Latvijas augstākā līmeņa domēna .lv administrators NIC.lv pēc VID lūguma slēdzis adresi ss.lv, taču sludinājumu vietnes saimnieki pārgājuši uz ss.com (šo domēnu nekontrolē Latvijas iestādes, to uzrauga ASV kompānija Versign un tās pilnvarotie). Slēgtais domēns pieder SIA SS, kam ir kopēji īpašnieki ar sludinājumu platformas uzturētāju SIA Internet.
Preses konferencē par ss.lv adreses slēgšanu un sludinājumu portāla uzturētāja saimnieciskās darbības apturēšanu SIA Inbokss īpašnieks Andris Griķis to salīdzināja ar valdības šāvienu pašas kājā, jo šāda rīcība aizbiedēšot IT nozares uzņēmumus no Latvijas. SIA Inbokss, kā zināms, piedāvā bezmaksas e-pasta servisu inbox.lv, dažādas spēles, veikalu un tirgotāju sludinājumus, kā arī ziņu un izklaides saites.
A. Griķis un citi nozares eksperti norādīja, ka interneta komercija ir bizness, kuru uz citu valsti var pārcelt ar dažiem vienkāršiem programmēšanas paņēmieniem, jo klientu sludinājumi redzami lietotājiem Latvijā neatkarīgi no tā, kur atrodas komersanta serveri un kur reģistrēta tā interneta adrese.
VID: Slēdzam par nesadarbošanos un informācijas nesniegšanu
VID pastāv, ka ss.lv saimnieki nav pakļāvušies vairākiem likumīgiem lūgumiem sniegt informāciju par "nodokļu maksātājiem" – fiziskām un juridiskām personām, kas izlikušas sludinājumus par autotransporta līdzekļiem. VID esot pamatotas aizdomas, ka starp sludinājumu ievietotājiem slēpjas tādi, kas lielos apjomos izvairās no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksas, tādēļ nodokļu iestādei vajadzīgi visi dati par šīs nozares sludinājumu ievietotājiem. Konkrēti VID esot aizdomas par shēmu, kur tirgotas 700 mašīnas un darījumos notikusi izvairīšanās no nodokļiem aptuveni 500 000 eiro apjomā.
Atkārtoti neizpildot VID lūgumu, komersants izpelnījās galējo piespiedu līdzekli – saimnieciskās darbības pārtraukšanu, skaidro VID.
Šo soli atbalsta arī vairāki komentētāji medijos, kas uzskata, ka ss.lv apzināti piesedz liela apjoma nodokļu krāpniecību. Latvijas Radio žurnālists un programmas Krustpunktā vadītājs Aidis Tomsons pat sociālajos medijos aicināja iedzīvotājus boikotēt ss.lv. A. Tomsons gan vēlāk savā Facebook lapā nedaudz mīkstināja savu skarbo personīgo viedokli, taču norādīja, ka, nesen ārstējoties slimnīcā, sapratis, cik vajadzīga ir godīga nodokļu maksāšana, lai iejūtīgi un kompetenti medicīnas darbinieki, ar kādiem saskāries, saņemtu pienācīgas algas. 7. augustā radioraidījumā Krustpunktā VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule atkārtoti uzsvēra, ka lēmums apturēt SIA Internet saimniecisko darbību un slēgt sludinājumu vietnes Latvijas adresi bijis pareizs. I. Cīrule teica, ka VID nevēršas pret IT nozari kā tādu, bet pret ss.lv saimniekiem par nesadarbošanos ar VID.
SS.lv aizstāvji – informācijas pieprasījums bija neprecīzs un nesamērīgi plašs
Savukārt ss.lv aizstāvji norāda, ka uzņēmums ir sadarbojies ar iestādēm, sniedzot informāciju par sludinājuma vietnes lietotājiem, kas varētu būt saistīti ar aizdomīgiem darījumiem, ja VID vai policija ir iesniegusi konkrētu, precīzu lūgumu, nevis prasījusi pieeju ļoti plašam datu klāstam. Savā rīcībā pārņemot lielu datubāzi, VID arī negarantējot kopētu un dažkārt komercnoslēpumu saturošu datu drošību.
Zvērināts advokāts Jānis Zelmenis, kurš uzsvēra, ka neesot saistīts ar nevienu no pusēm strīdā starp VID un sludinājumu platformas uzturētājiem un īpašniekiem, teica, ka VID pienāktos atcelt lēmumus apturēt ss.lv īpašnieku saimniecisko darbību un dzēst tā Latvijas interneta domēnu. Tā vietā nodokļu iestādei vajadzētu rakstīt precīzāku informācijas sniegšanas pieprasījumu, nevis pieprasīt plašas interneta tirdzniecības nozares – autotransporta – datu kopas kopēšanu. J. Zelmenis arī norādīja, ka ss.lv ir apstrīdējis VID prasību sniegt informāciju administratīvajā rajona tiesā, kas 31. maijā pieņēmusi lēmumu izskatīt, vai informācijas pieprasījums bijis likumīgs administratīvais akts, kas skar SIA Internet tiesības.
Varētu prasīt atlīdzināt lielus zaudējumus
Kamēr tiesa nav izlēmusi šo lietu, nepienākas lietot piespiedu līdzekli – saimnieciskās darbības slēgšanu – , lai nodrošinātu apstrīdēta akta izpildi, skaidroja J. Zelmenis. Viņš arī norādīja, ka ss.lv īpašniekiem ir pamats iesniegt prasību par ievērojamu zaudējumu kompensēšanu, ja sludinājumu vietnes slēgšanu atzīs par nelikumīgu.
Dažādu IT nozares pārstāvju domas par notikušo ap ss.lv. dalījās. Digitālā mārketinga eksperts un blogeris Edgars Koroņevskis, vaicāts, vai nav nobažījies, ka valsts varētu bloķēt arī sludinājumu vietnes starptautisko adresi, kā tas tiek darīts ar dažādām azartspēļu lapām, sacīja: "Pieņemot likumus, ir jāplāno arī rīki, kuri tiks izmantoti, lai īstenotu šo likumu ievērošanu. Ekonomika arvien vairāk pāriet digitālajos kanālos, un tādēļ tiesiskuma nodrošināšana šajā vidē arī ir racionāla un vajadzīga. Savādāk nevar nodrošināt godīgu konkurenci starp tiem, kuri ievēro Latvijas normatīvo regulējumu, maksā nodokļus, un starp tiem, kuri bāzējas citviet un īsteno ekonomiskas aktivitātes Latvijas tirgū, nemaksājot nekādus nodokļus, nenodrošinot klientu aizsardzību u.tml."
Kādreizējais interneta aktīvists ar segvārdu Neo, IT speciālists Ilmārs Poikāns izteica sašutumu par VID rīcību pret ss.lv: "Mans personiskais viedoklis par konkrēto situāciju – tā ir nepieņemama un, iespējams, arī nelikumīga (vismaz pēc starptautiskajām normām) valsts iestādes rīcība."
Cīrule: VID ies līdz galam
No savas puses SIA Internet un tās aizstāvji arī norādīja, ka ar tagad slēgto ss.lv saistītie uzņēmumi faktiski ir samaksājuši visus nodokļus no savas peļņas. Kā liecina Firmas.lv dati, SIA SS apgrozījums pērn bija 5,5 miljoni eiro, bet peļņa – 4,1 miljons eiro. SIA Internet apgrozījums pērn bija 1,2 miljoni eiro, bet peļņa – 227 917 eiro.
SIA Inbokss valdes loceklis Jevgenijs Kuzņecovs atgādināja, ka ss.lv īpašnieki nodokļos samaksājuši teju divus miljonus eiro un šī summa varētu pazust, uzņēmumam pārceļoties ārpus Latvijas, jo VID cenšas to piespiest atklāt datus, kas varētu norādīt uz sludinājumu vietnes lietotāju ap 500 000 eiro nodokļos izkrāpšanu. Tomēr VID vadītāja radiopārraidē uzsvēra – nodokļu iestāde neapstāsies un ies līdz galam, lai atklātu negodīgos autotirgotājus, kuru radītie zaudējumi Valsts kasei varētu sasniegt pat vairākus miljonus eiro.
