AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Juris Kaža
telekomunikāciju eksperts
09. februārī, 2018
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: E-vide

Rezerves kopijas, lai sargātu digitālos dārgumus

Ģimenes, sadzīves un ceļojumu digitālo fotogrāfiju krājumi, kā arī cietajā diskā arhivēta e-pasta sarakste ar tuviniekiem, rakstu darbi un citi dokumenti var iet bojā tehniskas avārijas vai citas kļūdas dēļ. Tāpēc mobilā tālruņa, datora vai planšetes lietotājam mājas un personīgām vajadzībām ir jādomā par svarīgu elektronisko materiālu rezerves kopēšanu.

FOTO: Freepik

Ārzemju kanālos skatoties reportāžas par lieliem mežu ugunsgrēkiem pērn ASV Kalifornijas štatā, kas pārnesās uz apdzīvotām vietām un nopostīja simtiem māju, domas raisījās par to, kuras no cilvēkam piederošajām lietām ir neaizvietojamas un ir ļoti sāpīgi zaudēt. Intervijās ar ugunsnelaimes upuriem izskanēja, ka māju un iedzīvi – mēbeles, sadzīves tehniku un drēbes – var nopirkt. Žēl tikai, ka sadegušas tādas personīgās mantas kā fotoalbumi, sakrātās vēstules no radiem un draugiem un citi personīgi nozīmīgi dārgumi. Kā digitālo tehnoloģiju laikmetā tos varam pasargāt?
īsumā
  • Arvien vairāk neaizvietojamu personīgo mantu ir digitālas un viegli zaudējamas, ja neglabā to kopijas.
  • Visbiežāk viedtālruņos un datoros krājam ģimenes, ceļojumu un piemiņas fotogrāfijas.
  • Personīgos failus var momentā iznīcināt kaķis uz klaviatūras, izlieta kafija vai zaglis.
  • Ir daudz rezerves glabāšanas risinājumu, arī bez maksas.

Latvijā, protams, neesam pasargāti no ugunsnelaimēm, taču personīgi nozīmīgu fotogrāfiju krājumu, e-pasta saraksti u. tml. varam jebkurā brīdī zaudēt arī "elektroniskā ugunsnelaimē". Proti, jau vairākus gadus Latvijā izplatās digitālā fotografēšana – ne tikai ar digitālajām kamerām, bet ar gandrīz jebkuru mobilo telefonu. Daļa šo fotogrāfiju paliek telefona atmiņā, ja tam pietiek jaudas, taču bieži pašbildes un citus digitālos attēlus cilvēki no telefona pārnes uz datoru vai izplata kādā sociālajā tīklā.

Ģimenes, sadzīves un ceļojumu digitālo fotogrāfiju krājumi, kā arī cietajā diskā arhivēta e-pasta sarakste ar tuviniekiem, elektroniskās dienasgrāmatas, rakstu darbi un citi dokumenti (mājsaimniecības grāmatvedība, ienākušie elektroniskie rēķini) var aiziet bojā tehnikas avārijas vai citas kļūdas (kaķis uz datora klaviatūras) dēļ. Tādēļ arī "parastam" mobilā tālruņa, datora vai planšetes lietotājam mājas un personīgām vajadzībām ir jādomā par svarīgu elektronisko materiālu rezerves kopēšanu.

Svarīgi faili jākopē apdomāti un sistemātiski

Informācijas tehnoloģiju speciālists Edgars Koroņevskis norāda, ka "vienkāršākais veids saprast, kādi dati ir katram svarīgi, ir uzdot sev jautājumu: ko es darītu, ja mans tālrunis vai dators šajā brīdī pazustu? Ko es zaudētu? Kā es varētu atgūt sev vajadzīgos datus? Šos jautājumus ir vērtīgi uzdot sev regulāri, lai varētu pārbaudīt, ka jūsu rezerves kopijās ir jaunākie dati un viss turpina darboties. Katram individuāli jāizvērtē savas vajadzības un nepieciešamais drošības līmenis, bet jebkurai datu kopēšanai ir jābūt sistemātiskai, lai tā strādātu un kopijās būtu pēc iespējas jaunāki dati".

Svarīgu fotogrāfiju un failu rezerves kopijas var turēt ārējā cietajā diskā, ko kopēšanas brīdī pieslēdz datoram, kā arī kopijas internetā var pārraidīt uz attālinātu glabātuvi, tā saukto datu mākoni. Abiem risinājumiem kopējs ir tas, ka sargājamie dati atrodas fiziski nošķirti no datu nesēja – datora, planšetes vai tālruņa, kurā atrodas oriģinālā informācija. Mājās turēta ierīce var kļūt par upuri zagļiem vai īstai uguns vai ūdens (appludināšanas) nelaimei. Zagļi var arī paķert līdzi ārējo cieto disku, vai arī tas var sadegt vai citādi iet bojā, ja noziegums vai nelaime skar visu mājokli. Cietie diski ar samērā lielu kapacitāti – simtiem gigabaitu vai pat vienu, diviem terabaitiem – maksā, sākot no 50 eiro. Taču tie ir regulāri jāpieslēdz ierīcei, lai veiktu rezerves kopēšanu, un tas diez vai ir parocīgi, ja disku tur pie kaimiņa vai radinieka otrā pilsētas malā. Turklāt ir jāatceras veikt kopēšanu, kam paredzētas īpašas programmatūras.

Rīku ir daudz, arī bez maksas

Internetā var atrast lielu skaitu tā saukto rezerves kopēšanas (backup) programmu, kas automātiski veic visu vai izvēlēto failu kopēšanu "mākonī" vai ārējā cietajā diskā. Vairākas no tām ir bez maksas, taču pārsvarā angļu valodā, kas jāsaprot, lai uzstādītu vajadzīgo kopēšanas režīmu. Diez vai viss datora diska saturs (simtiem gigabaitu/Gb) jākopē reizi dienā, taču foto, video un ienākošo rēķinu failus gan būtu vēlams kopēt ar zināmu regularitāti.

E. Koroņevskis iesaka, kā rīkoties ar galda vai portatīvā datora failiem. "Svarīgākos failus vislabāk ir glabāt failu uzglabāšanas servisos, piemēram, "Dropbox", "Google Drive", "iCloud" ("Apple" ierīcēm). Katrs no tiem piedāvā arī bezmaksas plānu, atliek vien salīdzināt un izvēlēties piemērotāko. Vienlaikus nevajag aizmirst uzstādīt arī atbilstošu piekļuves drošības programmu, lai novērstu neatļautu piekļuvi šiem failiem. Šādi servisi lieti noder ikdienā, lai ērti piekļūtu vajadzīgajiem failiem no jebkuras vietas. Tomēr lieliem failu apjomiem (fotogrāfiju arhīvi, video) šie servisi nebūs pārāk piemēroti, jo ir jāmaksā par datu apjomu, kas tiek uzglabāts. Tādēļ vislabāk ir izmantot kombināciju: gan šie servisi, gan arī ārējie diski."

Maksas glabāšana mākonī – ap 10 eiro mēnesi

Jāpiebilst, ka maksas pakalpojumi nav īpaši dārgi. "Dropbox" par vienu terabaitu (1TB) prasa 9,99 eiro mēnesī jeb 99 eiro gadā. Galvenokārt "Apple" ierīcēm domātais "iCloud" arī maksā 9,99 eiro mēnesi par 2 TB glabāšanas kapacitāti. Iestādot ierīci, piemēram, klēpjdatoru, zināmi faili automātiski pārvietojas uz "iCloud". bet digitālās fotogrāfijas, uzņemtas ar telefonu vai kameru, nokļūst lietotnes "Photos" glabātuvē un ir pieejamas visās ierīcēs (tātad automātiski nonāk mākonī).

Savukārt ar "Google" saistītajā glabātuvē "Google Drive" par 100 Gb jāmaksā 2,09 ASV dolāri mēnesī, bet par 1 TB 10,99 dolāri mēnesī, vai arī var maksāt 99,99 dolārus par visu gadu. Zīmīgi, ka bez maksas "Google Drive" ar jaudu 15 GB uzrodas pats no sevis, lietojot e-pasta pakalpojumu "Gmail", jo tur glabājas nosūtītās e-pasta vēstules (tātad drošā "mākonī").

Jāizveido "Google" konts

Kā norāda E. Koroņevskis, "digitālā ierīce, kas iedzīvotājiem gandrīz vienmēr ir pie rokas un kuru bieži zog un viegli pazaudē, ir mobilais telefons. Taču tam arī ir risinājumi, īpaši, ja telefonā tiek glabāti grūti atvietojami kontakti un digitālās fotogrāfijas. "Android" tālruņiem ierasti ir jāizveido "Google" konts, kuru izmantos telefona īpašnieks. Tas atvieglos arī rezerves kopiju veidošanu, sinhronizāciju ar "Google" kontu. Tikai ir jāpārliecinās, ka tas patiešām darbojas. Vajadzības gadījumā varēsiet izmantot jaunu ierīci, pieslēgt "Google" kontu un atjaunot visus datus jūsu "Google" kontā".

Līdzīga iespēja ir arī iOS ierīču lietotājiem – "Apple" nodrošina datu saglabāšanu savā pusē ("mākonī"), kas atvieglo rezerves kopiju veidošanu. Ja vien ierīcēm nav pieslēgts neierobežots mobilais internets, vajadzētu uzstādījumos norādīt, lai datu sinhronizācija notiek tikai bezvadu interneta tīklā. Lielāku failu automātiska kopēšana ātri vien var pārsniegt jūsu mobilā interneta limitu.

Tātad netrūkst iespēju ar rezerves kopēšanas rīkiem sargāt svarīgākās elektroniskās fotogrāfijas, dokumentus un citus failus. Šo rīku lietošanai ir jābūt digitālo ierīču lietotāju pamata prasmei un ieradumam, tāpat kā aizslēgt durvis, izejot no mājokļa, vai ieslēgt signalizāciju, atstājot mašīnu uz ielas.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
NOVĒRTĒ PĀRMAIŅAS