Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Katra ģimene uz izmaksām skolai var skatīties citādāk – vienam tas būs nieks, bet citam pēdējā nauda vai principa jautājums.
FOTO: Edijs Pālens, LETA
Mācību līdzekļus skolas nodrošina
Nu jau otro mācību gadu ar Izglītības likumu ir noteikts, ka gan mācību grāmatu, gan darba burtnīcu iegāde ir jānodrošina valstij. Izglītības un zinātnes ministrija norāda, ka 2014.gadā mācību līdzekļu un mācību literatūras iegādei paredzēti 18,9 eiro uz vienu bērnu. Jāņem gan vērā, ka visām skolām katru gadu nav jāiegādājas jaunas mācību grāmatas.
Vai izglītības iestādes ir ņēmušas vērā šo likuma normu? Tiesībsargs Juris Jansons, kura darbības rezultātā likumā arī tika ieviests normatīvais regulējums, intervijā Latvijas Radio norādīja, ka jaunie nosacījumi tiek ņemti vērā un to ievērošanas prakse ir laba un tiesiska.
Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) ir tas, kas izskata iedzīvotāju sūdzības saistībā ar Izglītības likuma neievērošanu, to skaitā arī par to, vai skola nodrošina bezmaksas izglītību. Arī IKVD Uzraudzības departamenta direktora vietnieks Maksims Platonovs atzīst, ka sūdzības no vecākiem par mācību līdzekļu iegādi pēdējā laikā nav saņemtas.
Bijis gan gadījums ar privāto iestādi, kura savā līgumā nav norādījusi, ka vecākiem būs jāsedz maksa par mācību grāmatām un burtnīcām, līdz ar to nav īsti tiesiski, ka tā pieprasa vecākiem grāmatas pirkt. IKVD pārstāvis uzsver, ka neatkarīgi no tā, vai skola ir vispārēja vai privāta, tā pati pieņem lēmumu, kuras grāmatas izmantos mācību procesā. "Mēs to redzam tā – izglītības iestādes vadītājs apstiprina literatūras sarakstu, notiek attiecīga diskusija ar visiem skolotājiem. Tiek izrunāts lietderīgums par to, vai konkrētajā mācību priekšmetā ir nepieciešamas gan mācību grāmatas, gan burtnīcas, jo, iespējams, ka var iztikt arī ar grāmatu. Skolas ir dažādas – viena var atļauties, bet cita nevar," norāda M.Platonovs.
Vairāk par mācību līdzekļu iegādi lasāms LV portāla skaidrojumā "Mācību līdzekļu iegāde. Kas jāzina skolēnu vecākiem".
Individuālos mācību līdzekļus vecāki gādā iespēju robežās
IKVD pārstāvis gan piebilst, ka skolās joprojām neskaidrības ir ar individuālajiem mācību piederumiem.
Atbilstoši Izglītības likuma 1.pantam tie ir:
Tomēr Izglītības likuma 58.pants paredz arī to, ka vecākiem šie piederumi jānodrošina savu materiālo iespēju robežās.
IKVD norāda, ka Latvijas izglītības iestādēs situācijas ir ļoti dažādas. Ir skolas un pašvaldības, kas atrod līdzekļus, lai nodrošinātu arī daļu no individuālajiem mācību līdzekļiem, un ir izglītības iestādes, kas to vispār nedara. Tomēr M.Platonovs atzīst, ka, pirms vecākiem lūgt pirkt jebkādus mācību piederumus, skolām šis jautājums būtu jāizskata savās padomēs. "Tā kā likumā ir rakstīts, ka piederumus nodrošina vecāki, tad bieži vien skolām rodas iespaids, ka pilnīgi viss ir jāiegādājas vecākiem pašiem. Tam mēs īsti nepiekrītam, jo izglītības iestādes budžetā tiek ieplānoti arī šādi izdevumi, piemēram, kancelejas precēm. Mūsuprāt, sākotnēji skolai vajadzētu izvērtēt, ko tā var nodrošināt pati par savu finansējumu un ko nespēj. Tad šo jautājumu skola var virzīt izglītības iestādes padomē lēmuma pieņemšanai. Mūsuprāt, skolai ir jāparedz situācija, ka, lai arī ko tā plānotu, - būs vecāki, kas objektīvu apstākļu dēļ nespēs to saviem bērniem nodrošināt. Ir jābūt rezerves variantiem, piemēram, liekiem mācību komplektiem, ar kuriem nodrošināt šos skolēnus."
Vecākiem jāņem vērā: ja nepietiek līdzekļu, lai apgādātu skolēnu ar nepieciešamajiem skolas piederumiem, ir iespēja vērsties savā pašvaldībā pēc palīdzības. Par to vairāk var lasīt LV portāla skaidrojumā "Pašvaldībās ir palīdzības "grozs" vecākiem pirms jaunā mācību gada".
Vecākiem nav jāmaksā par mācību ekskursijām
IKVD joprojām saņem vecāku sūdzības par mācību ekskursiju maksu. Skolēnu ekskursijas pamatā var iedalīt divās daļās – mācību un izklaides ekskursijas. Ja par pēdējām vecākiem visticamāk nāksies šķirties no saviem līdzekļiem, tad mācību ekskursijas ir jāfinansē skolas dibinātājam, jeb, kā tas ir vairumā gadījumu ar vispārējās izglītības iestādēm, – pašvaldībām.
M.Platonovs informē, ka joprojām ne visas mācību iestādes šo principu saprot. Lielākoties gadījumos ar pašvaldības skolām pašvaldība sedz tieši ar transportu saistītās izmaksas, piemēram, nodrošina autobusu. "Jautājums vienmēr paliek par to, kam ir jāsedz ieeja muzejā. Ja tā ir mācību ekskursija, tai jābūt saistītai ar konkrētas vielas apguvi. Mūsuprāt, ieejas maksa ir jāsedz izglītības iestādei. Jāskatās arī, kā skola ir informējusi vecākus. Atsevišķas skolas to dara arī ar e-klases vai dienasgrāmatu palīdzību. Nevar pateikt striktu nē. Vienam varbūt viens eiro ir nieks, bet cits to tiešām nevar samaksāt.
"Skolai ir jāparedz situācija: lai ko tā arī plānotu, būs vecāki, kas objektīvu apstākļu dēļ nespēs to saviem bērniem nodrošināt. "
Mēs aicinām izglītības iestādes arī izvērtēt, kā bērns, kurš ekskursijā nebrauc, jūtas psiholoģiski. Tajā pašā laikā neviena ekskursija nedrīkst būt uzspiesta. Bērniem, kas ekskursijā nebrauc, ir jābūt iespējai palikt skolā un mācīties. Bērnam ir jānodrošina reāla programmas apguve, nevis tikai pieskatīšana. Protams, ka tā nebūs jaunā viela, bet esošās atkārtojums. Bet nav pieļaujams, ka bērni paliek mājās un viņiem tiek pateikts: jums ir patstāvīgs darbs mājās.
Viens no problēmas iemesliem ir arī vecāku pārliecība par to, ka skolām pietrūkst līdzekļu, lai noorganizētu kvalitatīvu ekskursiju skolēniem. Šis jautājums, protams, nav viennozīmīgs. Tomēr IKVD uzskata, ka skolām jāmācās plānot savi finanšu līdzekļi tā, lai ekskursijas varētu apmaksāt pašas. Arguments, ka skolai pietrūkst naudas, nav pietiekams, lai vecākiem izvirzītu ultimātu: "Ja jūs gribat, lai jūsu bērni brauc ekskursijā, tad maksājiet paši!" M.Platonovs norāda, ka tas nereti ir atkarīgs no novada un tā, cik liela ir skola. Lielākai skolai neapšaubāmi būs vairāk vajadzību. Tas atkarīgs arī no pašvaldības.
Vairāk par to, kam jāfinansē skolēnu ekskursijas, var lasīt arī LV portāla sagatavotāja skaidrojumā "Skolēnu ekskursijas. Kam tās jāfinansē?"
Uzspiesti maksājumi un neprecīzi noformēti ziedojumi
Izglītības likums atļauj skolām saņemt ziedojumus. Tomēr gadījumos, kad skolotājs šos ziedojumus uzstājīgi prasa – vai to tomēr nevar uzskatīt par pārkāpumu? Piemēram, gadījumā kad no vecākiem tiek prasīta fonda nauda vai kad skolotāji no vecākiem prasa līdzekļus, lai finansētu skolas saimnieciskos izdevumus, sagādātu mēbeles vai tehniskos līdzekļus, kas nepieciešami mācībām. Tāpat arī, ja skolotāji mēģina vecākus pierunāt naudu "ziedot" skolas remontam. Jāņem arī vērā tas, cik grūti ir pierādīt, vai ziedojums ir bijis brīvprātīgs vai ne. Īpaši tad, ja lūgums ir bijis mutisks.
Pirmkārt, kā norāda IKVD pārstāvis, ziedojumu piesaistē nedrīkst iesaistīt skolotāju. Izglītības likums noteic, ka par skolas saimnieciskajiem līdzekļiem, kā arī remontu atbild skolas dibinātājs jeb pašvaldība. Nevar būt situācijas, kad pedagogs uzstājīgi lūdz naudu vai nokaunina tos bērnus, kuri to nav atnesuši.
Arī dažādas dāvanas skolai nedrīkst "izprasīt" no bērna vecākiem. M.Platonovs skaidro, ka skolēnu vecākiem nebūtu jāmaksā arī par izlaiduma svinīgo daļu – šīs izmaksas sedz skola. Savukārt vecāki piedalās tikai neoficiālās ballītes finansēšanā.
Tajā pašā laikā neviens nav aizliedzis ziedot skolām un, ja vecāki to paši vēlas, tad to var darīt, tomēr visam jānorit tiesiski. Ziedojumiem jābūt brīvprātīgiem, un tie jāpieņem atbilstoši likuma prasībām, ir jābūt ziedojuma kontam un visi ziedojumi jāfiksē.
IKVD pārstāvis stāsta: "Šis princips nereti netiek ievērots. Ziedojumi tiek vākti, bet neviens nekā nezina, tajā pašā laikā parādās, ka visi vecāki maksā divus eiro mēnesī. Tas izskatās aizdomīgi. Turklāt kam maksā? Viens maksā skolai, ieskaita skolas kontā, citi ziedo pret parakstu. Bieži vien pie skolām tiek izveidotas arī biedrības. Tomēr ir būtiski nošķirt - biedrība un skola ir divas dažādas personas. Biedrībai nav jāatskaitās skolai, un otrādi."
Pat ja biedrība ir veidota ar atbalstu, skolai, vienalga, ir jāievēro Izglītības likuma 60.pants par to, ka ziedojumi un dāvinājumi ieskaitāmi atbilstošā budžeta kontā, ko pēc tam arī izlieto atbilstoši minētajam pantam. Bieži vien citas darbības rosina aizdomāties par to, ka ziedojumi tomēr nav brīvprātīgi.
LV portāla arhīvā ir pieejami vairāki skaidrojumi, kas palīdzēs labāk izprast vecāku tiesības saistībā ar to, vai viņiem jāfinansē skola. Par to, kas ir fonda nauda un kādas ir vecāku tiesības, lasāms LV portāla skaidrojumā "Skolas fonda nauda. Vai obligāti jāmaksā?". Savukārt, ja bērna skola neatlaidīgi atgādina, ka jau sen derētu salabot pilošo jumtu, bet naudas nav, ir vērts ieskatīties publikācijā "Vai remonti skolās jāfinansē un jāveic vecākiem?".
