu centrālo banku statūti īpaši paredz, ka valsts centrālās bankas vadītāja amata pilnvaru laiks ir vismaz pieci gadi. Tikai tad, ja vadītājs vairs neatbilst nosacījumiem, kas vajadzīgi pienākumu veikšanai, vai ir izdarījis smagu pārkāpumu, viņu var atbrīvot no amata. Attiecīgais vadītājs vai Eiropas Centrālās bankas Padome var apstrīdēt šo lēmumu Tiesā, pamatojoties uz šā Līguma vai jebkura tā īstenošanai pieņemta akta pārkāpumu. Tiesvedību sāk attiecīgi divos mēnešos pēc tam, kad lēmums publicēts, vai pēc tam, kad prasītājs ir saņēmis paziņojumu par to, vai, ja tas nav saņemts, pēc dienas, kad prasītājs uzzina par šo lēmumu."
Atbilstoši likuma "Par Latvijas Banku" 22. panta piektajai daļai, ja Latvijas Bankas prezidents ir izdarījis smagu pārkāpumu Statūtu 14.2. panta izpratnē, Saeima var lemt par viņa atbrīvošanu no amata pēc tam, kad ir stājies spēkā notiesājošs tiesas spriedums.
