Dzemdes kakla vēža skrīnings var glābt dzīvību

Dzemdes kakla vēzis pasaulē un arī Latvijā ir otrais biežāk sastopamais audzējs sievietēm līdz 45 gadu vecumam un trešais izplatītākais vēža izraisītais nāves cēlonis sievietēm pēc krūts un plaušu vēža. Latvijā onkoloģisko slimību uzskaitē gandrīz katru dienu nonāk jauna paciente ar diagnozi – dzemdes kakla vēzis. Pēc Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) rīcībā esošās informācijas, 2012.gadā tās bija 247 sievietes un ik gadu šī slimība paņem ap 100 dzīvību. Skaitlim ir tendence pieaugt - 2012.gadā cīņu ar dzemdes kakla vēzi zaudēja 130 sievietes. Sešu gadu periodā no 2007. līdz 2012.gadam šī slimība prasījusi 703 sieviešu dzīvības.

Neskatoties uz biedējošo statistiku, joprojām daudzas sievietes neatsaucas Nacionālā veselības dienesta (NVD) uzaicinājuma vēstulei veikt bezmaksas dzemdes kakla skrīningu, lai gan speciālisti atzīst, tas ir efektīvs un nekaitīgs veids, kā savlaicīgi atklāt pirmsvēža vai sākotnējo stadiju, kuru iespējams veiksmīgi izārstēt. Tikai 37% sieviešu ir izmantojušas vēstuli un veikušas pārbaudi. Arī iespēja vakcinēt 12 gadus vecas meitenes pret šo saslimšanu izmanto nedaudz vairāk kā puse. Saskaņā ar SPKC provizoriskiem datiem, 2013.gadā no primārās potes mērķgrupas – 8895 meitenēm – vakcinējušās 58,8 procenti.

Latvijas sieviešu zināšanas par dzemdes kakla vēzi

Kas ir iemesls, kādēļ tik daudz sieviešu neveic šo pārbaudi, centās noskaidrot Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS un šī gada sākumā veica interneta aptauju, kurā piedalījās 550 respondentes vecumā no 25 līdz 70 gadiem no visas Latvijas. SKDS direktors Arnis Kaktiņš, skaidrojot aptaujas rezultātus, uzsvēra, ka tās mērķis bija identificēt to sieviešu grupu, kas ir saņēmušas NVD uzaicinājuma vēstuli veikt skrīningu, bet to nav izdarījušas, un noskaidrot, kāpēc viņas nav atsaukušās; tāpat mēģināt saprast, ko darīt, lai arī šīs sievietes pārbaudītos.

Aptaujā iegūtie dati ļauj izdarīt secinājumus, ka lielākā daļa sieviešu ir informētas par dzemdes kakla vēzi, bet risku saslimt neattiecina uz sevi. 66% respondenšu uzskata, ka viņu zināšanas par dzemdes kakla vēzi ir labas, tomēr vairākumu sieviešu iespējamība saslimt ar šo vēzi nesatrauc. Iespēja saslimt ļoti uztrauc tikai 9% aptaujas dalībnieču; 31% atzina, ka šāda varbūtība tās drīzāk uztrauc nekā neuztrauc. Savukārt puse aptaujāto sieviešu norādīja, ka iespēja saslimt viņas neuztrauc nemaz vai drīzāk neuztrauc.

"Maldīgs ir uzskats, ka vēzis var piemeklēt tikai vecāka gadagājuma sievietes."

27% sieviešu atzina, ka vēstuli ir saņēmušas, bet pārbaudīties nav devušās. 20% respondenšu apgalvo, ka vēstuli nav saņēmušas vispār. Kā galvenos iemeslu, kāpēc nav veikušas dzemdes kakla vēža profilaktisko pārbaudi, 32% sieviešu min laika trūkumu, 17% par to aizmirsušas, savukārt 22% sieviešu nepatīk izmeklējuma procedūra un ārsti. Tomēr 44% apgalvo, ka ir ieplānojušas izmeklējumu veikt nākotnē. Jāuzsver, ka tikai 6% aptaujāto ir norādījušas, ka došanās pie ārsta ir pārāk dārga, tikpat daudz sievietes atzina, ka viņām tas ir sarežģīti.

Ģimenes plānošanas un seksuālās veselības asociācijas "Papardes zieds" valdes priekšsēdētāja Iveta Ķelle vērš uzmanību uz to, ka īpaši lauku sievietēm varētu būt grūtības nokļūt līdz ārstam: "Laukos ir daudz trūcīgu ģimeņu. Došanās pie ārsta var aizņemt pat veselu dienu, jo transports iet reti, ne visām sievietēm ir savs auto, iespējams, nav kas pieskata bērnus." Gadās, ka sieviete piezvana uz vienīgo pieejamo poliklīniku, kur atbild, ka divi gadi ir jāgaida rindā. Tad ir jāiet vai nu pie privāta ginekologa, kas ir par maksu, vai jāgaida.

Saslimt var jebkura sieviete

Tomēr realitāte ir nepielūdzama un rāda – dzemdes kakla vēzis var skart ikvienu sievieti, kura dzīvo dzimumdzīvi. Viens no galvenajiem dzemdes kakla vēža saslimstības izraisītājiem ir cilvēka papilomas vīruss, ko pārnēsā vīrieši un nodod tālāk sievietēm dzimumkontaktu ceļā. Līdz ar to risks iegūt papilomas vīrusa infekciju sākas līdz ar pirmajām dzimumattiecībām un turpinās visu turpmāko sievietes dzīvi, kamēr vien viņai ir seksuālas attiecības. Tādēļ vakcīna pret papilomas vīrusu tiek rekomendēta meitenēm, kas vēl nav uzsākušas dzimumdzīvi.

Maldīgs ir uzskats, ka vēzis var piemeklēt tikai vecāka gadagājuma sievietes. SPKC dati liecina, ka 2012.gadā no 247 sievietēm, kurām tika uzstādīta šāda diagnoze, divas bija 20–24 gadus jaunas. Pieaugot vecumam, palielinās arī saslimstība saslimt ar dzemdes kakla vēzi. Vecumā no 25-29 gadiem 2012.gadā vēzi atklāja 12 sievietēm, 30-34 gadu vecumā – 21 sievietei, 35-39 gadu vecumā – 25 sievietēm, 40-44 gadu vecumā – 31 sievietei, 45-49 gadu vecumā - 30 sievietēm, 50-54 gados – 24 sievietēm, 55-59 gadu vecumā – 31 sievietei, 60-64 gados – 16 sievietēm, 55 pacientes bija vecumā no 65 līdz 84 gadiem. Savā ziņā var teikt, ka ar dzemdes kakla vēzi saslimst aizvien jaunākas sievietes. 2005.gadā visvairāk jaunu gadījumu reģistrēti 50-60 gadus vecu sieviešu grupā, bet 2011.gadā – jau sievietēm vecumā no 40-50 gadiem.

"Lielākā daļa sieviešu ir informētas par dzemdes kakla vēzi, bet risku saslimt neattiecina uz sevi."

Onkoginekologs Dr. Ronalds Mačuks dalās pieredzē, ka ikdienā savā darbā sastopas ar daudzām jaunām sievietēm, kuras vienkārši neapzinās, ko slimība nozīmē, kāda var būt ietekme uz dzīves kvalitāti, cik smaga ir ārstēšanās, kā cieš ģimenes dzīve. "Mēs nodaļā sastopamies ar ļoti traģiskiem gadījumiem, kad slimas ir 26 un 30 gadus vecas sievietes. Arī 35 un 40 gadīgas sievietes ir ļoti jaunas. Pat ja izdodas panākt pilnīgu slimības remisiju, izārstēšanos, arī tad būtiski cieš dzīves kvalitāte, mēs veselie to nevaram iedomāties, un nevienam to nenovēlu piedzīvot."

Kāpēc tā notiek?  "Šīs sievietes nav pietiekami izglītotas un to neuztver nopietni. Un, lai gan vecākām kundzēm vajadzētu būt gudrākām, arī viņas neatnāk," secina dakteris Mačuks. "Mans novērojums ir tāds, ka Onkoloģijas centrā nonāk tieši šīs neapzinīgās sievietes, kurām dzīve piespiež atnākt pie ārsta, kad simptomi ir traucējoši, ir stipra asiņošana, sāp kāja, vēders."

Savlaicīgi atklāt vēzi var palīdzēt skrīnings

Efektīvākā metode, kā šo slimību savlaicīgi atklāt, ir dzemdes kakla  skrīnings (onkocitoloģiskās uztriepes pārbaude), kas var konstatēt priekšvēža vai agrīno audzēja stadiju.

Onkoginekologs Mačuks uzsver – tā ir 100% droša un nesāpīga metode, kas dod momentānu rezultātu!" SPKC dati liecina, ka 2012.gadā, veicot valsts organizētā skrīninga pārbaudi tika konstatēti 17 dzemdes kakla vēži.

"Uzaicinājuma vēstules nozaudēšanas vai bojājumu gadījumā to iespējams atjaunot un izmantot."

Skumji, ka dzemdes kakla vēzi Latvijā 42% gadījumu atklāj 3. un 4.stadijā, kad procentuāla iespēja izveseļoties ir zema, ārstēšanās sarežģīta. "Latvijā ielaistās stadijas ir daudzos gadījumos. Eiropas prakse liecina, ka plaša skrīninga programma pilnībā ļauj izskaust šādu pataloģiju. Piemēram, Vācijā radikālas operācijas veic tik reti, ka jaunie ārsti pat nevar iegūt pieredzi, kādu ikdienā redzam mēs. Mums ir ļoti daudz tādu pacienšu, kuras mēs vispār neoperējam tikai tāpēc, ka dzemdes kakla vēzis ir ļoti ielaists, un viņas uzreiz dodas uz staru ķīmijterapiju. Savukārt Somijā, kur skrīninga aptvere ir ļoti augsta – 98%, ielaistie dzemdes kakla vēži vispār ir izzuduši," stāsta R.Mačuks.

Sākot ar 2009.gadu, Latvijā tiek organizēta valsts apmaksāta dzemdes kakla vēža profilakses programma. Katra sieviete vecumā no 25-70 gadiem ik pēc trim gadiem saņem Nacionālā veselības dienesta uzaicinājuma vēstuli ierasties uz dzemdes kakla vēža profilaktisko izmeklējumu un veikt dzemdes kakla citoloģisko uztriepi.

Nacionālā veselības dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Evija Štālberga informē, ka uzaicinājuma vēstules valsts apmaksātai dzemdes kakla profilaktiskās pārbaudes veikšanai NVD atbilstoši Iedzīvotāju datu reģistram nosūta sievietēm, kurām attiecīgajā gadā paliek 25, 28, 31, 34, 37, 40, 43, 46, 49, 52, 55, 58, 61, 64 un 67 gadi. Uzaicinājuma vēstule ir derīga 3 gadus un to ieteicams izmantot trīs mēnešu laikā no saņemšanas. Protams, pārbaudi iespējams veikt arī vēlāk, pielāgojot kārtējam ārsta apmeklējumam (piemēram, ja sieviete katru gadu pie ārsta dodas konkrētā laikā).

Nereti dzirdam, ka sievietes vēstuli nesaņem. To apstiprināja arī aptauja – 20% dalībnieču apgalvoja, ka uzaicinājuma vēstuli nav saņēmušas. Iemesli, kādēļ vēstules nesasniedz adresātu, var būt dažādi, piemēram, sievietes nedzīvo deklarētajā dzīvesvietā. Bet tā nav lielākā bēda. NVD pārstāve paskaidroja, ka vēstules nozaudēšanas vai bojājumu gadījumā to iespējams atjaunot un izmantot. Lai atjaunotu uzaicinājuma vēstuli, sieviete var vērsties pēc palīdzības sava ģimenes ārsta praksē vai zvanīt uz NVD bezmaksas informatīvo tālruni 80001234 (darbdienās no plkst. 8.30 līdz 17.00), lai noskaidrotu, kā viņa pati var izdrukāt un aizpildīt uzaicinājuma veidlapas.

Lai gan aptaujas rezultāti liecina, ka vēstule tās saņēmējas "neuzrunā", tā nav anonīma vai bezpersoniska. Sieviete tiek uzrunāta vārdā un uzvārdā, tajā tiek skaidri norādītas gan dzīvesvietai tuvākās pārbaudes veikšanas vietas, gan minēts, kur meklēt ārstu sarakstu, kuriem ir līgumattiecības ar valsti. Dažas aptaujas dalībnieces norādīja, ka neveica skrīningu, jo vēstulē nebija norādīts viņu ginekologs. Tāpēc jāuzsver, ka skrīningu var veikt pie jebkura ārsta, kurš veic ginekoloģisku pārbaudi un kurš ir līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu. Arī tad, ja izmeklējumu veic ginekologs, kurš nav līgumattiecībās ar valsti, skrīninga tests tiek apmaksāts no valsts budžeta, bet par vizīti pie ārsta gan būs jāmaksā pacientei pašai.

Primārā profilakse - vakcinācija

Būtiska ir arī primārā profilakse - vakcinācija. Sākot ar 2010.gada 1.septembri, Vakcinācijas kalendārā Latvijā iekļauta valsts apmaksāta 12 gadus vecu meiteņu vakcinācija pret cilvēka papilomas vīrusa infekciju, kas var izraisīt dzemdes kakla vēzi.

SPKC Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Edīte Tettere skaidro: lai saņemtu valsts apmaksātu vakcīnu, ir jādodas konsultēties pie ģimenes ārsta, līdzi ņemot potēšanas pasi. Vakcinācijas kursu veido trīs devas, kas tiek ievadītas augšdelma muskulī. Meitene saņem pirmo poti, pēc mēneša – nākamo un ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc pirmās potes – trešo.

12 gadīgo meiteņu vakcinācija pret dzemdes kakla vēzi tiek veikta atsevišķās skolās, pārsvarā Rīgā, bet tā nav obligāta. Jebkurā gadījumā par to, vai izvēlēties par labu vai sliktu savas meitas vakcinācijai pret dzemdes kakla vēzi, ieteicams iepriekš konsultēties ar speciālistu.

Jāturpina sabiedrības izglītošana

Tas, ka sieviešu attieksme un dzemdes kakla vēža profilakses rezultāti nemainās jau gadiem ilgi, ietekmē visu sabiedrību. "Ja diagnoze tiktu noskaidrota ātrāk, tad ārstēšana būtu lētāka, veselības aprūpes nauda tiktu tērēta mazāk, un pats galvenais – sieviete nodzīvotu ilgāk," uzsver Ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis Dr. Andris Baumanis. "Pašlaik valsts maksā par visu," secina R.Mačuks. "Valsts maksā par dzemdes kakla skrīningu, valsts maksā par vakcināciju un beigās apmaksā arī ārstēšanos no vēža, kas var būt ļoti dārga. Mūsu un Veselības ministrijas pienākums ir vairāk uzmanības un naudas veltīt šai skrīninga programmai, kura ir pārbaudīta. Tādā veidā iespējams ietaupīt gan finansējumu, gan novērst absolūti nevajadzīgas un pat muļķīgas nāves."

Ārsti atzīst, ka pētījums ir ļoti aktuāls. Svarīgi ir apzināt to sabiedrības daļu, kas nav pietiekami apzinīga un nenāk uz skrīningu. A.Baumanis uzskata, ka to panākt var ar sabiedrības mērķtiecīgu izglītošanu. Jau skolas vecuma bērniem ir jānodrošina veselības mācība. Tāpat jādomā par pakalpojuma pieejamību, lai pacientiem, kam ir nepieciešami papildu izmeklējumi, nebūtu jāgaida mēnešiem ilgi rindā.