Skolas fonda nauda. Vai obligāti jāmaksā?

Kas tas ir - skolas fonds?

Ar maksājumiem, ko skolas administrācija mēdz formulēt kā skolas fondu, ir saskārušies teju visi skolas bērnu vecāki. Parasti par šādām iemaksām vecāki uzzina sapulcēs, kad klases audzinātāja, skaidrojot skolai piešķirtā finansējuma nepietiekamību kancelejas precēm, tualetes papīram, ziepēm vai citām ikdienā vajadzīgām lietām, aicina vecākus šķirties no kādas naudas summas. Kā atzīst vecāki, summas var būt visdažādākās – no pieticīga viena lata mēnesī, līdz pat ikmēneša maksājumam 10 latu apmērā.

Nereti, apelējot pie vecāku jūtām, skola šādi organizē arī jaunu solu, tāfeles, žalūziju vai cita aprīkojuma iegādi. Cik daudz vecāki tiek informēti par skolas fonda juridisko statusu, paliek skolas administrācijas un skolotāju ziņā.

Objektivitātes labad jāatzīst, ka šāda prakse ir cieņā ne visās Latvijas skolās un ir izglītības iestādes, kuras saskaņa ar Izglītības likuma 59.panta "Izglītības sistēmas finansēšanas avoti" 4.daļu izmanto savas likumīgās tiesības saņemt papildu finanšu līdzekļus ziedojumu un dāvinājumu veidā un izskaidro to bērnu vecākiem.

Pastāv arī tāda pieredze kā nevalstiskas sabiedriskā labuma organizācijas dibināšana, kur jau tās nosaukumā nereti tiek ietverts arī mērķis, piemēram "X vidusskolas atbalsta fonds". Šādas organizācijas dibinātāji var būt gan vecāki, gan skolas absolventi, gan citi atbalstītāji, kas, apvienojušies pēc brīvprātības principa, ziedo naudu, veic dāvinājumus, tādējādi sniedzot materiālu palīdzību skolai vai atbalstot to ar brīvprātīgā darbu.

Pamata un vidējo izglītību nodrošina valsts un pašvaldība

Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta vadītāja Evija Papule skaidro: Izglītības likuma 12.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka maksu par pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un vidējās izglītības ieguvi valsts vai pašvaldību dibinātā izglītības iestādē sedz no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Latvijā ir izveidots, tiek uzturēts un no valsts un pašvaldību budžeta tiek finansēts pamatizglītības un vidējās izglītības apguvei paredzēts, skolēniem pieejams valsts un pašvaldību izglītības iestāžu tīkls. Bērnam ir iespēja iestāties un mācīties viņam pieejamā izglītības iestādē, kuras uzturēšana un darbība tiek finansēta no valsts un/vai pašvaldības budžeta.

"Skola ir publisko tiesību subjekts un drīkst darīt tikai to, ko paredz likums."

Atbilstoši Izglītības likuma 17.panta pirmajā daļā noteiktajam katras pašvaldības pienākums ir nodrošināt bērniem, kuru dzīvesvieta deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā, iespēju iegūt pirmsskolas izglītību un pamatizglītību dzīvesvietai tuvākajā izglītības iestādē, nodrošināt jauniešiem iespēju iegūt vidējo izglītību, kā arī iespēju īstenot interešu izglītību un atbalstīt ārpusstundu pasākumus, arī bērnu nometnes.
Tātad likums nepārprotami nosaka bērna tiesības uz bezmaksas izglītību, kura jānodrošina pašvaldībai.

Izglītības likuma 60.pantā "Izglītības iestāžu finansēšanas kārtība" teikts, ka
izglītības iestāžu dibinātāji nodrošina šo iestāžu finansējumu, ievērojot izglītības iestāžu uzturēšanas un saimnieciskos izdevumus. Savukārt saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.610 "Higiēnas prasības vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēm" 29.punktu tualetē ir pieejams tualetes papīrs vai salvetes, ziepes un roku žāvēšanas vai susināšanas ierīce vai līdzeklis. Tas nozīmē, ka šīs lietas ir jānodrošina no skolas dibinātāja (pašvaldības) budžeta.

Likums atļauj skolām piesaistīt līdzekļus

Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere norāda, ka skolas fonda nauda ziedojumu un dāvinājumu izpratnē vismaz juridiskā līmenī ir noregulēta.

Ziedojumi un dāvinājumi var būt viens no izglītības iestādes finansēšanas avotiem, un Izglītības likuma 60.pants nosaka, kādiem mērķiem šo naudu var izmantot:

izglītības iestādes attīstībai;
mācību līdzekļu iegādei;
iestādes aprīkojuma iegādei;
pedagogu un izglītojamo materiālajai stimulēšanai, un pedagogu, kas īsteno profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības vai profesionālās ievirzes izglītības programmas sportā, mūzikā un mākslā valsts vai pašvaldību izglītības iestādēs, darba samaksai.

L.Grāvere uzsver: skola ir publisko tiesību subjekts un drīkst darīt tikai to, ko paredz likums. Ja likums noteic, ka ziedojumu kontu drīkst atvērt, tad skola ir tiesīga vecākus vienīgi informēt par šāda konta esamību un aicināt to atbalstīt. Taču likumu nereti apiet, lūdzot kādam no vecākiem šo fonda naudu savākt, jo privāto tiesību subjekts drīkst darīt to, kas nav tieši ar likumu aizliegts.

Nedrīkst izveidoties situācija, kad vecāki tiek aicināti finansēt skolas saimnieciskos izdevumus, piemēram, tualetes papīru, papīra dvieļus un ziepes.

Izglītības likuma 60.panta 6.punkts noteic, ka izglītības iestāžu saimnieciskās darbības un to sniegto maksas pakalpojumu rezultātā gūtie ienākumi un citi pašu ieņēmumi neietekmē valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un pašvaldību budžetu gadskārtējo asignējumu apmēru.

Tātad – pozīcijas, kas pēc likuma ir jāfinansē pašvaldībai, nedrīkst aizstāt ar ieņēmumiem no ziedojumiem.

Ziedojums vai dāvinājums – brīva izvēle

E.Papule norāda: ja izglītības iestāde pēc brīvprātības principa piedāvā izglītojamo vecākiem iespēju piedalīties skolas uzturēšanā ar līdzfinansējumu, tad izglītības iestādes darbība nevar tikt vērtēta kā pretlikumīga.

L.Grāvere uzsver, ka vecākiem nav pienākuma savus finanšu līdzekļus ziedot vai dāvināt. Ja vecāki vēlas aiz devības to darīt, viņiem šāda iespēja ir un viņi var uzticēt skolai izlemt par ziedojuma izmantošanu vai norādīt konkrētu ziedojuma mērķi.

Arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas galvenā inspektore Daina Upīte apstiprina, ka nekur likumos nav noteiktas vecāku iemaksas kaut kādā skolas (klases) fondā. Ja skola ir izveidojusi ziedojumu kontu, vēloties palīdzēt realizēt kādus projektus vai veikt remontdarbus, vecāki var veikt brīvprātīgas maksas.

L.Grāvere atgādina, ka arī tā saucamās klases naudas skolotāji nedrīkst pieprasīt. Ja vecāki sapulcē vienojas, ka šādi nelieli maksājumi ir nepieciešami, lai, piemēram, apsveiktu bērnus dzimšanas dienā, tad tā ir vecāku pašu izvēle. Kā zināms, savstarpējā sveikšana vai citu svētku svinēšana neattiecas uz bezmaksas izglītību, ko garantē Satversme.

"Vecākiem nav jāfinansē skolas saimnieciskie izdevumi, piemēram, tualetes papīrs un ziepes."

Normatīvo aktu līmenī izmaiņas nav nepieciešamas, jo šīs lietas jau ir skaidri noteiktas, uzskata L.Grāvere. Ziedojumu konti ir likumīgi, bet vecāku iemaksas tajos – tikai un vienīgi brīvprātīgas.

Tiešie vecāku pienākumi ir noteikti Izglītības likuma 58.pantā un paredz savu spēju un materiālo iespēju robežās nodrošināt ģimenē bērna izglītošanai, veselībai, attīstībai un sadzīvei nepieciešamos apstākļus, kā arī sadarboties ar izglītības iestādi, kurā mācās bērns, ar pedagogiem un citām mācību procesā iesaistītām personām.

Kā atteikties maksāt?

L.Grāvere uzskata, ka vecākiem vajadzētu zināt, kas ir ziedojums un dāvinājums, un situācijās, kad jebkādā veidā skola pieprasa veikt noteiktus maksājumus tās fondā, nebaidīties izteikt savu nostāju.

No juridiskā viedokļa šāds pieprasījums ir prettiesiska faktiskā rīcība Administratīvā procesa likuma izpratnē. Tātad – naudas iemaksas pieprasīšana, draudēšana, mutisku vai rakstisku paskaidrojuma pieprasīšana par nemaksāšanu vai kāda cita darbība, kas vērsta uz finanšu līdzekļu vai materiālo vērtību iegūšanu skolas interesēs, ir kvalificējama kā faktiskā rīcība, un Administratīvā procesa likuma 89., 90., 91.pants norāda juridisko ceļu, kā šādu situāciju risināt.

Vecāki var griezties izglītības iestādē ar iesniegumu par iestādes nodomu mainīšanu attiecībā uz šo faktisko rīcību – naudas pieprasīšanu skolas fondam. Iestādei šis iesniegums ir jāizskata un jādod rakstiska atbilde. Normāli būtu, ja skola atvainotos, ka ar šādu rīcību cilvēku ir aizskārusi. Savukārt, ja iestāde uzstāj uz maksājumu vai izsaka jebkādus draudus, tad šī atbilde ir apstrīdama tiesā kā administratīvais akts.

D.Upīte uzskata, ka situācijas atrisināt ir vecāku pašu rokās un sākotnēji šie jautājumi jārisina ar skolas vadību. Ja tiek skartas bērnu intereses, tad var ziņot arī Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai, kas gan nerisinās naudas lietas, taču pārbaudīs, vai tiek ievērotas bērna intereses.

E.Papule skaidro: ja skolas direktors vai pašvaldība uzliek par pienākumu vecākiem iesaistīties izglītības iestādes darbības finansēšanā, ir pamats izvērtēt izglītības iestādes rīcības tiesiskumu, tās darbības atbilstību normatīvos aktos noteiktajām prasībām un administratīvo pārkāpumu gadījumā piemērot administratīvo sodu. Šādas tiesības ir deleģētas Izglītības kvalitātes valsts dienestam (IKVD).

"Vecāku atteikšanās gadījumā neviens nav tiesīgs pret skolēnu vai viņa vecākiem vērsties ar sankcijām."

Vecāki var vērsties IKVD ar lūgumu izvērtēt konkrētās izglītības iestādes rīcības atbilstību normatīvo aktu prasībām. IKVD izskata arī anonīmus iesniegumus par normatīvo aktu pārkāpumiem izglītības iestādē. Informācijas iegūšanai ir pieejams IKVD uzticības tālrunis 67358075 vai e-pasts ikvd@ikvd.gov.lv.

IKVD vadītājs Aivars Stankevičs apstiprina, ka par šāda pārkāpuma veikšanu, izglītības iestādes atbildīgā amatpersona var tikt saukta pie administratīvās atbildības, jo maksājumi izglītības iestādes fondā drīkst būt tikai brīvprātīgi. Vecāku atteikšanās gadījumā neviens nav tiesīgs pret skolēnu vai viņa vecākiem vērsties ar sankcijām vai kā citādi traucēt skolēna izglītības apguves procesu.

Lai neciestu bērns

L.Grāvere norāda, ka Tiesībsarga birojā nav fiksēti gadījumi, kad būtu cietuši bērni, ja vecāki atteikušies maksāt skolas prasīto naudu.

D.Upīte uzsver: sankcijas attiecībā pret bērnu nav pieļaujamas, tomēr neviens nevar garantēt aizsardzību un izslēgt nievājošu attieksmi no skolotāju un skolas administrācijas puses.

Vecākiem ir jāparāda sava pilsoniskā drosme un šie jautājumi jāsāk risināt. Jo vairāk cilvēki ziņos, jo mazākas iespējas skolām būs iegūt papildu līdzekļus, izmantojot vecāku nedrošību, nezināšanu vai piekāpību.

Nevajadzētu aizmirst arī par iespēju iesaistīties skolas vecāku komitejā, kas var izskatīt dažādus ar skolas dzīvi saistītus jautājumus un pozitīvi ietekmēt skolas darbu.