SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Edīte Brikmane
LV portāls
22. augustā, 2013
Lasīšanai: 14 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Izglītība
5
5

Mācību līdzekļu iegāde. Kas jāzina skolēnu vecākiem

Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

LETA

Tuvojas 1.septembris, un vecākiem, kuru bērni mācās skolā, jādomā, kā sagādāt visu nepieciešamo jaunajam mācību gadam. Ja līdz šim daudzām ģimenēm garie grāmatu un citu mācībām nepieciešamo materiālu saraksti sagādāja pamatīgus finansiālus izdevumus, tad ar šo mācību gadu nodrošināt lielāko daļu mācību līdzekļu ir apņēmusies valsts. Vecāku ziņā ir gādāt par bērnu individuālajiem mācību piederumiem.

īsumā

Grozījumi Izglītības likumā precizē valsts, pašvaldības un vecāku atbildību izglītojamo nodrošināšanā ar mācību līdzekļiem:

  • no valsts budžeta un valsts budžeta mērķdotācijām finansē mācību literatūru, metodiskos līdzekļus, papildu literatūru (uzziņu literatūra), digitālo mācību līdzekļus un resursus;
  • pašvaldība finansē papildu literatūru (bet ne uzziņu literatūru), uzskates līdzekļus, didaktiskās spēles, digitālos mācību līdzekļus un resursus, izdales materiālus, mācību tehniskos līdzekļus, mācību materiālus, kā arī mācību iekārtas un aprīkojumu;
  • vecāki nodrošina individuālos mācību piederumus.

Grozījumi Izglītības likumā, kas stājās spēkā 7.augustā, paredz, ka ar 2013.gada 1. septembri visus mācību līdzekļus, kuri izmantojami izglītības programmas īstenošanai un izglītības satura apguvei, izņemot individuālos mācību piederumus, kas paliek vecāku atbildība, finansē no valsts budžeta un valsts budžeta mērķdotācijām, kā arī no pašvaldību budžeta. Tādējādi tiek sperts solis pretī tam, lai valsts nodrošinātu iespēju iegūt bezmaksas pamatizglītību un vidējo izglītību, kā to paredz Latvijas Republikas Satversmes 112.pants.

Līdz šim valsts un pašvaldību atbildība mācību līdzekļu izdošanas organizēšanā un to iegādes finansēšanā normatīvajā regulējumā nebija precīzi nodalīta, tāpēc daudzus mācību līdzekļus nepietiekamā un nenoteiktā valsts un pašvaldību finansējuma dēļ nācās iegādāties skolēnu vecākiem par saviem līdzekļiem. Grozījumi Izglītības likumā precizē valsts, pašvaldības un izglītojamo vecāku atbildību un pienākumus izglītojamo nodrošināšanā ar mācību līdzekļiem.

Izglītības likuma 59.panta 21.punkts un 60.panta 31.punkts paredz, ka turpmāk no valsts budžeta līdzekļiem un valsts budžeta mērķdotācijām finansē valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām, pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības valsts standartiem atbilstošu mācību literatūru, pedagogu darba vajadzībām paredzētos metodiskos līdzekļus, papildu literatūru (uzziņu literatūra), kā arī digitālo mācību līdzekļus un resursus (elektroniskos izdevumus). Turklāt šāds finansējums minēto mācību līdzekļu iegādei pienākas gan valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, gan privātajās izglītības iestādēs.

Savukārt pašvaldības, kā noteikts Izglītības likuma 17.panta 3.daļas 23.punktā, to padotībā esošām izglītības iestādēm no sava budžeta nodrošina valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām, valsts pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības standartiem atbilstošu papildu literatūru (bet ne uzziņu literatūru), uzskates līdzekļus, didaktiskās spēles, digitālos mācību līdzekļus un resursus, izdales materiālus, mācību tehniskos līdzekļus, mācību materiālus, kā arī mācību iekārtas un aprīkojumu.

Kas ir individuālie mācību piederumi?

Sākot ar jauno mācību gadu, kas sāksies 1.septembrī, skolām ir tiesības skolēnu vecākiem prasīt nodrošināt tikai individuālos mācību piederumus, kuri paredzēti skolēna personiskai lietošanai. Individuālos mācību piederumus vecākiem ir jānodrošina par saviem līdzekļiem.

Izglītības likuma 1.panta 12.4punkta "k" apakšpunkts noteic, ka individuālie mācību piederumi ir:

  • kancelejas piederumi,
  • apģērbs un apavi,
  • atsevišķu mācību priekšmetu (sports, mājturība, tehnoloģijas u.c.) obligāta satura apguvei nepieciešamais specifiskais apģērbs,
  • higiēnas piederumi,
  • materiāli, kurus, izmantojot mācību procesā, skolēns rada priekšmetu vai produktu savām vajadzībām. Šādi materiāli ir, piemēram, plastilīns, ar ko mājturības stundā skolēns apgūst veidošanu, vai dzija, adāmadatas un diegi, ko izmanto, lai apgūtu rokdarbus.

Tiesībsargs Juris Jansons vērš uzmanību uz to, ka būtiska atšķirība ir, vai skolēns mācību procesā radīs priekšmetu vai produktu savām vajadzībām vai darba rezultāts – izgatavotā lieta - paliek skolā. Pie tam skolēnam ir tiesības pašam izvēlēties, vai produktu atstās sev vai skolai. Piemēram, ja mācību priekšmetā "Mājturība un tehnoloģijas" tiek adīti cimdi. Kā norāda tiesībsargs, ja uzadītie cimdi paliek mājturības kabinetā kā uzskates līdzeklis vai prasmju apgūšanai tiek uzadīts paraugs, kuru vēlāk izārda, dziju nodrošina skola. Taču gadījumā, ja bērns uzada cimdus savām vajadzībām, proti, lietos tos pats vai kādam uzdāvinās, dziju pērk vecāki.

"Grozījumi precizē valsts, pašvaldības un vecāku atbildību un pienākumus izglītojamo nodrošināšanā ar mācību līdzekļiem. "

Tiesībsargs uzsver, ka ir būtiski ievērot – ja mācību materiāli nepieciešami konkrētā mācību priekšmeta, piemēram, "Vizuālā māksla", "Mājturība un tehnoloģijas", obligātā satura apguvei, tad tos nodrošina skola, tāpat skola nodrošina izglītības satura apguvei nepieciešamos rīkus un instrumentus, piemēram, adāmadatas, otas, cirkuli u.c. piederumus.

Kā turpmāk būs ar pārtikas produktu iegādi ēst gatavošanas nodarbībām, kura rezultātu skolēni jebkurā gadījumā visticamāk apēdīs paši? Tiesībsarga biroja Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Ruta Siliņa norāda, ka skolai ir jānodrošina ēst gatavošanas nodarbības ar produktiem, ja šādas nodarbības nepieciešamas izglītības standarta apguvei. "Tātad, ja skola paredzējusi mājturībā mācīt, kā sagatavot rasolu, tad kartupeļus un citas izejvielas nodrošina skola. Savukārt, ja iniciatīva par kāda ēdiena gatavošanu nāk no skolēniem, piemēram, mājturības stundā izcept kūku vai cepumus, ko klases vakarā apēdīs, tad šajā gadījumā produktus nodrošina skolēnu vecāki," skaidro R.Siliņa.

Turklāt Izglītības likuma 58.panta 3.punkts paredz vecāku (vai personu, kas realizē aizgādību) pienākumu nodrošināt sava bērna izglītošanai nepieciešamos individuālos mācību piederumus savu materiālo iespēju robežās. Skola nav tiesīga lūgt, lai vecāki nodrošina bērnu ar materiāliem, kas prasa ievērojamus finansiālus līdzekļus, piemēram, ar portatīvo datoru vai planšetdatoru, pat ja tie paredzēti individuālai lietošanai.

Darba burtnīcas un dienasgrāmata

Daudzus vecākus interesē, vai valsts finansējums attiecas uz visām darba burtnīcām. Izglītības likumā 1.panta 124.punkta "a" apakšpunktā atrodamais skaidrojums terminam "mācību literatūra" definē, ka tās ir mācību grāmatas un tām pielīdzinātās darba burtnīcas un citi izglītības satura apguvei paredzēti izdevumi. Tātad valsts finansē tās mācību burtnīcas, kuras pielīdzinātas mācību grāmatām – tās pilda mācību grāmatu funkcijas vai aizstāj to.

Tiesībsarga biroja pārstāve R.Siliņa skaidro, ka visas darba burtnīcas, kas izdotas tipogrāfijā, ir jānodrošina skolai. Vecāku ziņā ir nodrošināt bērnu ar līniju, rūtiņu burtnīcām un kladēm, kas paredzētas pierakstiem.

"Vecāku pienākums ir nodrošināt sava bērna izglītošanai nepieciešamos individuālos mācību piederumus savu materiālo iespēju robežās. "

Interesanta situācija izveidojusies ar skolēna dienasgrāmatu. Pašreizējais regulējums normatīvajos aktos noteic, ka arī tā saukto dienasgrāmatu ir jāgādā skolai.

R.Siliņa vērš uzmanību uz to, ka izglītojamā dienasgrāmata vai pašvērtējuma karte saziņai ar izglītojamo vecākiem vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestādēs ir obligāti nepieciešams dokuments un to nosaka Ministru kabineta 2005.gada 18.oktobra noteikumi Nr.779 "Noteikumi par izglītības iestāžu pedagoģiskā procesa organizēšanai nepieciešamo obligāto dokumentāciju".

MK noteikumu 13.3 punkts noteic, ka par dienasgrāmatas saturu un formas atbilstību ētikas un estētikas normām atbildīga ir izglītības iestāde. "Ņemot vērā, ka izglītojamā dienasgrāmata minēta līdzās tādiem dokumentiem kā izglītojamās personas lieta, klases žurnāls, liecība, izsniegto izglītības dokumentu reģistrācijas grāmata u.c. un nevienā normatīvā aktā nav teikts, ka pedagoģiskā procesa organizēšanai nepieciešamo obligāto dokumentāciju iegādājas vecāki, secināms, ka to iegādājas skola," komentē Tiesībsarga biroja pārstāve.

Padome nav tiesīga lemt par mācību materiāliem

Par to, kādi būs nepieciešamie individuālie mācību piederumi, vecākus informēs izglītības iestādes. Tiesa, arī vecāki var piedalīties šādu lēmumu pieņemšanā, iesaistoties vai deleģējot savus pārstāvjus izglītības iestāžu padomēs, kurām, kā paredz Izglītības likuma 31.panta 5.punkts, ir tiesības lemt par citiem individuāliem mācību līdzekļiem, kuri jānodrošina vecākiem vai personām, kas realizē aizgādību.

Izglītības iestādes padome ir koleģiāla institūcija, kurā darbojas skolēnu deleģēti pārstāvji (bet ne pirmsskolas izglītības programmu skolēni), bērnu vecāku vai aizgādņu deleģēti pārstāvji un izglītības iestādes pedagogu un citu darbinieku deleģēti pārstāvji. Svarīgi atzīmēt, ka Izglītības likuma 31.panta 2.punkts noteic, ka vecāku un aizbildņu pārstāvjiem izglītības iestādes padomē ir jābūt vairākumā.

Tomēr tiesībsargs uzsver, ka izglītības iestādes padome ir tiesīga lemt tikai par to, kādus individuālus mācību piederumus nodrošina izglītojamo vecāki. Piemēram, par ikdienas apģērbu, formu un svētku apģērbu. Padome nav tiesīga lemt par citiem mācību līdzekļiem, kas nepieciešami mācību satura apguvei un kuru nodrošināšana ir valsts un pašvaldības kompetencē.

Vecākiem iesaka ar pirkumiem nogaidīt

Daudzi skolēnu vecāki jau iepriekšējā mācību gada beigās ir saņēmuši pērkamo mācību līdzekļu sarakstu nākamajam – 2013./2014. mācību gadam. Grozījumi Izglītības likumā stājās spēkā 7.augustā. Kā šajā situācijā rīkoties vecākiem, un kādas tiesības ir gadījumā, ja mācību materiāli, kuri no 1.septembra ir jānodrošina par valsts un pašvaldību līdzekļiem, jau ir iegādāti par personīgajiem līdzekļiem?

Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidente un Ogres 1.vidusskolas direktore Ineta Tamane uzskata, ka lielākā daļa skolu direktoru, skolu administrāciju ir izskaidrojuši izglītojamo bērnu vecākiem, ka mācību grāmatas un mācību burtnīcas nav jāpērk par personīgajiem līdzekļiem. Jebkurā gadījumā, ja kāda skola ir izsniegusi pērkamo mācību līdzekļu sarakstu, tad tas ir jāatsauc un to var izdarīt, kaut vai nosūtot elektroniskās vēstules vai ievietojot informāciju skolu mājaslapās, komentē I.Tamane.

"Vēlams nogaidīt un individuālos mācību līdzekļus pagaidām nepirkt, pirms to nepieciešamība netiek pārrunāta ar skolotājiem. "

Arī Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas un dokumentu pārvaldības nodaļas vadītāja vietniece Inta Stīpniece iesaka nogaidīt un arī individuālos mācību piederumus pagaidām nepirkt, pirms to nepieciešamība netiek pārrunāta ar skolotājiem. "Šie jautājumi ir jāizrunā skolā, un var būt ļoti individuāli," norāda I.Stīpniece. Ja sarakstā ir materiāli mājturības stundām, tad ir jānoskaidro, kādam nolūkam tiks radīts priekšmets mājturības stundā.

I.Tamane uzsver, ka septembrī attiecīgo priekšmetu skolotāji vēlreiz izskatīs mācību programmas un vērtēs, kas, piemēram, mājturības stundās ir individuālā daļa vai programmā noteikto prasmju apgūšana, veidojot paraudziņus. Skola, protams, iegādāsies dzijas un citus materiālus, ja tas būs nepieciešams.

Atbildot uz jautājumu, vai būs iespējams atgūt jau iztērēto naudu par mācību materiāliem, Tiesībsarga biroja pārstāve R.Siliņa norāda, ka tas, protams, atbilstu labas pārvaldības principam, ja skola atlīdzinātu, jo situācija ir mainījusies un līdzekļi piešķirti, tomēr jāņem vērā, ka sabiedrība bija informēta par tiesībām iegūt izglītību bez maksas. Vairums sarakstu tiek izsniegti ar virsrakstu "Vēlams iegādāties" vai "Priecāsimies, ja iegādāsieties" – tādā gadījumā tā ir vecāku izvēle pirkt vai nepirkt attiecīgo mācību materiālu.

Taču R.Siliņa skolēnu vecākiem atgādina: ja nākas sastapties ar skolas prasību iegādāties mācību līdzekļus (izņemot individuālos mācību priekšmetus), tad vecāki šādu lūgumu var ignorēt vai vērsties Tiesībsarga birojā, norādot attiecīgo skolu, klasi un mācību priekšmetu. Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas kolēģi katru šādu sūdzību izskata individuāli un sazinās ar skolu vai attiecīgās pašvaldības Izglītības pārvaldi, lai skaidrotu tiesību aktos noteikto un panāktu likuma ievērošanu.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI