Nākamajam prezidentam nebūs laika mācīties

Lai gan sabiedrībā valda neticība iespējai ietekmēt Saeimas deputātu lēmumu par to, kas būs mūsu valsts vadītājs turpmākos četrus gadus, diskusijas moderatore ekonomiste Raita Karnīte atgādina - nevajadzētu aizmirst, ar kā palīdzību deputāts ir ievēlēts parlamentā. Nepietiek ar to, ka sociālajos medijos un sarunās pie virtuves galda runājam, kas mums nepatīk valsts pirmo amatpersonu izvēlē, politiķiem ir skaidri jādara zināmas sabiedrības domas par to, kādu personību vēlamies redzēt Latvijas Valsts prezidenta amatā.

Nepieciešamās zināšanas valsts interešu aizstāvībai

Satversmes 41.pants nosaka, ka Valsts prezidents reprezentē valsti starptautiski. Daudzuprāt, šī ir pati svarīgākā Latvijas Valsts prezidenta funkcija, jo tā citu valstu pārstāvjiem rada priekšstatu par Latviju, veido cieņu pret mūsu valsti vai, gluži pretēji, to mazina.

Pēc Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) akadēmiķa un bijušā ārlietu ministra Georga Andrejeva domām, Valsts prezidentam no pirmās darba dienas ir aktīvi jāiesaistās ārpolitikā.  "Latvijai nepieciešams tāds Valsts prezidents, kurš starptautiskajā arēnā un Eiropas Savienībā tiktu uztverts ne tikai kā "klātesošs", bet gan kā nopietns sarunu partneris un ideju ģenerators, kurā ir vērts ieklausīties," uzskata daudz pieredzējušais diplomāts. Tam nepieciešama ne vien izcila svešvalodu prasme, bet arī padziļinātas zināšanas vēsturē, politikā un tiesībās, jo īpaši – starptautiskajās tiesībās.

Tāpat, lai starptautiskā vidē sekmīgi aizstāvētu Latvijas intereses un neitralizētu naidīgās, svarīgi, lai Valsts prezidents pārzinātu un pārvaldītu "Rietumos apzināti un neapzināti lietoto jēdzienu un metaforu dziļāko jēgu, kas veido sabiedrības priekšstatus par pasauli" un  "mērķtiecīgi un pārliecinoši argumentētu un atspēkotu pretargumentus, izmantojot pareizos piemērus".

Ne mazāk svarīga ir spēja orientēties Eiropas Savienības specifiskajos un sarežģītajos lēmumu pieņemšanas mehānismos, lai, pirmkārt, panāktu Latvijas interešu ievērošanu, otrkārt, veicinātu pašas Eiropas Savienības attīstību Latvijai vēlamā virzienā. Tāpēc ES institūciju pieredze būtu ļoti noderīga, secina G.Andrejevs.

Pilnvērtīgi jāstrādā no pirmās dienas

Turklāt  nākamajam prezidentam nebūs laika mācīties. Šajā ģeopolitiskajā situācijā Latvija tādu "greznību" vairs nevar atļauties.

Ja pēc Padomju Savienības sabrukuma jaunievēlētie Baltijas valstu prezidenti ārpolitikā saņēma "zināmas atlaides", kas saistītas ar rietumvalstu kolēģu izpratni un toleranci pret mūsu prezidentu augšanas grūtībām, sliktajām svešvalodu, protokola, starptautisko tiesību zināšanām un pieredzes trūkumu, ko valstīs ar sākotnējo parlamentāro demokrātiju bija pārtraukusi pusgadsimta ilgā okupācija, tad "pašreizējā sarežģītajā ģeopolitiskajā situācijā Latvijai netiks dota iespēja ilgstoši gatavot ievēlēto Valsts prezidentu sekmīgam darbam ārpolitikā," uzskata bijušais ārlietu ministrs Andrejevs.

Latvija jau 25 gadus ir neatkarīga valsts un pilntiesīga starptautiskās sabiedrības locekle. Tāpēc tie laiki, kad par prezidentu būt mācījās, ieņemot godpilno amatu, ir pagājuši. "Valsts galvai ir jābūt ar attiecīgām zināšanām un sagatavotību, lai tūlīt ķertos pie darba,"  norāda LZA goda doktors un bijušais tiesībsargs Romāns Apsītis.

Valsts simbols, kas iedvesmo attīstīties un augt

Ne mazāk svarīgs ir prezidenta darbs iekšpolitikā un saikne ar iedzīvotājiem. Vēlams, lai Latvijas valsts vadītājs bez izcilām valodu zināšanām un izvairīšanās no provinciālisma izprastu arī Latvijas tautsaimniecību un cilvēkus. "Kā gan lai aizstāv Latvijas intereses, ja tās nepazīst?" retoriski vaicā R.Karnīte. 

Saeimas deputāts Gaidis Bērziņš par to, kas attiecīgajā brīdī ir svarīgākais Valsts prezidenta dienas kārtībā – ārpolitiski vai iekšpolitiski jautājumi – uzsver – tas ir atkarīgs no situācijas, un tās var būt dažādas. Tas valsts pirmajai amatpersonai pašai būtu jāizjūt bez iejaukšanās no malas. Saeimas deputāts Jānis Vucāns pauž uzskatu, ka bez izcilības ārpolitikā daudz svarīgāks prezidenta uzdevums ir ieklausīties sabiedrībā, analizēt un būt patstāvīgam lēmumos, kad kāds likumprojekts jāatdod atpakaļ Saeimai vai brīžos, kad pašam jānāk ar savu likumdošanas iniciatīvu.

Nevajag aizmirst, ka "viena no svarīgākajām Valsts prezidenta kompetencēm ir tas, ko var pieskaitīt pie simboliskās vai ideoloģiskās varas", norāda politologs, Latvijas Universitātes profesors Juris Rozenvalds. Valsts prezidentam ir īpašas iespējas veidot un ietekmēt sabiedrības vērtību orientāciju. Tāpēc prezidentam ir jāspēj skaidri formulēt, domāt un īstajā brīdī pateikt vārdus, kas tautai ir nozīmīgi un svarīgi.

"Valsts prezidents nebūs laimes lācis vai mesija, kurš nolaidīsies no debesīm. Prezidents būs viens no mums."

"Valsts prezidents reprezentē valsti citādā veidā, nekā to dara Ministru prezidents, kuram uz valsts iedzīvotāju ikdienas dzīvi ir daudz lielāka ietekme," norāda politologs un Latvijas Universitātes asociētais profesors Ivars Ījabs. Valsts prezidents ir kā simbols, kam ļoti lielā mērā ir saistība ar paša personību. Personām, kas grasās piekrist kandidēt Valsts prezidenta amatam, vajadzētu apzināties, ka Valsts prezidents ir simboliski līdzīgs valsts karogam un ģerbonim, jo tieši tāpat ar savu klātbūtni reprezentē valsti.

Prezidents ir savā ziņā valsts attīstības vizionārs. "Kurp iet Latvija, kurp iet mūsu ceļš? Kā mums tālāk jāattīstās? Prezidentam tas ir jāzina," uzskata bijušais tiesībsargs  R.Apsītis.

Tomēr ikreiz, kad diskusijā jau atkal kāds piemin, cik svarīgi, lai valsts galva prastu "sakarīgi runāt un domāt" ne tikai svešvalodās, bet arī latviešu valodā, atliek vien smagi nopūsties.  Pēc Latvijas Vēstures institūta direktora Gunta Zemīša domām, Latvijā kopš Tautas frontes un Atmodas pacēluma nav bijis neviena līdera, kas ar savu gara spēku un harizmu vienotu cilvēkus, iedvesmotu noticēt pašiem sev, savai valstij un rādītu ceļu uz lieliem mērķiem.

Kur meklēt prezidentu?

Vai Latvijā maz var atrast cilvēku, kuram piemīt vairums pieminēto zināšanu un spēju, un kur tādu personību meklēt?

Saeimas deputāts Ilmārs Latkovskis tic, ka tas iespējams, cieši sadarbojoties ar radošās inteliģences pārstāvjiem, vienlaikus norādot uz politiskās sistēmas trūkumiem, kas bieži vien partijām neļauj izvirzīt labus kandidātus, jo tie neglābjami tiks sasaistīti ar konkrēto politisko spēku. Veidojas absurda situācija - politiķi izvairās pat pieminēt iespējamo kandidātu vārdus, baidīdamies, ka tādējādi var ievērojami mazināt atbilstoša cilvēka izredzes tikt ievēlētam.  

Skaidrs ir viens, ka īsti pareizi nav, ja sabiedrībai divus mēnešus pirms Valsts prezidenta vēlēšanām nav ne jausmas, kurš varētu kandidēt uz šo godpilno amatu un kādi būs Saeimā pārstāvēto politisko spēku kritēriji piemērota kandidāta piemeklēšanā. "Ko gan tas liecina par pašu politiķu attieksmi pret valsts pirmo amatpersonu un sabiedrību, ja valsts galva turpmākajiem gadiem tiek izvilkts kā no burvju cepures cirkā?" vaicā LZA prezidents Ojārs Spārītis.

Nav noslēpums, ka sabiedrībā un atsevišķu politiķu vidū tiek uzturēta un atgādināta doma, ka prezidents būtu jāievēlē tautai. LZA notikušajā diskusijā tautas vēlēta prezidenta idejas atbalstītāju viedoklis netika pārstāvēts, un daļa tās dalībnieku bija vienisprātis, ka prezidenta pašreizējā ievēlēšanas kārtība ir uzlabojama, bet radikāli maināma nav. 

"Valsts prezidents ir kaut kas līdzīgs valsts karogam un ģerbonim, jo ar savu klātbūtni reprezentē valsti."

Visaktīvāk pret tautas vēlēta prezidenta ideju jau iepriekš iestājies bijušais Saeimas deputāts Valdis Liepiņš, kā ieskatā tautas vēlēts prezidents visticamāk kļūtu populists, kura galvenais rīcības dzinējspēks ir izpatikšana vēlētājiem, nevis kopējās valsts intereses. Turklāt vēlēšanu process ir ārkārtīgi dārgs, jo kandidātam jāveido priekšvēlēšanu kampaņa un jāuzrunā vēlētāji visā Latvijā. "Kas par to maksās? Kam ir tās dziļās kabatas?" retoriski vaicā politiķis.

Savukārt profesors J.Rozenvalds vērš uzmanību uz, viņaprāt, būtisku jautājumu – ko tad Valsts prezidents pārstāv? Viņaprāt, galvenais jautājums ir ne jau tas, kas beigu beigās prezidentu ievēlēs – tauta vai Saeima, bet kā iespējams, pat fundamentāli nemainot prezidenta ievēlēšanas kārtību, panākt, ka politiķi ir spiesti meklēt kompromisu, kas būtu pieņemams visiem parlamentā pārstāvētiem spēkiem. Atcerēsimies, ka Valsts prezidents zvēr savu darbu veltīt visas Latvijas tautas labumam un to, kāds ir šī amata simboliskais saturs.

Tepat kaimiņos, Igaunijā, Valsts prezidenta ievēlēšanai nepieciešamas 2/3 parlamenta deputātu atbalsta, tātad par valsts vadītāju  var kļūt cilvēks, kas saņēmis gan valdošo, gan arī opozīcijas partiju pārstāvju atbalstu. Ja šādu balsu skaitu nevienam kandidātam savākt neizdodas, tiek sasaukta vēlētāju kolēģija, kuras sastāvā ir visi Rīgikogu un vietējo pašvaldību pārstāvji. Šāda kārtība krasi maina būtību, kādu prezidentu meklējam, norāda LU profesors  J.Rozenvalds.

Prezidents – viens no mums

Diskusijas par Valsts prezidentu pieder pie Latvijas politikas mūžīgām tēmām, kas periodiski iegūst dramatisku nokrāsu, secina J.Rozenvalds. Viņš aicina atcerēties, ka Latvijas Satversmes tēvi izveidojuši Latviju kā parlamentāru republiku, un ir skaidri noteikts dažādo varas atzaru līdzsvars. Tāpēc ir svarīgi ne vien runāt par prezidenta institūciju, bet arī nepārspīlēt tās nozīmi.

Latvijas valsts pastāvēšanas vēsturē valsts priekšgalā bijuši ļoti atšķirīgi prezidenti. Politologa Ivara Ījaba ieskatā, visi savas izpratnes un spēju robežās ir strādājuši godprātīgi. Katram ir bijušas savas stiprās un vājās puses – tādas, bez šaubām, būs arī nākamajam Latvijas Valsts prezidentam. "Demokrātija ir mācīšanās process. Jebkurā gadījumā Valsts prezidents nebūs laimes lācis vai mesija, kurš nolaidīsies no debesīm. Prezidents būs viens no mums," uzsver I.Ījabs, savā ziņā liekot noprast, ka mums ir un būs tāds prezidents, kādu esam pelnījuši. Tomēr labā vēsts ir tā, ka demokrātiskas iekārtas priekšrocība ir sabiedrībai iespēja attīstīties un augt. "Jācer, ka arī Valsts prezidenta institūcija attīstīsies līdz ar mums," secina I.Ījabs.