NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Mudīte Luksa
LV portālam
05. martā, 2015
Lasīšanai: 15 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Eiropas Savienība
10
10

Prostitūcija Latvijā: cēloņi un ierobežošanas iespējas

Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

FOTO: SXC

Prostitūcija mūsu valstī nav aizliegta. Tiesiskais regulējums šai nodarbei tomēr uzlicis ciešu ietvaru, kuru pārkāpjot draud gan administratīvā, gan kriminālatbildība. Ministru kabineta noteikumi Nr.32 „Prostitūcijas ierobežošanas noteikumi” nosaka: personai atļauts piedāvāt vai sniegt seksuālos pakalpojumus par maksu tikai dzīvojamā telpā, kas ir tās īpašums vai par kuru tā ir noslēgusi īres līgumu.

Turklāt arī šai telpai jāatbilst vairākiem nosacījumiem: miteklis nedrīkst atrasties tuvāk par 100 metriem no izglītības iestādes vai baznīcas; tajā nedrīkst uzturēties nepilngadīgas personas; seksuālos pakalpojumus aizliegts sniegt, ja pret to iebilst citas personas, kuras dzīvo attiecīgajā telpā vai mājā. Minētie MK noteikumi arī paredz, ka personām aizliegts apvienoties grupās, lai piedāvātu un sniegtu seksuālos pakalpojumus par maksu, kā arī pieņemtu pasūtījumus šādu pakalpojumu sniegšanai par maksu. Izklaides un atpūtas iestāžu vadītājiem jānodrošina, lai viņu pārraudzītajās iestādēs nekas tamlīdzīgs nenotiktu. Ir aizliegta jebkura trešās personas darbība, kas veicina prostitūciju.

Sodi ir gana bargi

Sodi par prostitūcijas ierobežošanas noteikumu pārkāpšanu Latvijā noteikti gana bargi. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 174.4pantu fiziskajām personām uzliek naudas sodu no 350 līdz 700 eiro apmērā, bet juridiskajām personām – no 700 līdz 1400 eiro. Savukārt Krimināllikumā ir virkne pantu, kuri nosaka soda sankcijas par neatļautu prostitūcijas pakalpojumu organizēšanas un sniegšanas vietu (bordeļu) izveidošanu, uzturēšanu un vadīšanu (163.1pants), par cilvēku iesaistīšanu prostitūcijā vai piespiešanu ar to nodarboties viltus ceļā (164.pants), par sutenerismu – to personu izmantošanu iedzīvošanās nolūkā, kuras nodarbojas ar prostitūciju (165.pants), kā arī par personas nosūtīšanu tās seksuālai izmantošanai vienas valsts vai vairāku valstu teritorijā (165.1pants). Ielūkojoties šajās likuma normās, redzams, ka par prostitūcijas pakalpojumu organizēšanu un iedzīvošanos uz tās rēķina var zaudēt mantu un pat brīvību (smagākajos gadījumos – līdz 15 gadiem).

Tomēr zināmu iemeslu dēļ lietas par prostitūcijas ierobežošanas noteikumu pārkāpumiem tiesā nonāk reti, šā rūpala organizētājus sodīt faktiski nav iespējams, toties teju katrs galvaspilsētas viesis – seksa piedzīvojumu meklētājs – (tāpat kā vietējie regulārie izpriecu cienītāji) nekļūdīgi zina, uz kuriem naktsklubiem vai masāžas saloniem ir jādodas pēc visa tā, ko likums aizliedz.

Cilvēces garā pieredze liecina, ka prostitūcija mūžam ir pastāvējusi un būs, un to visā pilnībā izskaust nav iespējams. Var arī vēsi spriest – pieprasījums rada piedāvājumu, un, ja pilngadīgas jaunkundzes (varbūt arī puiši) izvēlas šādu nodarbi, ko nereti dēvē pat par profesiju, tad tā ir viņu pašu atbildība un liktenis. Galu galā, kā likumos noteikts: lēmumu par seksuālo pakalpojumu sniegšanu trešajai personai par maksu var pieņemt tikai persona pati brīvprātīgi.

Iesaistīšanos prostitūcijā veicina dažādi apstākļi

Diemžēl dzīvē viss ir sarežģītāk un traģiskāk. Ne vienmēr jaunieši prostitūcijā iesaistās apzināti un labprātīgi, pieņemot izsvērtu lēmumu, drīzāk dzīvei nenobriedusi jaunule (is) seksuālo maksas pakalpojumu pasaulē tiek iesaistīta ar pierunāšanu, nereti ar viltu. Otrkārt, kā norādīts arī Tieslietu ministrijas informatīvajā ziņojumā, prostitūcija nenoliedzami ir cieši saistīta ar ekonomisko situāciju valstī, jauni cilvēki tajā nereti iesaistās, trūkuma spiesti. Treškārt, kā liecina Iekšlietu ministrijas dati, 95% no prostitūcijā iesaistītajām personām ir atkarīgas no narkotikām vai alkohola. Un visbeidzot – prostitūcija nereti iet roku rokā ar cilvēku tirdzniecību, kas nepazīst ne žēlastības, ne cilvēciskuma.

Turklāt tas ir arī valstiski svarīgs jautājums – ja reiz Latvijā esam tik maz, nebūtu pieļaujams zaudēt kaut samērā nelielu jaunās paaudzes daļu, kas faktiski izstājas no pilnvērtīgas sabiedrības nākotnes būvēšanas.

"Sodi par prostitūcijas ierobežošanas noteikumu pārkāpšanu Latvijā noteikti gana bargi."

"Prostitūcija ir sociāla parādība. Tās izplatību veicina ļoti dažādi apstākļi, līdz ar to, lai sasniegtu rezultātu – prostitūcijas izplatības mazināšanos, ir nepieciešams apzināt prostitūcijas cēloņus un attiecīgi veikt kompleksus pasākumus to novēršanai. Latvijā nav veikts pētījums par prostitūcijas cēloņiem un tās izplatību veicinošajiem apstākļiem. Vienlaikus tomēr zināms, ka iemesli, kuru dēļ cilvēki iesaistās prostitūcijā vai vēlas saņemt seksuālus pakalpojumus par maksu, ir dažādi," teikts pirms vairākiem gadiem TM izstrādātajā ziņojumā "Par ārvalstu pieredzi prostitūcijas ierobežošanas jomā un priekšlikumiem prostitūcijas mazināšanai Latvijā".

Resursu centrs sievietēm "Marta" ar pērn veikto pētījumu "Rekrutēšana cilvēku tirdzniecībai un sievietes tēls interneta vidē" šo robu zināmā mērā aizpildījis. Kaut arī aptaujas respondentu loks nav ļoti plašs, ieskatu par cēloņiem, kādēļ jaunas sievietes iesaistās prostitūcijā, un šīs problēmas bīstamību tas noteikti dod.

Vājie posmi, kuru dēļ var nonākt uz ielas prostitūtas lomā

Minētajā darbā analizēta situācija Igaunijā, Latvijā un Lielbritānijā. Abās pirmajās valstīs tādēļ, ka tās ir tipiskas valstis, kur sievietes tiek vervētas seksuālai izmantošanai, darba ekspluatācijai un fiktīvām laulībām Eiropas Savienībā. Tāpat notiek arī iesaistīšana iekšējās robežās: meitenes un sievietes no laukiem tiek vervētas izmantošanai pilsētās.

Savukārt Lielbritānija ir galamērķis daudzām jaunām sievietēm no Latvijas, kurām nav nedz izglītības kādā konkrētā profesijā, nedz dzīves pieredzes un stabilu tikumības kritēriju, vien vēlme ātri nopelnīt naudu un tikt pie pārticības; tādējādi viņas kļūst par vieglu lomu seksuālo pakalpojumu un fiktīvo laulību organizētājiem, faktiski kļūstot par cilvēktirdzniecības upuriem.

Resursu centra sievietēm "Marta" pārstāve un cilvēktiesību juriste Dace Kavasa Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē 24.februārī uzsvēra, ka 95% upuru, kas cietuši no vervēšanas seksuālo pakalpojumu sniegšanai par maksu, Londonā atrodas ekonomiskās situācijas un ģimenes apstākļu dēļ, secinājušas britu tiesībsargājošās iestādes. Tas notiek caur iepazīšanās un līgavu meklēšanas portāliem, arī ar draugu un paziņu starpniecību. Daļa iesaistās labprātīgi, bet daļa no jaunietēm tiek vienkārši piemuļķotas.

Pētījumā uzsvērts: "Personas iesaistīšanai prostitūcijā tiek izšķirti trīs etapi: rekrutēšana, iesācēja posms, kontaktu veidošana. Pirmajā posmā sieviete sāk nodarboties ar prostitūciju. Otrajā posmā, kas vidēji ilgst 2-3 mēnešus, tiek organizētas sievietes aktivitātes un "darba" iespējas, kā arī aktīvi veidota viņas vērtību orientācija un uzvedības normas. Tādā veidā sieviete tiek integrēta attiecīgajā kopienā un izolēta no sabiedrības. Arī trešo posmu lielā mērā nodrošina prostitūcijas organizētāji, veidojot un kontrolējot kontaktus ar klientiem."

Kā jaunums uzsvērti ievainojamības aspekti, kas sadalās psiholoģiskajā, ekonomiskajā un sociālajā (kultūras) ievainojamībā. Vēl var teikt – tie ir vājie punkti, kuru dēļ jauni cilvēki var iesaistīties prostitūcijā.

Diemžēl tie mūsu ikdienā ir ļoti bieži sastopami: vardarbības un seksuālās izmantošanas pieredze bērnībā, pēkšņa krīze dzīvē, vēlēšanās izvairīties no vienmuļa darba rutīnas, narkomānija – tie ir psiholoģiskās ievainojamības aspekti. Arī ekonomiskās ievainojamības faktori mūsu sabiedrībā ir plaši sastopami – nabadzība, bezdarbs, zemas algas, darba tirgum nepiemērotas prasmes un to trūkums. Protams, ne katrs šādās grūtībās nonācis jaunietis meklēs izeju prostitūcijā; te ir svarīgs trešais vājais punkts – sociālā ievainojamība. Tātad – gaisotne ģimenē (atkarības, vardarbība), ģimenes locekļu, draugu negatīva ietekme vai arī atbalsta personu trūkums, prostitūcijas izplatība, pieprasījums pēc šādiem pakalpojumiem, seksa industrijas infrastruktūras pieejamība, kā arī sabiedrības attieksme pret prostitūciju.

Kā redzams, tas viss ikdienā mums ir tepat blakus un riski ir pietiekami lieli. "Iesaistīšanu prostitūcijā nenosaka viens atsevišķs faktors; tā parasti ir dažādu faktoru kombinācija," lasām pētījumā.

Sodi par pakalpojumu pirkšanu nelīdzēs

Pētījumā liela uzmanība pievērsta interneta portālos atrodamajiem sludinājumiem, no kuriem lielu daļu var novērtēt kā juridisku personu rekrutēšanas aicinājumus prostitūcijas pakalpojumiem. Gan interneta portāli, gan tā dēvētie dzeltenie preses izdevumi nav bez vainas morālā klimata veidošanā: tiek reklamēta bagāta, skaista dzīve, kurā jaunas meitenes gozējas pie sāniem bagātiem večiem, greznas izpriecas ārzemju kūrortos bez jebkāda pamatojuma, kā tam visam iegūti līdzekļi. Pusaudzes to visu skatās kā vēlamo dzīves modeli, nedomājot ne par mācībām, ne profesijas izvēli, kas dotu pamatu nākotnes labklājībai. 

D.Kavasa komisijas sēdē jautāja: "Ko darīt tālāk? Mums ir jāapzinās situācija, jāapzinās, kā preventīvais darbs saistās ar šiem ievainojamības faktoriem, un ir vēl viens jautājums, par ko mēs gandrīz nerunājam – uzņēmēju atbildība. No Tieslietu ministrijas joprojām gaidām pienācīgu situācijas apzināšanu, jo vairāk tādēļ, ka Norvēģija pērn jūlijā publicēja ziņojumu par to, kā seksuālo pakalpojumu pircēju sodīšana ir mazinājusi cilvēktirdzniecības apjomus un vardarbību pret prostitūcijā iesaistītajām personām. Arī Francija, Kanāda, Īrija, Izraēla pievērsusies šim modelim.

Sadarbībā ar Labklājības ministriju (šis darbs jau sākts) jāveido izejas programmas prostitūcijā iesaistītajām personām, ņemot vērā tieši šos ekonomiskos, sociālos un psiholoģiskos aspektus, kādēļ personas Latvijā tiek iesaistītas prostitūcijā."

"Ne vienmēr jaunieši prostitūcijā iesaistās apzināti un labprātīgi."

Šeit jāpaskaidro, ka nevalstiskās organizācijas, kas nodarbojas ar cilvēktirdzniecības upuru rehabilitāciju un preventīvajiem pasākumiem prostitūcijas ierobežošanā, jau ilgstoši pauž viedokli, ka mūsu valstī ar grozījumiem Krimināllikumā (KL) ir jāievieš kriminālatbildība seksuālo pakalpojumu pircējiem, piemēram, tāpat kā Zviedrijā.

Savukārt tiesībsargājošo iestāžu amatpersonas tam nepiekrīt. Lāsma Stabiņa, Iekšlietu ministrijas (IeM) Nozares politikas departamenta vecākā referente, atzīstot "Martas" pētījuma lietderīgumu un kvalitāti, akcentēja: "Jautājumā par seksuālo pakalpojumu kriminalizēšanu IeM viedoklis nav mainījies – grozījumu veikšanu Krimināllikumā ministrija neatbalsta, un šis viedoklis balstās uz Valsts policijas veikto risku analīzi. Tā liecina, ka šobrīd prostitūcijā nav iesaistīti cilvēktirdzniecības upuri un nepilngadīgas personas. Ja situācija mainīsies, ministrija gatava pati nākt klajā ar iniciatīvu par šādiem grozījumiem. Turklāt, esošajā situācijā nosakot kriminālatbildību par seksuālo pakalpojumu pirkšanu, seksuālo pakalpojumu piedāvājums un pirkšana visdrīzāk tiks padarīta slēpta un nekontrolējama. Analizējot datus par valstīm, kurās šāda sistēma ieviesta, redzams, ka tās ir sociāli un ekonomiski attīstītas ar pietiekami augstu labklājības līmeni. Lai situāciju Latvijā būtiski mainītu un uzlabotu, ir jāvēršas pret cēloņiem, kuru dēļ sievietes nonāk prostitūcijā, pirmām kārtām uzlabojot sociāli ekonomisko situāciju valstī."

Juridiskās personas saukt pie atbildības faktiski nav iespējams

Tieslietu ministrijas (TM) Krimināltiesību departamenta direktore Indra Gratkovska atzina, ka īpaši vērtīgi ir "Martas" pētījuma secinājumi par ievainojamības aspektiem, kas praktiķiem var palīdzēt darbā, piemērojot KL pantu par cilvēku tirdzniecību. "Pērn maijā Saeima pieņēma grozījumus KL 164.pantā, nosakot kriminālatbildību par cilvēku tirdzniecības upura prostitūcijas izmantošanu, kā arī nepilngadīgas personas prostitūcijas izmantošanu. Paralēli tika gatavoti grozījumi likuma 154.2 pantā, jaunajā ceturtajā daļā iekļaujot skaidrojumu par ievainojamību (Ievainojamības stāvoklis šā panta izpratnē nozīmē, ka tiek izmantoti apstākļi, kad personai nav citas reālas vai pieņemamas izvēles, kā vien pakļauties ekspluatācijai. – red.). Šie grozījumi stājās spēkā pērn 29.oktobrī, un līdz ar to TM uzskata, ka visi aspekti, par kuriem runā "Martas" pārstāvji, KL normās ir iekļauti un mūsu nacionālais regulējums atbilst Cilvēku tirdzniecības novēršanas un apkarošanas direktīvā noteiktajam. Tādējādi šobrīd tālākas rīcības nav nepieciešamas."

Rīgas pašvaldības policijas Profilakses, koordinācijas un statistikas nodaļas priekšnieks Egils Vidriks: "Mēs esam viena no iestādēm, kas kontrolē ielu prostitūciju un cenšas novērst seksuālo pakalpojumu sniegšanu, kas tiek organizēta dažādos masāžas salonos un citās vietās. Vienīgais veids, kā šīs personas identificēt, ir tās reģistrēt kā MK noteikumu par prostitūcijas ierobežošanu administratīvos pārkāpējus. Pērn administratīvi sodīto personu skaits salīdzinājumā ar 2013.gadu palielinājies četras reizes (vairāk nekā 300 personu), tātad ir pamats domāt, ka prostitūcija mazumā neiet. Pētījumā norādītā situācija apstiprina, ka jaunietes prostitūcijā ne vienmēr iesaistās ekonomiskā stāvokļa dēļ, bet arī tādēļ, ka cilvēka vēlmes nesakrīt ar finansiālajām iespējām. Ir cilvēki, kuri vai nu nav spējīgi apgūt profesiju, kurā var labi nopelnīt, vai arī no bērnības veidojies uzskats, ka strādā tikai muļķi, bet gudrie var tikt pie naudas kaut kā vienkāršāk. Tas, mūsuprāt, ir viens no faktoriem, kādēļ, ekonomiskajai situācijai valstī uzlabojoties, prostitūcija nemazinās. Otra tendence – aptaujājot administratīvi sodītās personas, redzam, ka sāk atgriezties sievietes, kuras ārzemēs sniegušas seksuālos pakalpojumus un turpina to darīt arī šeit."

Viņš uzsvēra, ka saukt pie atbildības juridiskās personas par seksuālo pakalpojumu organizēšanu ir ļoti sarežģīti: tas ir ļoti specifisks pārkāpumu veids, ko grūti pierādīt – nereti tiesas tādus pierādījumus kā, piemēram, vienošanos par pakalpojuma sniegšanu noteiktā iestādē un samaksu neņem vērā, bet prasa tiešākus pierādījumus, ko, protams, nav iespējams sagādāt. Būtu vajadzīgi precizējumi tiesiskajā regulējumā, ieteica E.Vidriks.

Labs saturs
10
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU