Vieni to sauc par propagandu, citi par informācijas agresiju. Lai kā arī to nesauktu, agresīvas propagandas iezīmes parasti ir faktu un informācijas sagrozīšana, atklāta melošana, pastāvīga galvenā pretinieka meklēšana un apkārtējo valstu dēmonizēšana. Šādi no Krievijas puses jau ilgstoši, bet kopš Krimas aneksijas it īpaši spēcīgi dēmonizēta tiek gan Baltija, gan Eiropas Savienība. Tāpēc arī pastāv bažas par to, kādu informāciju no krievu valodā raidošajiem medijiem saņem daļa Latvijas iedzīvotāju. No vienas puses, Latvijai pastāv iespēja šos medijus aizliegt, tomēr, ja šie mediji neveic klajus likuma pārkāpumus, tas ir pretrunā ar vārda brīvību, ko paši uzsveram par tik svarīgu. Bez tam demokrātiskā valstī katram indivīdam ir izvēles brīvība, kādus medijus izmantot. Jautājums, ko darīt pašreizējā situācijā, ja izvēle ir sašaurināta, jo visi krievu valodā pieejamie mediji pārstāv vienu un to pašu viedokli, ir akūti aktuāls.
Baltijas valstis kā "caurkritušas valstis"
Lai atbildētu uz Krievijas īstenoto informācijas agresiju, organizācija "Baltijas–Melnās jūras alianse" ir izstrādājusi mediju politikas rekomendācijas Baltijas valstīm, Ukrainai, Gruzijai un Moldovai. Tās tapušas seminārā "Masu mediji cīņā par prātiem un sirdīm Krievijas kaimiņvalstīs", kas norisinājās Rīgā 2014.gada septembrī. Seminārā un rekomendāciju izstrādē piedalījās dažādu valstu pētnieki un žurnālisti. Ieteikumus organizācija prezentēja 11.martā. Tie paredz vairākus priekšnoteikumus, lai stiprinātu mediju vidi tajās valstīs, kas robežojas ar Krieviju un ir pakļautas propagandas plūsmai. Ar pilnu rekomendāciju tekstu var iepazīties šeitt.
Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts diskusijā, kas notika pēc ieteikumu prezentācijas, atzina, ka informācija kā ierocis tiek izmantota ikvienā militārā konfliktā, jo to pamata elements ir kontrole pār cilvēka prātu, kas panākama dažādos veidos. Krievijas propaganda šobrīd darbojas divos virzienos. Pirmkārt, tā apšauba vērtības, uz kurām tiek būvēta modernā Eiropa, - cilvēktiesības, izvēles brīvība un tolerance pret citādo. Šādu vēstījumu gan nes ne tikai Krievija, bet arī islāma valstis. "Būtībā runa ir par mūsu pamatvērtību apšaubīšanu un attiecīgu darbību veikšanu, lai tās drupinātu," uzsvēra J.Sārts.
Otrkārt, tieši par Baltiju tiek runāts kā par "caurkritušām valstīm", kas tiek darīts ar nodomu, lai valstis vājinātu. "Skatoties no tīri militārās un nacionālās drošības loģikas – jebkura rīcība ir veiksmīga tad, kad tas, pret kuru tā tiek vērsta, vairs nav gatavs pretoties," secināja ministrijas valsts sekretārs.
Problēmas rada mediju politikas trūkums
Izstrādātās rekomendācijas ir saistošas mediju politikas, kas Latvijā līdz notikumiem Ukrainā tā īsti nemaz nav pastāvējusi, veidotājiem. Tikai 2014.gada septembrī Kultūras ministrija (KM) izveidoja darba grupu mediju politikas pamatnostādņu izstrādei, savukārt aprīlī sāks darboties jaunā KM Mediju politikas nodaļa, ko vadīs bijušais "Sabiedrības par atklātību "Delna"" vadītājs Roberts Putnis.
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes sekretariāta vadītājs Andris Ķēniņš ir pārliecināts, ka ilgstošs mediju politikas trūkums arī ir pašreizējo problēmu galvenais iemesls: "Rezultātā mums ir vājš sabiedriskais medijs, kas šobrīd gan tiek stiprināts, bet nepietiekami. Mēs visus šos gadus esam runājuši, ka mūsu medijos ir proporcionāli maza nacionālā satura daļa, mēs dzīvojam ar Eiropā, Amerikā un Krievijā veidotu saturu. Mēs ilgus gadus runājam, ka mūsu likumdošana mediju jomā ir ļoti vāja, un netiekam līdzi elektronisko mediju aktualitātēm. Savukārt NEPLP strādā tādā kapacitātē, kāda varbūt bija vajadzīga pirms 10 gadiem."
Diskusijas dalībnieki atzina, ka mediju politikas pamatnostādņu izstrāde (kam jābūt gatavam aprīlī), iespējams, kliedēs dažus jautājumus par to, kā var demokrātiskā valstī medijus pārvaldīt.
"Mums ir proporcionāli mazs nacionālais saturs, jo mēs dzīvojam no Eiropā, Amerikā un Krievijā veidota satura."
Par to, cik ļoti mums ir nepieciešama mediju politika, izteicās Kultūras ministrijas Mediju politikas pamatnostādņu darba grupas vadītājs Mārtiņš Kaprāns, secinot, ka mediju politika ir rīcībpolitikas nozare, kur galvenie uzdevumi ir veicināt daudzveidīgas mediju vides pastāvēšanu, radot labvēlīgus apstākļus mediju organizācijām un žurnālistu radošajai darbībai. Tās ietvaros tiek attīstītas auditorijas prasmes lietot daudzveidīgus mediju formātus un saturiskos piedāvājumus. Svarīgs mediju politikas uzdevums ir arī aizsargāt konkrētās valsts mediju izmantošanu pretēji nacionālās drošības interesēm.
Kā norāda M.Kaprāns, darba grupas ietvaros tiek runāts par mediju vides daudzveidību un ilgtspēju, turklāt daudzas problēmas, par kurām runā darba grupa, nav jaunas un nav radušās nesen, bet pastāv jau ilgstoši. Piemēram, nepieciešamība stiprināt sabiedrisko mediju, reģionālos un diasporu medijus.
Rosina veidot oriģinālraidījumus krievu valodā
Rekomendācijās atrodami vairāki ieteikumi, kas būtu jādara, lai stiprinātu mediju vidi. Pirmkārt, ieteikums raidošajos medijos krievu valodā veidot jaunu vai nostiprināt esošo saturu. Nav jaunums, ka Latvijas iedzīvotājiem ir pieejami dažādi un daudzskaitlīgi Krievijas televīzijas kanāli, bet ir maz kvalitatīvu Latvijā tapušu alternatīvu raidījumu.
Par veiksmīgu ir grūti uzskatīt risinājumu, kas tiek praktizēts patlaban - krievu valodas raidījumi tiek ievietoti latviešu valodas programmās, bet nespēj konkurēt ar Krievijas kanāliem, kas piedāvā ne tikai informatīvu, bet arī izklaidējošu saturu. Ja jāizvēlas starp Krievijas kanāliem un to, ko šobrīd piedāvā Latvija, Latvijas krievu skatītājiem saistošāks ir pirmais variants.
Rekomendācijā norādīts, ka alternatīvajam saturam ir jāatbilst augstiem profesionāliem standartiem un mediju lietošanas paradumiem konkrētajā auditorijā. Tādējādi saturs jārada ar precīzu un maksimāli neitrālu informācijas atspoguļojumu un viedokļu daudzveidību.
Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs J.Sārts norāda, ka mediju brīvība un viedokļu daudzveidība, iespējams, pirmajā brīdī liekas traucējoša, lai atbildētu informācijas spiedienam, tomēr ilgtermiņā turēšanās pie šīm vērtībām atmaksājas.
Nesen tapis zināms, ka Latvijas Televīzija veidos trešo kanālu krievu valodā. Nav mazsvarīgi, vai šāda atsevišķa kanāla veidošana jēgpilni atmaksāsies? Jau šobrīd lēmums veidot trešo kanālu raisa diskusijas, piemēram, "Latvijas Avīzē" (24.03.2015.) deputāts Edvīns Šņore to nodēvējis par mēģinājumu Latvijā ieviest divvalodību. Viņš uzsver, ka lēmums ir pretrunā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 71.pantam, kas nosaka, ka sabiedriskajam medijam ir jānodrošina latviešu valodas saglabāšana, attīstība un lietošana, tās kā valsts valodas funkcionēšana pilnā apjomā, it sevišķi veicinot latviešu valodas kā visu Latvijas iedzīvotāju kopējās saziņas valodas lietošanu.
Savukārt LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Belte intervijā Latvijas Radio 4 (23.03.) norādīja, ka to, vai šis kanāls būs nepieciešams, varēs saprast pēc auditorijas atsaucības. Ja pieprasījums nebūs, nebūs arī kanāla. Lai gan viņš atzina, ka integrācijai būtu jānotiek valsts valodā, tomēr šobrīd situācijas konteksts ir mainījies un ir redzams, kādi ir potenciālie draudi – daļa iedzīvotāju dzīvo citā informācijas telpā.
Cits skatījums – problēma sakņojas sliktā komunikācijā
Šobrīd televīzijas satura piedāvājumu krievu valodā daļēji nodrošina LTV7, piedāvājot ziņas un diskusiju raidījumus. Lai šo saturu veidotu, finansējums tika piešķirts no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". LTV Ziņu dienesta krievu redakcijas galvenā redaktore Olga Proskurova diskusijā informēja: "Mēs šo situāciju uzskatām par labu, jo beidzot varam sākt attīstīt krievu žurnālistiku Latvijā par nodokļu maksātāju naudu." Tomēr, kā norāda TV pārstāve, šādu saturu bija nepieciešams veidot jau sen: "Šī nebūtu nacionālās drošības tēma, ja ilgus gadus tā būtu bijusi labklājības tēma. Manuprāt, mēs nevaram uz šo diskusiju skatīties kā ārēji iniciētu problēmu. Tā ir rezultāts ilgus gadus neatrisinātai iekšējai problēmai un komunikācijai, kas nav notikusi starp valsti un minoritātēm. Ko mēs varam gribēt no auditorijas, kas 20 gadus no Krievijas televīzijas un pašas Krievijas dzirdēja "cоотечественники", bet Latvijā 20 gadus dzīvo ar birku "cittautieši"? Manuprāt, šai lingvistiskai niansei ir ļoti liela nozīme."
TV pārstāve akcentē, ka žurnālistiem nebūtu jāatrodas vienā telpā ar aizsardzības speciālistiem, jo žurnālistikai ir citi uzdevumi. "Mani priecē tas, ka mēs neesam daļa no informācijas kara, jo karš šeit nenotiek. Mēs esam daļa no krīzes situācijas. Šī krīzes situācija ir būtisks pamats, lai mēs sāktu aizdomāties par šo nenotikušo sarunu. Tomēr komunikācijai jābūt ilgtermiņā, nevis cerot uz vienreizēju rezultātu. Manuprāt, jautājums nav par nacionālu naratīvu, bet piederības naratīvu."
Jāzina mediju īpašnieki un jāatbalsta Krievijas alternatīvās balsis
Rekomendācijas satur arī citus ieteikumus, piemēram, darīt zināmus mediju īpašniekus: "Spēcīgai mediju videi nepieciešama caurlūkojamība un atbildīgums. Nav iespējams analizēt interešu konfliktus, identificēt pārmērīgu īpašuma koncentrāciju, vienlaikus neidentificējot mediju īpašniekus."
Tāpat būtu jāatbalsta tie neatkarīgie žurnālisti, kuri represiju dēļ nespēj brīvi darboties Krievijā: "Reģiona valstīm ir jāīsteno politika Krievijas liberālo mediju piesaistīšanai un pateicīgas vides radīšanai to izaugsmei, piemēram, atvieglojot vīzu procedūru, sniedzot juridisko palīdzību, dibinot profesionālos kontaktus."
"Manuprāt, jautājums nav par nacionālu naratīvu, bet piederības naratīvu."
Jau šobrīd Latvijā ir portāli, kurus veido neatkarīgie žurnālisti no Krievijas (meduza.io, spektr.lv). Pieredzē dalījās portāla "Delfi" galvenais redaktors Ingus Bērziņš: "Krievijā preses brīvībai pastāvošo draudīgo notikumu iespaidā uz Latviju gan fiziski, gan virtuāli sāk migrēt cilvēki, kas vairs nespēj Krievijā atbilstoši ētikas standartiem nodarboties ar žurnālistiku. Mēs kā vadošais krieviski rakstošais medijs esam saņēmuši daudz jautājumu par to, vai mēs varam šiem žurnālistiem dot darbu. Mēs esam piesaistījuši žurnālistus rakstu tapšanā, bet interesantākais projekts ir spektr.lv, kuru mēs palīdzējām izveidot tehniski. Pusgada laikā spektr.lv ir paviesojušies apmēram pusotrs miljons lietotāju, no kuriem 34% ir Krievijas auditorija, 10% – no Ukrainas, bet pārējie ir no Latvijas un citām valstīm."
Jākontrolē kremļa "troļļu" darbība internetā
Internets ir mūsdienu jaunās kaujas lauks, tāpēc viens no rekomendāciju ieteikumiem ir pievērst uzmanību "troļļu" fenomenam – organizētai propagandas izplatīšanai interneta komentāros, sociālajos tīklos u.c.
Lai gan, kā norādīts rekomendācijās, neviena demokrātiska valsts nedrīkstētu ķerties pie izteiksmes brīvības ierobežošanas internetā, tomēr mediju īpašniekiem komentāru kvalitātei vajadzētu pievērst pastiprinātu uzmanību. Tāpēc jāveicina reģionālā diskusija ieinteresēto mediju, mediju analītiķu un cilvēktiesību aktīvistu vidū par stratēģijām, kā mazināt Krievijas interneta "troļļošanās" fenomena ietekmi.
Portāla "Delfi" galvenais redaktors stāsta, ka 5-7% no visiem portāla apmeklētājiem ir tādi, kas klikšķina tikai uz komentāru lapām. No tiem komentāriem, kas Latvijai ir naidīgi, daļu tik tiešām ir rakstījuši mūsu līdzpilsoņi. "Pārējie ir organizēti, mēs to skaidri redzam pēc tā, ka tiek veidoti neloģiski lietotājvārdi, pēc tā, kā notiek komentāru sērijveida uzliesmojumi. Tātad tas nav mīts, ka notiek kontrolēta "troļļošana". Pēc Ukrainas notikumiem mēs atļaujam komentēt tikai reģistrētiem lietotājiem. Manuprāt, tas ir diplomātisks veids, kā, neierobežojot brīvību, padarīt sarežģītāku iespēju "troļļiem" paust viedokli, jo viņiem sociālajos tīklos jāveido viltus profili."
Lai novērstu draudus, jāsadarbojas reģionāli
Andris Mellakauls akcentē: lai varētu atmaskot tādus gadījumus kā iepriekšminētais, nepieciešama stingrāka sadarbība starp dažādiem regulatoriem Eiropas Savienībā.
Arī rekomendācijās norādīts, ka vislabāk ir savstarpēji reģionāli sadarboties: "Informācijas izmantošana ieroča veidā hibrīdkarā nozīmē izmantot izteiksmes brīvības dotās iespējas, bet ignorēt profesionālās žurnālistikas standartus. Ir jāveicina Eiropas mēroga diskusija par adekvātiem regulējuma modeļiem ar mērķi piedāvāt rekomendāciju kopumu Eiropas audiovizuālo pakalpojumu regulatoriem. Rekomendācijām jārada konsenss regulatoru starpā un jāpievadā vadlīnijas, lai panāktu līdzsvaru starp kontroli, sankcijām par klajiem žurnālistikas standartu pārkāpumiem un pienākumu sargāt izteiksmes brīvību, veicināt viedokļu daudzveidību."
Baltijas-Melnās jūras alianse skaidri norāda, ka nebūtu pieļaujams, ka mediji vai valdība iesaistās tiešā kontrpropagandā, tomēr uz dezinformāciju var norādīt nevalstiskās organizācijas. NVO vajadzētu ieņemt lielāku lomu arī mediju lietotprasmes uzlabošanā, žurnālistikas standartu monitoringā un analīzē.
Tāpat rekomendācijās ieteikts atjaunot analītisko kapacitāti par Krieviju. "Pēdējos divos gadu desmitos Eiropa ir pazaudējusi daļu padziļināto zināšanu par Krieviju. Tās ir jāatjauno." Līdz ar to ierosinājums ir Eiropai investēt dažādos pētījumos un pētījumu centros, veidojot Krievijas propagandas monitoringu, analizējot Krievijas politiku.
Rekomendācijās ir ierosinājums arī veidot Eiropas fondu profesionālai žurnālistikai, kas būtu pieejams žurnālistiem no Eiropas un Austrumu partnerības valstīm, kuras ir pakļautas Krievijas ietekmei. "Spēcīgi profesionāli mediji, nevis kontrpropaganda ir vislabākā atbilde Krievijas informatīvajai ietekmei."
