Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
No ētikas viedokļa prostitūcija ir nosodāma, tomēr tās aizliegums Latvijā nav atbalstāms, jo, piemēram, ja ieviestu Zviedrijas modeli (soda seksuālo pakalpojumu pircēju), tad prostitūcija kļūtu latenta.
LV portāla infografikas fragments
Šobrīd kārtību, kādā ierobežo prostitūciju, nosaka Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 32 "Prostitūcijas ierobežošanas noteikumi", taču, ņemot vērā nevalstisko organizāciju un tiesībsarga pausto viedokli, ka minētajos MK noteikumos paredzētajiem ierobežojumiem nav izvēlēts atbilstošs tiesiskā regulējuma līmenis un tie ir nosakāmi likuma līmenī, MK ir izsludināts likumprojekts "Prostitūcijas ierobežošanas likums", kas stāsies spēkā 2019. gada 1. janvārī. Turklāt likumprojekts paredz izmaiņas pašreiz MK noteikumos noteiktajos ierobežojumos un aizliegumos.
Likumprojekta mērķis
Likumprojektā ir norādīts, ka tā mērķis ir "ierobežot un samazināt prostitūciju, mazināt cilvēku tirdzniecības riskus, aizsargāt indivīda un sabiedrības veselību, labklājību, novērst bērnu un jauniešu iesaistīšanos prostitūcijā, mazināt vardarbības riskus, kas vērsti pret personām, kuras nodarbojas ar prostitūciju, veicināt atteikšanos no nodarbošanās ar prostitūciju un prostitūcijas izmantošanu".
Būtiskākās izmaiņas
Iekšlietu ministrijas (IeM) Juridiskā departamenta Normatīvo aktu nodaļas juriskonsulte Ieva Skirusa kā būtiskākās izmaiņas, ko paredz likumprojekts, min sekojošās:
Kāpēc neaizliedz?
Lai izstrādātu likumprojektu, izveidoja darba grupu, kurā tika iekļauti pārstāvji no IeM, Tieslietu ministrijas, Veselības ministrijas, Labklājības ministrijas (LM), Tiesībsarga biroja (TB), nevalstiskajām organizācijām, kā arī Valsts un Rīgas pašvaldības policijas. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, darba grupā viedokļi bija dažādi – gan par to, kāds modelis Latvijā būtu jāizvēlas, gan par to, kas tad īsti ir prostitūcija, proti, vai tā ir sociāla problēma, vai tās ir personu tiesības brīvi izvēlēties savu nodarbošanos atbilstoši spējām, vai tā ir vardarbība pret sievieti, vai tomēr tās ir sievietes tiesības.
Neskatoties uz iepriekš minēto un to, ka no ētikas viedokļa prostitūcija un tās pirkšana ir nosodāma, darba grupa tomēr lēma, ka prostitūcijas aizliegums Latvijā nav atbalstāms, jo, piemēram, ja ieviestu Zviedrijas modeli (soda seksuālo pakalpojumu pircēju), tad prostitūcija kļūtu latenta.
Piedāvājums nepastāv bez pieprasījuma
Jāvērš uzmanība, ka prostitūcijā ir iesaistītas divas puses, proti, bez pieprasījuma nepastāv piedāvājums, tādēļ informatīvajā ziņojumā par ārvalstu pieredzi prostitūcijas ierobežošanas jomā un priekšlikumiem prostitūcijas mazināšanai Latvijā ir uzsvērts, ka būtiski ir strādāt ne tikai ar seksuālo pakalpojumu piedāvātājām, bet arī meklēt risinājumus, kā izglītot un likt uzņemties atbildību seksuālo pakalpojumu pircējiem, jo nereti sabiedrība nosoda, stigmatizē un prasa atbildību tikai no vienas iesaistītās puses.
Prostitūcija cieši ir saistīta arī ar ekonomisko situāciju valstī. "Vienlaikus ir jāņem vērā, ka ne visi nabadzīgākie Latvijas iedzīvotāji izvēlas naudu pelnīt, pārdodot savu ķermeni, un otrādi – ne visiem seksuālo pakalpojumu sniedzējiem trūkst iztikas līdzekļu," skaidro I. Skirusa.
Jācīnās ar cēloņiem
Lai ierobežotu un samazinātu prostitūciju, ir jācīnās ar tās cēloņiem. I. Skirusa norāda, ka "vairākumam personu, kuras nodarbojas ar prostitūciju, ir konstatējami konkrēti šķēršļi un iemesli, kas kavē pārtraukt šo nodarbi, piemēram, finansiālais stāvoklis (parādi, nav stabilu ienākumu, personas neprot rīkoties ar naudu), psiholoģiskā degradācija, sociālā atstumtība, emocionālā nestabilitāte, praktisko iemaņu un zināšanu, kā arī izglītības trūkums, lai atrastu atalgotu nodarbošanos kā alternatīvu".
Tomēr Valsts un pašvaldības policijas kompetencē nav minēto jautājumu risināšana. Šobrīd personām, kuras nodarbojas vai ir nodarbojušās ar prostitūciju, nav nodrošināta nepārtraukta un ilglaicīga, viņu specifiskajām vajadzībām atbilstoša sociālās rehabilitācijas pakalpojumu un atbalsta pasākumu sniegšana. Tāpēc likumprojektā paredz personām, kuras nodarbojas ar prostitūciju un vēlas to pārtraukt vai kuras ir nodarbojušās ar prostitūciju, iespēju saņemt sociālo rehabilitāciju.
Nodrošinās sociālo rehabilitāciju
Plānots, ka sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sniegs trīs posmos:
Sociālo dienestu slogs nepalielināsies
"Ņemot vērā to, ka sociālās rehabilitācijas mērķis ir sniegt palīdzību minētajām personām un motivēt to sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu, ilgstoša sociālā rehabilitācija varētu palīdzēt novērst cēloņus, kādēļ konkrētā persona ir iesaistījusies prostitūcijā, tādējādi nodrošinot personu atteikšanos no nodarbošanās ar prostitūciju," uzskata I. Skirusa.
Savukārt LM Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste atzīmē, ka, "plānojot sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, nav paredzēts palielināt sociālo dienestu administratīvo slogu, bet paredzēts, ka atbilstoši Publisko iepirkumu likumam ar šīm personām strādās LM piesaistīti pakalpojuma sniedzēji (NVO, tostarp atlase pakalpojumam notiks, piemēram, ielu sociālā darba ietvaros)".
Konstatējot pārkāpumu, jāziņo Valsts policijai
Prostitūcijas ierobežošanas noteikumu izpildi kontrolē Valsts un pašvaldības policija. Ja tā konstatē, ka persona pārkāpj attiecīgos noteikumus, policija noformē administratīvā pārkāpuma protokolu un piemēro naudas sodu. "Ja cita persona konstatē prostitūcijas ierobežošanas un prasību pārkāpšanu, lūgums zvanīt un par to ziņot policijai," norāda Valsts policija.
Likumprojekts paredz, ka sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšana ir brīvprātīga. Taču, ja konstatēs likumā noteikto aizliegumu un ierobežojumu pārkāpumu, kontrolējošā institūcija vispirms piedāvās personai iesaistīties sociālās rehabilitācijas programmā un saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus. Proti, ja persona piekritīs iesaistīties sociālajā rehabilitācijā, tad viņu atbrīvos no administratīvās atbildības.
