Dānija prezidentūras pienākumus nodod Kiprai
Šā gada 6.jūlijā Dānijas premjerministre Helle Torninga-Šmita (Helle Thorning-Schmidt) inaugurācijas ceremonijā prezidentūras pienākumus Eiropas Savienības Padomē nodeva Kipras prezidentam Demetrim Kristofijam (Demetris Christofias).
Atskatoties uz prezidentūras laikā sasniegto, Dānijas premjerministre Helle Torninga- Šmita atzīmēja, ka Dānija savas vadības laikā ir panākusi daudz nozīmīgu lēmumu pieņemšanu. Ir pieņemts Fiskālais līgums, kas ir būtisks līdzeklis, lai atjaunotu uzticību Eiropas ekonomikai. Ir nostiprināts finansiālais regulējums, lai palīdzētu novērst finanšu krīzes nākotnē. Turklāt Eiropadome jūnija sēdē pieņēma visaptverošu ES izaugsmes plānu. Dānijas prezidentūra ir devusi rezultātus, kas ir kļuvuši par nozīmīgiem elementiem šajā plānā.
Tāpat Dānija ir strādājusi, lai nodrošinātu ieguldījumus tādās jomās kā vienotais tirgus, bioenerģija un tirdzniecība. Un pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu ilgām sarunām ir panākta vienošanās par Eiropas Patentu reformu, kas vēl ir jāizskata un jāpieņem Eiropas Parlamentā, uzsvēra H.Torninga-Šmita.
Kipra pārņem ES darba kārtības jautājumus
Kipra ES Padomē prezidēs no šā gada 1.jūlija līdz 31.decembrim. Savas prezidentūras laikā valsts risinās galvenos jautājumus, kas jau šobrīd ir ES darba kārtībā, kā budžeta projekta 2014.-2020.gadam apstiprināšana.
Kipra ir apņēmusies apzināt izaugsmes elementus visās ES politikas jomās, īpaši akcentējot ES pilsoņu iespēju sekmēšanu.
"Galvenā Kipras prezidentūras prioritāte ir sarunas par ES daudzgadu budžetu jeb finanšu ietvaru 2014.-2020.gadam."
Jaunā prezidējošā valsts ir noteikusi četras galvenās prioritātes:
- Efektīvāka un ilgtspējīgāka Eiropa;
- Eiropa – ar augstu veiktspēju un izaugsmē balstītu ekonomiku;
- Eiropa – atbildīgāka iedzīvotājiem: solidaritāte un sociālā kohēzija;
- Eiropa pasaulē, tuvāka kaimiņiem.
Efektīvāka un ilgtspējīgāka Eiropa
Šīs prioritātes mērķis ir veicināt efektīvu politiku un veidot iedarbīgu pārvaldību, risinot neskaidrības un nestabilitāti, ko izraisījusi ekonomiskā krīze. Sarunas par ES daudzgadu budžetu jeb finanšu ietvaru 2014.-2020.gadam ir galvenā Kipras prezidentūras prioritāte. Kipra strādās pie tā, lai pabeigtu pārrunas par taisnīgu un efektīvu ES budžeta pieņemšanu, kas atbalstītu izaugsmi un veicinātu nodarbinātības iespējas.
Uzsvaru ir paredzēts likt uz budžeta izdevumu kvalitātes nodrošināšanu, lai nozaru politikām un programmām, ko finansēs ar daudzgadu finanšu ietvaru, būtu pievienotā vērtība. Kipra ir apņēmusies panākt iespējami lielāku progresu sarunās par normatīvo regulējumu attiecībā uz šādām politikas jomām:
- kopīga lauksaimniecības un zivsaimniecības politika,
- kohēzijas politika,
- pētniecības un inovāciju politika.
Eiropas transporta, telekomunikāciju un enerģijas komunikāciju tīkli arī ir nozīmīgs jautājums Kipras prezidentūras darba kārtībā. Tā ieviešana ir būtiska, lai veicinātu Eiropas konkurētspēju, uzlabojot infrastruktūru un stiprinot ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju ES dalībvalstīs, kā arī lai samazinātu cenas patērētājiem.
Eiropa – ar augstu veiktspēju un izaugsmē balstītu ekonomiku
Kipra ir apņēmusies strādāt pie jaunas un uzlabotas ekonomiskās pārvaldības sistēmas un pastiprināt budžeta uzraudzību, lai nodrošinātu fiskālo stabilitāti. Tāpat prezidējošā valsts īstenos Eiropas Komisijas priekšlikumus, kuru mērķis ir Eiropas ekonomikas integrācija. Tas nozīmē – panākt, lai vienotā tirgus radītās priekšrocības izjustu gan iedzīvotāji, gan uzņēmumi.
Par godu vienotā tirgus pastāvēšanas 20 gadu jubilejai Kipras prezidentūra ir iecerējusi sekmēt iekšējā tirgus padziļināšanu, veicinot nozīmīgas iniciatīvas, īpaši mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai. Vēl darba kārtībā ietilpst vienota elektroniskā tirgus izveide.
Eiropa – atbildīgāka iedzīvotājiem: solidaritāte un sociālā kohēzija
Kipra prezidentūras laikā ir iecerējusi tuvināt Eiropu tās iedzīvotājiem, īpašu vērību veltot jaunatnes bezdarba mazināšanai. Ņemot vērā aizvien pieaugošo imigrāciju Eiropā, viens no svarīgākajiem mērķiem ir kopējās Eiropas patvēruma sistēmas ieviešana līdz 2012.gada beigām, tai skaitā koncentrēties uz praktisku sadarbību starp dalībvalstīm tiesību aizsardzībā tām personām, kam ir nepieciešama starptautiska aizsardzība.
"Kipra ir iecerējusi strādāt, lai tuvinātu Eiropu tās iedzīvotājiem, akcentējot jaunatnes bezdarba mazināšanu."
Kipra vēl nodarbosies ar jautājumiem, kas ir aktuāli saistībā ar Eiropas Aktīvu vecumdienu un paaudžu solidaritātes gadu. Šajos jautājumos ietilpst rūpes par veselību un bērnu labklājību, slimību novēršana, veselīga dzīvesveida veicināšana, kā arī profilakse un bērnu nabadzības izskaušana. Prezidējošā valsts pievērsīsies arī izglītības un kultūras jomai, piemēram, lasītprasmes sekmēšanai, kvalitatīvas izglītības un apmācību sniegšanas veicināšanai, lai apmierinātu darba tirgus vajadzības.
Eiropa pasaulē, tuvāka kaimiņiem
Kipra strādās ciešā sadarbībā ar ES Augsto pārstāvi ārpolitikas un drošības politikā un Eiropas Ārējās darbības dienestu, lai nodrošinātu jautājumu saskaņotību un nepārtrauktību. Īpaša uzmanība tiks pievērsta Eiropas dienvidu kaimiņattiecību politikai, lai uzlabotu attiecības ar Vidusjūras partneriem.
Paredzēts, ka jaunā prezidentūra sekmēs visus procesus, kas saistīti ar Eiropas Savienības paplašināšanos. Patlaban piecām valstīm ir piešķirts oficiālas kandidātvalsts statuss: Turcijai, Serbijai, Maķedonijas Republikai, Islandei un Melnkalnei. Horvātija ir pievienošanās procesā; sagaidāms, ka tā kļūs par ES dalībvalsti 2013.gada vidū.
Prezidēšana Kiprai nebūs viegla
Pāris dienas pirms prezidentūras sākuma, šā gada 25.jūnijā, Kipra kļuva par piekto eirozonas valsti, kas lūdza ārējo palīdzību savas ekonomikas glābšanai. Kipra vienlaikus palīdzību ir lūgusi Krievijai, ES un Starptautiskajam Valūtas fondam. Finansējums ir nepieciešams banku nozares stabilizēšanai.
Kipras prezidents Demetris Kristofijs ir paudis, ka valsts prezidentūras laikā darīs visu, lai veicinātu "labākas Eiropas" (Towards a Better Europe) veidošanu ES pilsoņiem. "Mums ir seši mēneši, lai strādātu izvirzīto uzdevumu sasniegšanai, gaidīsim arī atbalstu no pārējām ES dalībvalstīm."
Eiropas Parlamenta prezidents Martins Šulcs (Martin Schulz) ir izteicis atbalstu Kipras prezidentūrai, uzsverot, ka tā šim atbildīgajam uzdevumam ir ļoti labi sagatavojusies.
Kiprai prezidēšana nebūs viegla ne tikai finansiālo problēmu dēļ, bet arī tādēļ, ka valsts ir etniski sašķelta, kādēļ jau ilgstoši ir viens no ES sarežģītākajiem reģioniem. Kipra kopš 1974.gada ir sadalīta grieķu pārvaldītajā dienviddaļā, kas ir ES dalībvalsts, un pašpasludinātajā Ziemeļkipras Turku Republikā. Turcija neatzīst Kipras Republiku un ir atteikusies piedalīties pasākumos un samitos, ko rīkos Kipras prezidentūra.
Uzziņai
Kipras prezidentūras jaunumiem ir iespējams sekot līdzi prezidentūras oficiālajā mājaslapā: www.cyparliament2012.eu
