Latvija izglītības satura izmaiņām ir briedusi ilgi. Uz mācību pieejas maiņas nepieciešamību norāda ne tikai ilgstošā sabiedrības neapmierināta ar izglītības kvalitāti Latvijā, bet arī skolēnu sasniegumi, kas parāda – bērni prot iemācīties faktus no galvas, bet nezina, ko ar to tālāk iesākt, kādā veidā iegūto informāciju pielietot ikdienā.
Piemēram, diagnosticējošā darba rezultāti dabaszinātnēs 9. klasē 2015./2016. mācību gadā parāda, ka, lai gan skolēni spēj labi nolasīt informāciju (60-80% gadījumu precīzi), tomēr daudz grūtāk iet ar secinājumu izdarīšanu un avotu analīzi (tikai 20-50% gadījumu pareizi).
Skolēni prot tekstā atrast pētāmo jautājumu, var izvēlēties lielumu vienādu apstākļu nodrošināšanai eksperimentā, taču salīdzinoši mazāk spēj iedziļināties datos un eksperimenta nosacījumos, Saeimas Informācijas tehnoloģiju un inovatīvās uzņēmējdarbības apakškomisijā skaidroja Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks.
Uz pārmaiņu nepieciešamību norāda arī paši pedagogi, akcentējot, ka apgūstamo zināšanu apjoms ir pārāk liels, saturs ir sadrumstalots un maz saistīts ar reālo dzīvi un potenciālo darbu.
Ko jaunais izglītības satura modelis nozīmē dzīvē?
Novembrī pašvaldībām bija iespēja nominēt savas skolas pilotprojekta īstenošanai, un šī gada janvārī no 235 izglītības iestādēm tika izvēlētas 100 pirmsskolas un vispārējās skolas no visas Latvijas. Šīs būs pirmās izglītības iestādes, kurās skolotāju komandas kopīgi plānos un sadarbosies jaunā satura aprobācijā. Pilns atlasīto skolu saraksts pieejams šeit. Novembrī tika arī atlasīti eksperti mācību satura izstrādei. No 600 pieteikumu iesniegušajiem tika atlasīti apmēram 200 pedagogi, praktiķi, nozaru speciālisti, pētnieki, augstskolu mācībspēki.
Projekta mācību satura ieviešanas struktūrvienības vadītāja Zane Oliņa skaidro, ka mācīšanās pieejas maiņa nozīmē ne tikai satura maiņu, bet arī skolas vides un eksaminācijas pielāgošanu, lai tiktu novērtētas skolēnu kompetences.
Pamatizglītībā tas nozīmē lielāku skolu autonomiju satura apguvē, mazāku priekšmetu skaitu, programmu sadalījumu moduļos, kas nozīmē arī vairāk laika dziļākai priekšmetu apguvei. 9. klases beigās skolēniem būtu jānokārto vispārējo kompetenču pārbaudījums.
Savukārt vidējā izglītībā tiek paredzēts obligāto pamatkursu noslēgums 11. klasē, savukārt 12. klasē skolēniem tiek piedāvāti seši augstākā līmeņa izvēles kursi, kuros kārtos eksāmenus, kas nepieciešami, lai iestātos augstskolā.
Standartu un vadlīniju projektu publiskā apspriešana rudenī
Projekta gaitā plānots izstrādāt 61 mācību un metodisko līdzekli, kas aptver visus mācību priekšmetus pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pakāpē. Mācību satura ieviešanas atbalstam papildus tiks izveidoti 22 mācību un metodiskie līdzekļi, tai skaitā Eiropas valodu portfelis un mācību līdzekļu integrētai pieejai mācību saturā un valodu apguvei CLIL.
"Informācijas trūkuma dēļ sabiedrībā tiek veicināta neapmierinātība, taču veiksmīgai projekta norisei ir nepieciešams sabiedrības atbalsts."
Projekta rezultātā plānots radīt 10 mācību līdzekļus izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem un 5 integrētus mācību līdzekļus izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem un dažādas attīstības traucējumiem. Tiks izstrādāti dažādi diagnostikas instrumenti, tai skaitā 20 diagnosticējošie darbi, darba programma "Text to speech", DIBEL NEXT lasītprasmes testa diagnostikas rokasgrāmata u.c. Profesionālās kompetences pilnveidē tiks iesaistīti vismaz 6000 pedagogu, tai skaitā skolu vadītāji un viņu vietnieki.
Kā skaidro VISC, pašlaik notiek darbs pie mācību satura pārskatīšanas un pilnveides, eksperti veido uzdevumu piemērus, lai precizētu sasniedzamos rezultātus. Izglītības standartu un pirmsskolas izglītības vadlīniju projekti publiskai apspriešanai tiks nodoti rudenī. Savukārt pavasarī sadarbībā ar VISC notiks semināri metodisko apvienību vadītājiem visās mācību satura jomās.
Reforma nepieciešama, tomēr vēl ir par maz informācijas
Vērtējot gaidāmo reformu, izglītības profesionāļi saskata gan iespējas, gan riskus, kurus ir svarīgi apzināties un novērst, norāda Neatkarīgās izglītības biedrības priekšsēdētāja Zane Ozola. Viņa atzīst, ka projekts ir svarīgs, jo ļaus būtiski izmainīt un uzlabot mācību saturu, atmest lieko un novecojušo, nomainīt iesakņojušos pasīvo mācību pieeju no zināt–prast–darīt uz domāt–darīt–zināt, veicinās bērnu motivāciju mācīties, skolas autonomiju un elastību lēmumu pieņemšanā.
Vienlaikus ir bažas, ka plašākā sabiedrībā nav vērojams atbalsts šai izglītības reformai, jo ir pārāk maz informācijas, kā arī trūkst uzticības Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) tā īstenošanā. "Pēdējā laikā IZM aktivitātes ir autoritāras un nedemokrātiskas. Solītā pedagogu algas reforma nav nesusi gaidītos pozitīvos rezultātus, tāpēc nav ticības, ka arī satura reforma izdosies," secina Zane Ozola. Informācijas trūkuma dēļ sabiedrībā tiek veicināta neapmierinātība, taču veiksmīgai projekta norisei ir nepieciešams sabiedrības atbalsts. Zane Ozola norāda, ka ministrijai būtu jānodrošina atklāta un regulāra informācijas apmaiņa visiem Latvijas pedagogiem, skolēniem un vecākiem.
Bažas par projekta apjomu un spēju to pilnībā īstenot
Kompetenču pieejā balstītu mācību saturu ieviesīs pakāpeniski, piecu gadu laikā. Jau 2018./2019. mācību gadā plānots sākt pilotprojekta aprobāciju pirmsskolā, 1. un 4. klasē. Izglītības profesionāļos īsais ieviešanas termiņš rada satraukumu, un visvairāk tiek domāts tieši par pirmklasniekiem. Neatkarīgās izglītības biedrības priekšsēdētāja Zane Ozola atzīst, ka laiks, kas atvēlēts mācību līdzekļu izstrādei, ir pārāk īss – sešos mēnešos plānots izstrādāt mācību līdzekļus, kurus skolēns izmantos 16 savas dzīves gadus.
Par to, vai VISC izdosies laicīgi īstenot projektu, liek šaubīties tas, ka nav publiski pieejama kalendāra-rīcības plāna ar skaidri norādītām aktivitātēm un resursiem, tostarp finanšu aprēķiniem. Tomēr šobrīd projektam nav pat savas mājaslapas. Zane Ozola domā, ka projekta īstenotājiem vajadzētu aktīvāk sadarboties ar vecāku organizācijām un citām NVO, lai veicinātu pozitīvu informācijas apmaiņu. "Pastāv reāli draudi, ka laika trūkuma dēļ šī būs kārtējā reforma, kuru neīstenos līdz galam. Līdz ar to nevajadzētu šķiest resursus, piemēram, sešgadnieku "pārvietošanā" uz skolu vai izstrādājot jaunus higiēnas noteikumus, bet koncentrēties tieši uz jaunā mācību satura izstrādi," norāda Zane Ozola, papildinot, ka projekta īstenotājiem jāpievēršas saturam, nevis jādomā par papildu reformām, piemēram, mācību gada pagarināšanu.
Saeimas Informācijas tehnoloģiju un inovatīvās uzņēmējdarbības apakškomisijā, kurā tika pārrunāti šie jautājumi, secināts, ka izglītības reforma ir ļoti vajadzīga, taču nepieciešama stingrāka tās norises uzraudzība, organizējot vairākas komisijas sēdes un sniedzot atbalstu.
Vairāk par kompetenču pieejā balstītu mācību saturu un to, kas ir kompetences, var lasīt LV portāla skaidrojumā Jaunā izglītības satura reformas projektu uzsāks jau šorudenn.
