NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
07. janvārī, 2013
Lasīšanai: 13 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Eiropas Savienība
3
3

Mainīsies atbalsta maksājumu aprēķināšanas sistēma lauksaimniekiem

Patlaban visos Eiropas Savienības līmeņos norisinās lemšana par daudziem Kopējā lauksaimniecības politikā nepieciešamajiem jaunievedumiem, kas nākotnē var diezgan krasi ietekmēt lauksaimnieka atbalsta maksājumu lielumu.

FOTO: LV portāla kolāža

Nākamais Eiropas Savienības (ES) septiņgadu plānošanas periods sāksies 2014.gadā, līdzi nesot ne vien izmaiņas budžetā, bet arī reformētu Kopējās lauksaimniecības politiku (KLP). Patlaban visos ES līmeņos norisinās lemšana par daudziem KLP nepieciešamajiem jaunievedumiem, kas nākotnē var diezgan krasi ietekmēt lauksaimnieka atbalsta maksājumu lielumu.
Par šiem jautājumiem lauksaimnieki diskutē itin sparīgi, un, iespējams, aiz aktīvajām diskusijām nepamanīts palicis tas, ka pašos pamatos mainīsies arī lauksaimnieku tiešo maksājumu aprēķināšanas sistēma.
īsumā
  • Maksājumu tiesības (MT) ir tiesības saņemt maksājumu par atbalsttiesīgo lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru.
  • Bez tiesībām saņemt atbalsta maksājumus, lauksaimnieks nevarēs saņemt tiešos maksājumus.
  • Maksājuma tiesības nav piesaistītas konkrētam hektāram, bet MT īpašnieks, kam tās piešķirtas, varēs veikt darījumus tās pārdodot, dāvinot, iznomājot ar vai bez zemes hektāriem.
  • Mazie lauksaimnieki varēs izvēlēties saņemt maksājumu no mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas.

Dažs līdzšinējais tiešo maksājumu atbalsta saņēmējs izmaiņas nejutīs, jo pāreja var notikt arī pavisam plūstoši, vien ar kādu papildu ierakstu iesniegumā Lauku atbalsta dienestam (LAD). Bet dažam ekstensīvam saimniekotājam var nākties pārdzīvot nepatīkamus brīžus. Tā vai citādi, lauksaimniekiem būtu jāzina, kā veidosies atbalsta maksājumi nākamajā programmēšanas periodā.

Viss vēl līdz galam nav skaidrs un izlemts, bet pamatos sistēma jau ir ieskicēta, un viens no svarīgiem elementiem būs maksājumu tiesības, ko ietekmēs arī pašreizējais cīniņš par tiešo maksājumu naudas paaugstināšanu Baltijas valstu zemniekiem.

Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta Tiešo maksājumu un nozaru ekonomikas nodaļas vadītāja vietnieks Andris Orlovskis precizē: "Tiešo maksājumu paaugstināšana neietekmēs to, vai maksājumu tiesības lauksaimniekam pienākas vai ne. Bet lielāki tiešmaksājumi naudas izteiksmē ietekmēs to, cik daudz naudas, realizējot savas maksājumu tiesības, lauksaimnieks saņems savā bankas kontā."

Ko nozīmē termins "maksājumu tiesības"

A.Orlovskis paskaidro: maksājumu tiesības ir tiesības saņemt maksājumu par atbalsttiesīgo lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru.

Paralēles starp maksājumu tiesību sistēmu un pašreizējo vienoto platības maksājumu novelk ZM Tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktora vietnieks Zigmārs Ķikāns, skaidrojot, ka pašlaik vienoto platības maksājumu lauksaimnieks saņem tad, ja viņa rīcībā ir vismaz 1 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kas uzturēta labā lauksaimniecības un vides stāvoklī. Bet nākotnē, lai saņemtu atbalsta maksājumu par šo reāli apsaimniekoto 1 ha, lauksaimniekam būs nepieciešamas arī maksājumu tiesības. Bez tiesībām saņemt atbalsta maksājumus lauksaimnieka kontā neienāks pilnīgi nekas no tiešajiem maksājumiem.

"Mainīsies lauksaimnieku tiešo maksājumu aprēķināšanas sistēma."

Plānots, ka maksājumu tiesību sistēma lauksaimniekiem sāks darboties no 2014.gada, bet vispirms ES līmenī ir jāvienojas par budžetu nākamajam plānošanas periodam (2014.-2020.gadam) un arī par Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu. Tikai pēc tam notiks vienošanās dalībvalstu starpā, no kura gada īsti ES ieviesīs maksājumu tiesības. Iespējams, ka maksājumu tiesības ieviesīs vēlāk nekā 2014.gadā, tomēr tās jebkurā gadījumā būs. Pašlaik iecerētā robežšķirtne ir tieši 2014.gads.

Z.Ķikāns skaidro, ka būs divu veidu maksājumu tiesības. Vienas – parastās maksājumu tiesības tiks piešķirtas vienu reizi to ieviešanas gadā, bet būs vēl cita veida maksājumu tiesības – tās, ko piešķirs no valsts rezerves.

Pirmais posms – maksājumu tiesību piešķiršana

Patlaban plānots, ka maksājumu tiesības piešķirs 2014.gada vidū – līdzīgi kā pašlaik notiek pieteikšanās vienotiem platību maksājumiem (VPM), līdz 15.maijam lauksaimniekiem būs jāiesniedz iesniegums LAD par apstrādājamās zemes platību un arī - par maksājumu tiesībām.

Tiesīgi iegūt parastās maksājumu tiesības būs tie lauksaimnieki, kuri 2011.gadā bija saņēmuši vienotos platību maksājumus. "Šis gads izvēlēts tādēļ, lai aizsargātu lauksaimnieku intereses un mazinātu iznomātāju vēlmi lauzt nomas līgumus. Dalībvalstis gan ierosina paplašināt references laiku, atsaucoties ne tikai uz 2011., bet arī 2009. un 2010.gadu, lai iespējami ievērotu ražojošo lauksaimnieku intereses. Kāds gala rezultātā būs references periods, mēs vēl to nezinām, jo KLP reformas nosacījumi joprojām ir diskusiju stadijā," stāsta Z.Ķikāns.

Situācijās, kad lauksaimnieks būs pārņēmis saimniecību 2012.gadā, bet VPM 2011.gadā saņēmis iepriekšējais saimnieks, starp veco un jauno īpašnieku būs jāslēdz līgums, lai jaunais īpašnieks iegūtu tiesības saņemt parastās maksājumu tiesības.

"Maksājumu tiesības ir tiesības saņemt maksājumu par atbalsttiesīgo lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru."

Valsts rezerves paredzētas specifisku gadījumu risināšanai. Būs situācijas, kurās lauksaimnieki maksājumu tiesības saņems no valsts rezerves. Piemēram, ja saimniecība būs izveidojusies 2012. vai 2013.gadā, tad objektīvi tā vēl 2011.gadā nevarēja saņemt VPM un tai maksājumu tiesības būtu piešķiramas no valsts rezervēm. Vai tas tā būs, tā būs pašas dalībvalsts izšķiršanās. "Patlaban plānots, ka parastām maksājumu tiesībām Latvijā izmantos līdz 97% no visas maksājumu tiesību "aploksnes", bet valsts rezervēm – 3 procentus," ieceres klāsta Z.Ķikāns.

Parastās maksājumu tiesības lauksaimniekam piešķirs tikai vienu reizi un vienā – 2014.gadā, bet no valsts rezerves tās varēs piešķirt gan 2014.gadā, gan arī turpmākajos gados, tai skaitā arī jaunajiem lauksaimniekiem. No valsts rezerves maksājumu tiesības pēc katras dalībvalsts izvēles varēs piešķirt arī cilvēkiem, kas zemi apstrādā tādēļ, lai tā netiktu pamesta, kā arī noteiktos apgabalos, kuros saimniekošana ir apgrūtināta. Šie gadījumi būs noteikti regulā, stāsta A.Orlovskis.

Otrais posms – maksājumu tiesību aktivizēšana

Pēc maksājumu tiesību saņemšanas seko to aktivizēšana. Lai saņemtu maksājumu tiesībās ierakstītā atbalsta vērtību, pretim ir jābūt attiecīgam apstrādāto hektāru skaitam. Šie hektāri būs jādeklarē LAD kā līdz šim vienotie platību maksājumi – līdz kārtējā gada 15.maijam.

"Pirmajā maksājumu tiesību piešķiršanas gadā – 2014.gadā – tiks aktivizētas visas maksājumu tiesības, jo piešķirtas būs tik, cik 2014.gadā būs deklarēti un apstiprināti atbalsttiesīgie apstrādātās zemes hektāri," skaidro Z.Ķikāns. "Sākot ar 2015.gadu, hektāru skaitā var būt izmaiņas, kādēļ varēs rasties atšķirības starp maksājumu tiesību skaitu un hektāru skaitu."

Tātad maksājumu tiesības nav piesaistītas konkrētam hektāram, bet maksājumu tiesību īpašnieks, kam šīs tiesības piešķirtas, ar tām varēs veikt darījumus – tās pārdot, dāvināt, iznomāt ar vai bez zemes hektāriem. Piemēram, lauksaimniekam 2015.gadā ir 10 ha zemes un 10 maksājumu tiesības. Viņš var piecus ha zemes 2016.gadā pārdot, bet paturēt savas piecas maksājumu tiesības uz šiem pieciem hektāriem. Divus gadus piecas maksājumu tiesības par pārdotajiem pieciem hektāriem var "gulēt" neaktivizētas un lauksaimnieks par tām maksājumu nesaņems.

Lauksaimnieks var divu gadu laikā pretim savām neaktīvajām maksājumu tiesībām sagādāt zemi vai arī tās pārdot, iznomāt, atstāt mantojumā, dāvināt. Ja divu gadu laikā maksājumu tiesības netiks aktivizētas, tad tās īpašniekam zudīs un tiks ieskaitītas valsts rezervēs, informē ZM speciālists.

Kā noteiks maksājumu tiesību vērtību

Maksājumu tiesību vērtību valstīs, kas līdz šim piemērojušas vienoto platību maksājumu shēmu, EK pašlaik ierosina noteikt, kopējo valsts pamata maksājumu shēmas "aploksni" izdalot ar piešķirto maksājumu tiesību skaitu 2014.gadā.

"Mēs ar to noteikti neesam mierā, jo uzskatām, ka noteikt vienādu maksājumu tiesību vērtību par jebkuru zemes izmantošanas veidu nav taisnīgi," Eiropas Komisijas lemtajam nepiekrīt ZM speciālisti.

Neviena ES dalībvalsts nav apmierināta ar EK ierosināto maksājumu tiesību vērtību noteikšanas metodi. Valstis vēlas diferencēt vērtības, ņemot vērā katras īpašo situāciju.

"Mūsu interesēs būtu diferencēt maksājumu tiesības pēc zemes izmantošanas veida – viena vērtība par aramzemi, cita par ekstensīvajiem zālājiem, vēl cita – par ganībām un ilggadīgajiem stādījumiem. Mēs vēlamies Latvijā ieviest četras dažādas maksājumu tiesību vērtības, kuru lielums būtu atkarīgs no lauksaimnieciskās darbības intensitātes sektorā," neslēpj Z.Ķikāns. "Diskusijas par maksājumu tiesību vērtību ES līmenī joprojām ir spraigas."

Tiešo maksājumu struktūra no 2014.gada

Tiešie maksājumi lauksaimniekiem no 2014.gada sastāvēs no piecām daļām (neskaitot iespējas mazajiem lauksaimniekiem). Platību maksājumus piešķirs:

  • pamata maksājumu shēmā (jeb maksājumu tiesības), vēl piemaksājot
  • t.s. zaļajā komponentē (par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi), ko piešķirs papildus pamata maksājumu shēmai,
  • un maksājumā jaunajiem lauksaimniekiem*, ņemot vērā pamata maksājumu shēmā aktivizēto maksājumu tiesību skaitu (ne ilgāk kā piecus gadus);
  • saistītajā atbalstā;
  • maksājuma apgabalos ar dabas ierobežojumiem.

Lauksaimniekiem, protams, būs jāzina prasības, kas jāizpilda, lai saņemtu zaļās komponentes atbalstu – tās attieksies uz kultūraugu dažādošanu, ilggadīgo zālāju un ekoloģiskas nozīmes platību saglabāšanu. Savukārt, lai saņemtu jaunā lauksaimnieka atbalstu, būs jāatbilst jaunā lauksaimnieka definīcijai, stāsta ZM speciālisti. Piemaksa jaunajiem lauksaimniekiem būs atkarīga no maksājumu tiesību vērtības lieluma.

Maksājums mazajiem lauksaimniekiem

Mazajiem lauksaimniekiem būs iespēja izvēlēties saņemt maksājumu no īpašas - mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas, kas nozīmē atteikšanos no tiešo maksājumu standarta shēmu atbalsta. Izvēle lauksaimniekam būs jāizdara līdz 2014.gada 15.oktobrim. Tas būs vienīgais termiņš, kad varēs pievienoties mazā lauksaimnieka shēmai visā programmēšanas periodā (līdz 2020.gadam), skaidro A.Orlovskis.

Mazā lauksaimnieka atbalsts būs aptuveni 500 eiro uz saimniecību gadā. Ja lauksaimnieks izrēķinās, ka standarta shēmā saņems tikai līdz 500 eiro, tad viņš varēs izvēlēties saņemt mazā lauksaimnieka maksājumu. Ja saimnieks nolemj, ka viņam, piemēram, 2017.gadā izdevīgāk tomēr pāriet atpakaļ uz standarta shēmu un to arī izdarīs, tad līdz programmēšanas perioda beigām viņš atpakaļ uz mazā lauksaimnieka shēmu pāriet vairs nevarēs.

Atbalsta maksājuma lielums un aktīvais lauksaimnieks

"Runājot par tiešmaksājumiem, vērā būs jāņem arī aktīvā lauksaimnieka nosacījumi. Kāpēc? Lai atbalsta līdzekļi nonāktu pie personām, kuras patiešām veic lauksaimniecisko darbību," pamato Z.Ķikāns.

Aktīva lauksaimnieka nosacījumus piemēros tikai tām personām, kuras iepriekšējā gadā tiešo maksājumu summu būs saņēmušas 1000 līdz 5000 eiro robežās. Par konkrētu summas lielumu diskusijas vēl turpinās. Tātad, ja slieksnis būs, piemēram, 1000 eiro gadā, tad uz visiem lauksaimniekiem, kuri saņems gadā virs 1000 eiro, būs jāattiecina aktīvā lauksaimnieka nosacījums. Kāds šis nosacījums būs, šķiet, lems pašas dalībvalstis. Dalībvalstis rosina noteikt sarakstu ar nozarēm, kurās darbojošās personas, piemēram, nekustamā īpašuma sabiedrības, sporta laukumu apsaimniekotāji u.tml., nebūtu tiesīgi saņemt tiešos maksājumus.

"Mazajiem lauksaimniekiem būs iespēja izvēlēties saņemt maksājumu no īpašas - mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas."

"Mēs lēšam, ka aktīvā lauksaimnieka nosacījumi varētu attiekties uz saimniekiem, kuriem ir virs 16–17 hektāriem apsaimniekojamās zemes. Latvijā vidējā saimniecība ir 22 hektāri," teic A.Orlovskis. "Dalībvalstis vēlas, lai aktīvā lauksaimnieka nosacījumus varētu noteikt pati dalībvalsts."

Kā redzams, diezgan daudz nosacījumu, kas lauksaimniekiem būs svarīgi nākamajā plānošanas periodā, pašlaik vēl ir diskusiju stadijā. Lielāka skaidrība gaidāma vien pēc tam, kad dalībvalstis būs apstiprinājušas nākamā programmēšanas perioda budžetu, kam sekos lēmumi par Kopējās lauksaimniecības politikas formu. Tātad – šī gada pirmajā pusē iecerētā lauksaimnieku atbalsta sistēma piepildīsies ar konkrētu saturu.

 

1Jaunie lauksaimnieki ir fiziskas personas, kuras pirmo reizi dibina lauku saimniecību kā saimniecības vadītāji vai kuras šādu saimniecību jau ir izveidojušas piecu gadu laikā pirms pirmās pieteikuma iesniegšanas pamatmaksājuma shēmā un kuras pieteikuma iesniegšanas laikā ir jaunākas par 40 gadiem.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU