Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Valsts maksā algas pedagogiem, bet pašvaldība nodrošina izglītības iestāžu finansējumu, ievērojot to uzturēšanas un saimnieciskos izdevumus.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV portāls
Tiesa, ne vienmēr skolotāja aicinājums šķirties no noteiktas naudas summas skolas labā izskan un tiek uztverts kā informācija zināšanai un vecāku brīvas gribas īstenošanai. Vecāki ir dalījušies savā pieredzē, un stāsti ir visai līdzīgi - nereti skolotāji vecākus ieved krietni nolietotā klasē ar pamatīgi bojātām vai pat neesošām mēbelēm un aicina darīt kaut ko lietas labā, lai bērniem nebūtu jāmācās tik nožēlojamās telpās. Parasti tas tiek pamatots ar naudas trūkumu skolas budžetā remontiem un jaunu mēbeļu iegādei. Sevišķi spēcīgi šāda metode "darbojas" pirmklasnieku vecāku gadījumā, jo viņi ir īpaši norūpējušies par to, kādā vidē bērns uzsāks jaunu savas dzīves posmu.
Parasti vairākums vecāku arī "samet" prasīto summu un visbiežāk arī paši veic remontu, atgādā uz skolu nopirktās mēbeles, saskrūvē tās, nopērk un piekar aizkarus vai žalūzijas utt.
Tie vecāki, kuri nekad nav bijuši līdzīgā situācijā, savu viedokli publiskajā telpā parasti nepauž. Savukārt negatīvā pieredze, nenoliedzami, izskan plašāk un ilgāk paliek atmiņā.
Tomēr respektējot vecāku bažas par to, vai šāda skolas vajadzību apmierināšana no vecāku maciņa ir obligāta, skaidrojām, kā skolām būtu jārisina saimnieciskie jautājumi un kādā formā vecāku līdzdalība ir likumīga.
Kam ir jānodrošina skolas telpu remonts?
Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere skaidro: līdzekļi skolas telpu remontam ir jānodrošina izglītības iestādes dibinātājam – pašvaldībai. Šis pienākums izriet no Izglītības likuma 17.panta trešās daļas 6.,7. un 8.punktā noteiktajiem republikas pilsētas pašvaldības un novada pašvaldības pienākumiem:
Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktora vietniece vispārējās izglītības jomā Inita Juhņēviča norāda, ka likuma "Par pašvaldībām" 15.pants nosaka pašvaldību autonomās funkcijas, tajā skaitā – gādāt par iedzīvotāju izglītību, nodrošinot autonomo funkciju finansēšanu no pašvaldības budžeta. Valsts maksā algas pedagogiem, bet pašvaldība nodrošina izglītības iestāžu finansējumu, ievērojot minēto iestāžu uzturēšanas un saimnieciskos izdevumus, tai skaitā saimnieciskā personāla darba algas un izglītojamo uzturēšanas izdevumus izglītības iestādē.
"No Izglītības likuma izriet, ka līdzekļi skolas telpu remontam ir jānodrošina izglītības iestādes dibinātājam – pašvaldībai. "
Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas projektu koordinatore Dzintra Āboliņa skaidro, ka Rīgas domes Īpašuma departaments, Izglītības, kultūras un sporta departaments un pašvaldības iestādes, tai skaitā skolas un bērnudārzi, ir noslēguši trīspusējo līgumu, kas nosaka, kā departamenti un iestādes veic īpašumu apsaimniekošanu un lietošanu, paredzot vispārīgos principus, tiesības un pienākumus.
Līgumā teikts, ka ir nepieciešams plānot līdzekļus iestādes budžetā īpašumu uzturēšanai un apsaimniekošanai un piešķirtā budžeta ietvaros ir jānodrošina īpašuma uzturēšana kārtībā, regulāri veicot tam nepieciešamos pasākumus.
Rīgas izglītības iestāžu vadītāji iesniedz Izglītības, kultūras un sporta departamentam savus pieprasījumus par iestādei nepieciešamajiem līdzekļiem. Departamenta speciālisti prasīto izvērtē, apkopo un gatavo priekšlikumus pilsētas budžetam. Savukārt lielākos remontus un rekonstrukcijas darbus organizē Īpašuma departaments.
Katra izglītības iestāde līdz kārtējā gada 1.maijam aizpilda un iesniedz pieteikuma formu par nepieciešamajiem būvdarbiem prioritārā secībā. Šovasar galvaspilsētas izglītības iestādēs tika plānots ieguldīt gandrīz 12 miljonus latu, to skaitā 8,64 miljonus pašvaldības skolās.
Rīgas dome pilnībā sedz visus komunālo pakalpojumu izdevumus un atkarībā no budžeta ieņēmumiem piešķir finansējumu citiem bērnudārzu un skolu uzturēšanas izdevumiem, piemēram, nolietotu mēbeļu iegādei.
Šī informācija ļauj secināt, ka finansējuma iegūšana gan skolas remontiem, gan aprīkojuma iegādei lielā mērā ir atkarīga no tā, cik prasmīgi izglītības iestādes vadība pašvaldībai pamato skolas vajadzības un kādas ir pašvaldības budžeta iespējas.
Skolas var aicināt vecākus veikt ziedojumus
Tiesībsarga biroja pārstāve L.Grāvere skaidro, ka saskaņā ar Izglītības likuma 59.panta ceturtās daļas 1.punktu skolas ir tiesīgas saņemt papildu finanšu līdzekļus ziedojumu un dāvinājumu veidā. Tā paša likuma 60.panta septītā daļa nosaka, kādā veidā un kādiem mērķiem papildu līdzekļi izmantojami.
Ziedotie un dāvinātie finanšu līdzekļi ieskaitāmi izglītības iestādes attiecīgajā budžeta kontā un izmantojami izglītības iestādes attīstībai, mācību līdzekļu un iestādes aprīkojuma iegādei. Tātad līdzekļus remontam, mēbeļu vai cita aprīkojuma iegādei skola ir tiesīga piesaistīt vienīgi ziedojumu un dāvinājumu veidā.
"Pieprasījumus par nepieciešamajiem līdzekļiem iestāžu uzturēšanai pašvaldībai iesniedz izglītības iestāžu vadītāji. "
Izglītības un zinātnes ministrijas speciāliste I.Juhņēviča uzsver, ka skola ir tiesīga saņemt papildu līdzekļus no vecākiem ziedojumu veidā, taču nekādā gadījumā ziedojums nav obligāts. Bērnu vecākiem nav jāmaksā par izglītības iestāžu uzturēšanas un saimnieciskajiem izdevumiem pašvaldības dibinātā izglītības iestādē. Līdz ar to skola nav tiesīga prasīt materiālu palīdzību no bērnu vecākiem par iekštelpu remontdarbiem, mēbeļu vai materiāli tehniskā aprīkojuma iegādi.
Savukārt Rīgas domes pārstāve Dz.Āboliņa norāda: labāk tad skolai dibināt oficiālu fondu, kurā vecāki vai skolas absolventi brīvprātīgi var ziedot līdzekļus, un par to izlietojumu izlemj skolas padome.
Tātad, lai viss būtu likumīgi, skolas atver ziedojumu kontu, kurā vecāki pēc brīvprātības principa var ieskaitīt pašu rocībai atbilstošas ziedojumu summas skolas remontam, telpu aprīkojuma iegādei vai citiem mērķiem. Lai arī teorētiskā līmenī, šķiet, viss ir sakārtots, prakse bieži vien pierāda pretējo - vecāku ieguldījums skolu saimnieciskajā uzturēšanā nebūt nav mazs un nav arī absolūti brīvprātīgs, bet par ziedojumu kontiem līdzekļu piesaistē nereti skolas "aizmirst".
Ja vecāks nepiekrīt vai nevar atļauties šķirties no prasītās naudas summas
L.Grāvere atgādina: ņemot vērā, ka ziedojumi un dāvinājumi ir mantisku vērtību piešķiršana otram aiz devības, to pieprasīšana nav pieļaujama. Skola var informēt vecākus par iespēju ziedot un dāvināt finanšu līdzekļus un aicināt vecākus to darīt, taču atsaukties vai neatsaukties aicinājumam ir katra vecāka brīva izvēle.
Ja vecāks nevēlas ziedot līdzekļus izglītības iestādei, viņš neziedo, līdzīgi kā citos gadījumos, kad tiek saņemti publiski aicinājumi ziedot, piemēram, dzīvnieku patversmēm, Likteņdārzam u.tml.
"Līdzekļus remontam, mēbeļu vai cita aprīkojuma iegādei no bērnu vecākiem skola ir tiesīga piesaistīt vienīgi ziedojumu un dāvinājumu veidā. "
Vispārējās izglītības likuma 13.pants noteic, ka sabiedrības, pašvaldības un vecāku sadarbības nodrošināšanai tiek izveidota izglītības iestādes padome. Tā darbojas saskaņā ar padomes nolikumu, un tās sastāvā var būt izglītības iestādes vadītājs, pedagogi, pašvaldības pārstāvji, izglītības iestādes dibinātājs; vecāki un izglītojamo pārstāvji. Vecāku pārstāvjiem izglītības iestādes padomes sastāvā jābūt vairākumā, un padomes vadītāju ievēlē no vecāku pārstāvju vidus, skaidro I.Juhņēviča.
Viens no likumā noteiktajiem izglītības iestādes padomes uzdevumiem ir arī veicināt izglītības iestādes atbalsta fondu darbību, kā arī veikt izglītības iestādē pieņemto ziedojumu uzskaiti, lemt par to izlietošanu un sniegt pārskatu par to vecāku pilnsapulcei.
Tātad vecākiem ir iespēja ietekmēt skolas darbību, aktīvi iesaistoties tās padomes darbā, un risināt jautājumu par likumīgu līdzekļu piesaisti caur ziedojumu kontu, kā arī iegūto līdzekļu mērķtiecīgu izlietojumu. Līdz ar to aktīva izglītības iestādes padome būtu priekšnoteikums, lai no izglītības iestādes puses nerastos mēģinājumi dažādām finanšu ieguves interpretācijām, un vecākiem nerastos neizpratne un pazemojums par it kā brīvprātīgajiem maksājumiem.
Ja tomēr izglītības iestādes vadība vai skolotāji vecākiem pieprasa obligātus maksājumus klašu telpu remontam vai mēbeļu iegādei, par šādu rīcību var vērsties Izglītības kvalitātes valsts dienestā.
