Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra direktore Dace Melbārde uzsver, ka starptautiskajam folkloras festivālam "Baltica 2012" šis ir 25.jubilejas gads. Festivāls notiks no 5. līdz 9.jūlijam vairākās Latvijas pilsētās un novados, bet plašākā kolektīvu pulcēšanās vieta būs Rīga, festivāla sēta Vērmanes dārzā.
Festivāla vēsturiskā un starptautiskā nozīme
Pat atskatoties ne tik senā pagātnē, šo folkloras festivālu nevar uzlūkot vienīgi kā šauras interešu grupas iespēju publiski izpausties. Ikdienā kopjot un uzturot dzīvu tautas folkloru, cilvēki visos novados gādājuši par vērtībām, kas veido tautas garīguma pamatu, bet "Baltica" ir devusi iespēju šīs vērtības celt saulītē, arī starptautiskā mērogā.
Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende atgādina, ka ar festivālu saistās nozīmīgs vēsturisks notikums - 1988.gadā tieši festivāla "Baltica" laikā pirmo reizi publiski tika pacelts sarkanbaltsarkanais karogs.
"Ceļa tēma ir izvēlēta tāpēc, ka ceļš – viena no nozīmīgākajām kategorijām cilvēces ideju vēsturē."
Starptautisko folkloras festivālu organizāciju padomes (CIOFF) Latvijas nacionālās sekcijas vadītāja Liāna Ose norāda, ka CIOFF atzina Latviju, Lietuvu un Igauniju kā patstāvīgas valstis starptautiskajā kultūras apritē vēl pirms šo valstu de iure starptautiskās atzīšanas. CIOFF nupat ieguvusi UNESCO konsultatīvās organizācijas statusu, un tas dos enerģiju tradicionālās kultūras jomā strādāt vairāk un nopietnāk.
Dace Melbārde uzsver, ka Latvija sīvā konkurencē ir ievēlēta UNESCO Nemateriālās kultūras mantojuma saglabāšanas starpvaldību komitejā, un šis starptautiskais folkloras festivāls ir spilgts apliecinājums tam, ka Latvija ir cienīga šajā komitejā būt.
Kurp ved ceļš?
Latvijas Folkloras biedrības valdes priekšsēdētājs un festivāla producents Andris Kapusts atzīst, ka arvien ir notikušas diskusijas par to, vai nepieciešams noteikt konkrētu festivāla tēmu. Tomēr festivāls dod iespēju plašākai sarunai nekā tikai uzstāšanās koncertā. Tā ir iespēja runāt par sabiedrības dzīvi un vērtībām. Ja ir tēma, tad ir vieglāk veidot diskusiju – tā dod iespēju konkretizēt un fokusēt idejas. Tas ir tilts, kas savieno tradicionālās kultūras vērtības ar mūsdienām, un tieši tāpēc festivāla organizatori ik gadu meklē jaunu tēmu.
A.Kapusts stāsta, ka šogad ceļa tēma ir izvēlēta tāpēc, ka ceļš ir viena no nozīmīgākajām kategorijām cilvēces ideju vēsturē. Gan Latvijas, gan cittautu folklorā ceļam ir piešķirta ļoti liela nozīme. Festivālā būs pārstāvētas šādas tēmas: ceļš uz tēva mājām, līgavas ceļš no tēva mājām, skuju ceļš, dziesmas ceļš, ceļš no grauda līdz maizei un vēl daudzi citi.
A.Kapusts akcentē, ka arī festivāls "Baltica" ir ceļš – meklējumu, atradumu, strupceļu pārvarēšanas, emociju un praktiskās izziņas ceļš visiem tradicionālās kultūras kopējiem daudzu gadu garumā.
Ar ko īpaša "Baltica 2012"?
No 28 grupām, kuras pārstāvēja Latviju pirmajā Rīgā rīkotajā festivālā 1988.gadā, dalībnieku skaits izaudzis līdz 173 folkloras kolektīviem no visas Latvijas.
Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra folkloras nozares eksperte un "Baltica 2012" programmas direktore Gita Lancere uzsver: tik plaša programma ir pirmo reizi - šogad koncerti būs gan Vidzemes pilsētās un novados, gan ļoti daudzās vietās Rīgas priekšpilsētās, kas dod iespēju iziet arī ārpus tradicionālās festivāla sētas Vērmanītī.
Īpašs akcents šajā festivālā likts uz autentisko folkloru – piedalīsies grupas, kas reproducē dziedāšanas tradīciju maksimāli autentiski. Norisē iekļauti teicēju, stāstnieku koncerti un būs arī rituāla rakstura priekšnesumi – sievišķīgs nakts koncerts Brīvdabas muzejā un vīrišķīgs koncerts Latviešu Biedrības namā.
Programmā paredzēts atsevišķs folkloras deju koncerts, kas līdz šim festivālā nebija atradis savu vietu. Jaunums šogad ir Latgales psalmu dziedājumi Marijas Magdalēnas baznīcā.
Savukārt kinoteātrī "Splendid Palace" festivāla laikā būs skatāmas bērnu veidotās animācijas filmiņas.
"Īpašs akcents šajā festivālā likts uz autentisko folkloru."
Festivāla noslēgums pirmo reizi notiks nevis Rīgā, bet Madonā un nevis brīvdienā, kā ierasts, bet pirmdienā.
Tomēr īpašs šis festivāls ir ne tikai ar lielo dalībnieku skaitu un daudzveidīgo programmu. D.Melbārde norāda, ka viens no 21.gadsimta lielākajiem izaicinājumiem saistībā ar tradicionālo kultūru ir tās pārmantojamība un jautājums, kā iesaistīt jauno paaudzi tradicionālās kultūras apguvē un tālāk nodošanā. Tādēļ festivāla organizatori priecājas par katru jaunu cilvēku, kas pats ir "aizdedzies", atradis ceļu pie tradicionālās kultūras, uzņēmies iniciatīvu un darbojas tālāk.
Savukārt G.Lancere uzsver, ka sadarbība ar Latvijas Mākslas akadēmijas studentiem festivāla tēla veidošanā ir ienesusi tajā jauneklības devu un ļāvusi apjaust, ka tradicionālā kultūra ļoti labi uzrunā arī jauniešus.
"Baltica" augošās popularitātes noslēpums
Festivāls "Baltica" ir pārdzīvojis dažādus laikus - gan "treknos", gan krīzes gadus, tomēr nu iezīmē tendenci, kura tieši šogad izpaudusies sevišķi spilgti – tradicionālās kultūras popularitāte pieaug. Festivāla producents A.Kapusts atzinīgi novērtē valsts, pašvaldību un nevalstisko organizāciju sadarbību, kas šī gada festivāla sagatavošanas laikā ir bijusi līdzvērtīga un ļoti veiksmīga, tostarp arī finansiālā nodrošinājuma gādāšanā.
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane uzsver, ka Rīgas dome ir atvēlējusi festivāla organizēšanai tik daudz līdzekļu, cik tas bijis nepieciešams. Viņa uzskata: svētki var būs dažādi – tādi, kurus izdomā vai iecer kāds vadītājs vai politiķis, un tādi, kurus pieprasa cilvēka būtība, un ir lietas, kuras nedrīkst aizmirst laika ritējumā. Folkloras kolektīvu devums nav tikai vēlme piedalīties, tas ir tautas gara saglabāšanas process.
"Pieaug vērtība unikālajām lietām, savdabībai, un tā ir globāla parādība."
KNMC direktore D.Melbārde atzīst: ja trīs sektoros – valsts, pašvaldības un nevalstiskajā – aktīvie cilvēki strādā ar lielu interesi, izpratni un vēlmi sasniegt labu rezultātu, veidojas pozitīva sinerģija un ir iespējams radīt gan plašu programmu, gan piesaistīt finansējumu.
A.Kapusts uzskata, ka pamazām mainās sabiedrības vērtību orientācija - aizvien vairāk sāk dominēt pamatvērtības un cilvēki mēģina atrast dzīvē lietas, kas viņus stabilizē un harmonizē. Tradicionālā kultūra ieņem savu – stabilu pamata vietu.
D.Melbārde sabiedrības izpratnes un tradicionālās kultūras popularitātes pieaugumu skaidro ar to, ka cilvēki visā pasaulē ir noguruši no standartiem. Pieaug vērtība unikālām lietām, savdabībai, un tā ir globāla parādība. Arī tradicionālā kultūra ir unikāla pieredze, un te cilvēki meklē jaunus pārdzīvojumus un vienreizīgumu, ko spēj dot arī festivāls "Baltica 2012".
Informācija par festivāla norisi un dalībniekiem apkopota mājaslapā www.festivalbaltica.com
