Skolēnu forma. Priekšrocība vai ierobežojums?

Likums neparedz obligātas skolēnu formas

Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere norāda, ka saskaņā ar Izglītības likuma 54.panta 8.punktu izglītojamā pienākums ir atrasties izglītības iestādē iekšējās kārtības noteikumiem atbilstošā apģērbā. Tātad skolai iekšējās kārtības noteikumos ir jānosaka, kādā apģērbā bērniem jānāk uz skolu.

Parasti skolas nosaka vispārīgu regulējumu -  izglītojamā pienākumu izglītības iestādē ierasties lietišķā, tīrā apģērbā. Saskaņā ar Izglītības likuma 1.panta 4.punktu izglītības process ietver mācību un audzināšanas darbību. Ģērbšanās veida noteikšana ir audzināšanas procesa sastāvdaļa, turklāt lietišķais stils ir vispiemērotākais izglītības iestādes apmeklēšanai, jo sagatavo izglītojamo patstāvīgai dzīvei sabiedrībā. Arī daudzās darbavietās iekšējās darba kārtības noteikumi paredz, ka darbiniekiem jāievēro lietišķais ģērbšanās stils. Ņemot vērā, ka skola drīkst noteikt regulējumu attiecībā uz apģērbu, skolai ir tiesības arī noteikt, ka tajā jāvalkā skolas forma.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta vecākā konsultante Dace Jansone skaidro, ka spēkā esošie normatīvie akti neparedz skolēnu formas kā obligātas. Lēmumam ieviest skolas formu jābūt brīvprātīgam.

"Izglītojamā pienākums ir atrasties izglītības iestādē iekšējās kārtības noteikumiem atbilstošā apģērbā."

Skolai savos iekšējās kārtības noteikumos ir tiesības noteikt, ka skolēniem jānēsā formas tērps, protams, ja par to vispirms ir vienojušās visas ieinteresētās puses – skolas administrācija, pedagogi, vecāku padome, skolēnu dome. Arī vienošanās par formas tērpa modeli, materiālu un krāsām parasti tiek panākta koleģiāli.

IZM netiek apkopta statistika, kurās skolās ir ieviestas skolas formas un kādas bijušas izmaksas, bet skaidrs, ka dažādās skolās izmaksas atšķiras.

Vai konkrētā skolā pastāv sava forma, var uzzināt skolu mājaslapās. Par to pirms mācību uzsākšanas skolas arī informē vecākus. Tātad – vecāki jau iepriekš uzzina, ka viņu izvēlētajā skolā pastāv šāda kārtība, un var izlemt, vai skolēnu forma ir tiem pieņemama.

Kas ierosina ieviest formas?

Tiesībsarga biroja pārstāve L.Grāvere norāda, ka, pirms skolas iekšējās kārtības noteikumos paredzēt skolas formu kā obligāti valkājamu apģērbu, skolai būtu jāveic skolēnu un vecāku aptauja, lai noskaidrotu iesaistīto personu viedokli. Bērnu tiesības izteikt viedokli un tikt uzklausītiem noteiktas Bērnu tiesību aizsardzības likuma 13.pantā, ar ko saskaņā bērnam ir tiesības brīvi izteikt savas domas; šajā nolūkā saņemt un sniegt jebkāda veida informāciju; tiesības tikt uzklausītam; jebkurā jomā, kas skar bērna intereses, bērna viedoklim veltāma pienācīga vērība atbilstoši viņa vecumam un briedumam.

Ja vairākums skolēnu un vecāku ir par skolas formas noteikšanu, pārējiem šis vairākuma viedoklis ir jārespektē.

Ādažu vidusskolas vecāku padomes priekšsēdētāja Indra Garā atceras, ka skolas formas ieviešanas iniciatori bija aktīvie vecāki. Viņi arī aptaujāja vecākus, noskaidroja bērnu viedokli. Tad, saņemot vairākuma piekrišanu, ar 2007./2008. mācību gadu Ādažu vidusskolā skolēni sāka valkāt formu. Šobrīd tā ir prasība 1. līdz 4.klases bērniem, bet ir saņemts vecāku vairākuma atbalsts, un formas pakāpeniski tiks ieviestas arī no 5. līdz 9.klasei.

Mārupes vidusskolas vecāku pārstāve Gunda Benefelde stāsta, ka diskusija par skolēnu formu bija sākusies jau pirms viņas iesaistīšanās vecāku padomes darbā. Izstrādātais formas modelis vecākus sākotnēji neapmierināja un tika noraidīts. Taču nākamajā gadā, pateicoties vecāku aktivitātēm, process atsākās. Esošais formas dizains izstrādāts saskaņā ar vecāku vēlmēm, ir acij tīkams, un, lai arī ražotājs nepiedāvāja pašu lētāko cenu, vairākums vecāku nobalsoja par formas ieviešanu.

L.Grāvere skaidro, ka laika gaitā izglītojamo un viņu vecāku viedoklis attiecībā uz skolas formas valkāšanu var mainīties. Tādā gadījumā vecākiem ir tiesības ierosināt izdarīt grozījumus skolas iekšējās kārtības noteikumos. Skolai pirms regulējuma mainīšanas atkārtoti būtu jānoskaidro iesaistīto personu viedoklis.

Cik saistošs ir lēmums par skolēnu formu skolā?

IZM pārstāve D.Jansone norāda: ja skolā pieņemts lēmums par formas tērpu ieviešanu, tas nav pamats jebkādā veidā vērsties pret tiem skolēniem, kuriem formas tērps nav iegādāts.

G.Benefelde uzsver, ka Mārupes vidusskolā skolas forma nav obligāta, bet vēlama, tomēr jaunākajās klasēs lielākoties vecāki bērniem formu iegādājas. Ir atsevišķi gadījumi, kad vecāki formu nepērk savas pārliecības pēc, tomēr nav dzirdēts, ka kāds censtos šos dažus vecākus pierunāt vai mēģinātu kā ietekmēt. Direktors sapulcēs mēdz minēt, ka priecātos, ja arī pārējie skolēni iegādātos formu un tā pievienotos skolas koptēla veidošanā. 

I.Garā skaidro, ka Ādažu vidusskolā skolas formas valkāšana iekšējās kārtības noteikumos  ierakstīta kā ieteicama, bet nav sīkāk noteikts, kas tieši no piedāvātā ir jānēsā un kādās kombinācijās. Skola sagaida, ka skolēns valkās vismaz vienu elementu, piemēram, vestīti vai polo.  Tie vecāki, kuru bērniem ir grūtības piedāvāto izmēru un modeļu klāstā atrast savam augumam atbilstošo, nereti izvēlas piemeklēt attiecīgās krāsas līdzīgu apģērbu, tādējādi solidarizējoties ar pārējiem.

"Vecākiem ir tiesības ierosināt izdarīt grozījumus skolas iekšējās kārtības noteikumos. "

I.Garā nenoliedz, ka ir vecāki, kuri kategoriski iebilst pret jebkādu formas nēsāšanu, un viņu bērni staigā spilgtā apģērbā ar krāsainiem uzrakstiem, taču arī viņiem nekas netiek uzspiests. Jebkurā gadījumā neatkarīgi no apģērba izvēles uz visiem bērniem attiecas iekšējās kārtības noteikumi un uz apģērbu noteiktie ierobežojumi, kas daudzās skolās ir līdzīgi.

Nevar izslēgt gadījumus, kad vecāki ļoti labprāt vēlas sagādāt bērnam skolas formu, taču finansiālu apsvērumu dēļ nevar to atļauties.

D.Jansone atgādina, ka trūcīgajām ģimenēm ir tiesības lūgt palīdzību pašvaldības sociālajā dienestā. Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu sociālās palīdzības mērķis ir sniegt materiālu atbalstu krīzes situācijā nonākušām trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm, lai apmierinātu to pamatvajadzības (ēdiens, apģērbs, mājoklis, veselības aprūpe, obligātā izglītība).

Tātad arī pašvaldības sociālajā dienestā var interesēties par palīdzības iespējām maznodrošinātām ģimenēm, lai sagādātu skolai visu nepieciešamo.

"Par" un "pret"

Skolas formām ir gan savas priekšrocības, gan trūkumi. G.Benefelde uzsver, ka galvenā priekšrocība ir korekts izskats, kas nenoliedzami ietekmē uzvedību. Tāpat tiek aiztaupīts laiks rīta cēlienā, jo nav jādomā, ko vilkt mugurā. Vienkāršāk ir saposties arī skolas svētkiem. Ir viss, kas nepieciešams, - balta blūze vai krekls.

Ādažu vidusskolas vecāku pārstāve I.Garā uzskata, ka līdz ar formu ieviešanu uzlabojas skolas iekšējā vide, bērniem ir mazāk stresa un arī klasēs labāka disciplīna. Būtiska ir skolas apģērbā iestrādātā drošības funkcija jeb atstarotāji.

Lai saudzētu formas, bērniem pēc skolas ir jāpārģērbjas. To I.Garā uzsver kā svarīgu audzinošu aspektu un iespēju attīstīt prasmi novērtēt atšķirību starp skolas un brīvā laika apģērbu.

Mīnuss varētu būt tas, ka bērniem piemīt vēlme pucēties un skolas forma var apnikt. Ražošanas procesa īpatnības neļauj modeļus mainīt katru gadu, tas ir laikietilpīgs process ar papildu izmaksām un katram kolekcijā ienākušajam jaunajam apģērbam ir jābūt kombinējamam ar esošo, lai tas nenonāktu pretrunā ar vecāku maciņus saudzējošo ideju un neizjauktu sociālo vienlīdzību vienaudžu vidū, kad kāds ir labāks tādēļ vien, ka valkā visjaunāko skolas formas modeli.

IZM pārstāve D.Jansone norāda: skolām, kas ieviesušas skolēnu formas, ir pozitīva pieredze - arī tie bērni un vecāki, kas pret formu sākotnēji izturējušies rezervēti, vēlāk atzīst, ka skolas forma disciplinē, rada piederības sajūtu savai skolai un klasei un mazina bērnu sociālekonomisko nevienlīdzību. Taču ir arī trūkumi: forma ierobežo skolēnu individualitāti, dažkārt rada problēmsituācijas maiņas gadījumos un ne vienmēr tā ir atbilstoša laika apstākļiem visos gadalaikos un iekštelpu temperatūrai.

Tiesībsarga biroja pārstāve L.Grāvere skolas formu drīzāk uzskata par atvieglojumu vecākiem, gādājot par bērna ikdienas apģērbu, un līdzekli, lai mazinātu sociālo nevienlīdzību, kas izpaužas arī apģērbā.

Vai formastērps "iecērt" robu ģimenes budžetā?

D.Jansone uzsver, ka formas tērpu, tāpat kā jebkuru citu apģērbu, bērniem iegādājas vecāki. Iespējams, ir situācijas, kad sākotnēji maksa par skolas formas iegādi vecākiem šķiet pārāk augsta. Taču jebkurā gadījumā, bērnam dodoties uz skolu, ir nepieciešams apģērbs.

G.Benefelde ir pārliecināta, ka skolas forma bērna apģērbšanas procesu nesadārdzina, tieši pretēji – meiteņu svārki un veste kalpo pat vairākus gadus, turklāt vesti var pārmantot gan brālis, gan māsa. Ja ražotājs piedāvā izstrādājumu no pusvilnas dzijas, kura neveļas, veste izskatās labi vēl pēc diviem gadiem. Ikdienā jāmaina vienīgi topiņi, bet forma jāmazgā reti, un tā ir ļoti labi kopjama.

"Galvenā formas priekšrocība ir korekts izskats, kas pozitīvi ietekmē uzvedību. "

I.Garā tāpat atzīst, ka kopumā ģimenes budžetu formastērps atslogo, taču to nevar just uzreiz. Skolēna forma ir kompromiss, un šajā sakarā ir jāņem vērā zināmas īpatnības. Cena ir jāsamēro ar kvalitāti un jārēķinās ar to, ka pasūtījums jāveic iepriekš. Ādažu vidusskolas vecāku pārstāve I.Garā dalās novērojumā, ka vecāki dažkārt uztver skolas formas sagādāšanu kā lielu apgrūtinājumu: izrāda neapmierinātību, ja pēc pasūtījuma jāstāv rindā 40 minūtes, bet nerēķina ne naudu, ne laiku, kas būtu pavadīts, staigājot pa veikaliem un meklējot citu piemērotu apģērbu skolai.

Viņa vēl piebilst, ka, lai taupītu vecāku līdzekļus, modeļi izstrādāti tādi, kas der ilgāku laiku, ir atrasts audums, kas ļoti labi kalpo – nedilst, neplūk –, un apģērbus pēc mazgāšanas var negludināt.

Sabiedrības gatavība atgriezties pie skolēnu formām

Ādažu vidusskolas vecāku pārstāve I.Garā uzskata, ka visi ar skolas formu saistītie jautājumi izgaismo sabiedrību kopumā un tās vidējo izpratni par demokrātiju. Lemjot par skolēnu formām, daudziem joprojām ir grūti pieņemt demokrātiskā ceļā panāktu vairākuma viedokli. Citi personas brīvību un demokrātiju vēl aizvien uztver kā neierobežotas tiesības, nevis savu tiesību labprātīgu ierobežošanu par labu vairākumam.

I.Garā domā, ka sabiedrība kopumā vēl nav gatava respektēt lēmumus, kas pieņemti mazākā sabiedrībā, un vēl nav izveidojusies spēja un kopīga izpratne par tiesībām lemt bez norādes no "augšas".

Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja L.Grāvere uzsver, ka, nosakot skolas formu kā obligātu, izvēle, kur to šūt, būtu jāatstāj vecāku ziņā, dodot iespēju izvēlēties finansiāli izdevīgāko risinājumu.

Ja pašvaldības dibināta izglītības iestāde iekšējās kārtības noteikumos nosaka skolas formu kā obligātu, tad pašvaldībai savos saistošajos noteikumos būtu jāparedz tāds sociālā pabalsta veids kā pabalsts bērna sagatavošanai skolai, lai tie vecāki, kam nav līdzekļu skolas formas iegādei, varētu to sagādāt.

Šādam Tiesībsarga biroja viedoklim pievienojas arī Mārupes vidusskolas vecāku pārstāve G.Benefelde un rosina diskutēt par nepieciešamību pašvaldību budžetos atvēlēt līdzekļus maznodrošinātām un trūcīgām ģimenēm, lai segtu izdevumus vienas skolēnu formas iegādei gadā.

Tas, ka emocijas par vienu vai otru ar skolu saistītu jautājumu nereti tiek sakāpinātas vienīgi neinformētības vai savas nezināšanas pēc, ir apstiprinājies ne reizi vien. Tomēr, ja vecākiem ir vēlēšanās ierosināt kādas pārmaiņas skolā un aktīvi piedalīties lēmumu pieņemšanā, der atcerēties, ka šādas tiesības ir nostiprinātas ar likumu.

L.Grāvere vērš uzmanību: saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 13.pantu sabiedrības, pašvaldības un vecāku sadarbības nodrošināšanai tiek izveidota izglītības iestādes padome, kura darbojas saskaņā ar padomes nolikumu. Vecāku pārstāvjiem izglītības iestādes padomes sastāvā jābūt vairākumā. Padomes vadītāju ievēlē no vecāku pārstāvju vidus. Izglītības iestādes padome seko tam, kā tiek ievērotas izglītojamo un pedagogu tiesības un pildīti pienākumi, un sniedz priekšlikumus situācijas uzlabošanai.

Līdz ar to vecāki var izmantot savas Izglītības likuma 57.pantā noteiktās izglītojamā vecāku tiesības, tostarp vecāku tiesības piedalīties izglītības iestādes pašpārvaldē un ietekmēt jautājumus par skolas iekšējo normatīvo aktu grozīšanu.