„Sociālo mediju būtība ir tā, ka tajos ir mazas iespējas ietekmēt – tu vari paust savu viedokli, nostāju, bet vai tavi uzskati ietekmēs tos, kas izlasa vai klausās, tā ir saruna par saturu un formu, kādā informācija tiek pasniegta,” skaidro korporatīvo attiecību konsultāciju uzņēmuma „Hauska&Partner” vadošais partneris un Latvijas Lobētāju asociācijas valdes loceklis Arnis Marcinkēvičs.
To, cik aktīvi izmantot sociālo mediju sniegtās priekšrocības, ir jāizlemj katram pašam. Sabiedriskās politikas centra „Providus” pētniece Iveta Kažoka uzskata, ka „pievienotā vērtība atrasties šajos sociālajos tīklos ir milzīga. Kaut vai atcerēsimies, kas ir noticis dažās pēdējās dienās un nedēļās, kad kāda informācija ir parādījušies tikai, pateicoties amatpersonu komunikācijai sociālajos tīklos”.
Svarīgs ir tiešais klātienes kontakts
Lai spētu identificēt digitālo iespēju nozīmi politiskajā komunikācijā, uzņēmums „Hauska&Partner” šā gada martā veica pētījumu „Parlamentārietis 2.0”, kura laikā aptaujāja 50 Saeimas deputātus.
Pētījumā iegūtie dati liecina, ka 40% no aptaujātajiem deputātiem par efektīvāko komunikācijas veidu saziņai ar vēlētājiem un citām ietekmes pusēm uzskata tiešos klātienes kontaktus. 32% respondentu norāda, ka veiksmīgākā saziņas iespēja ir nacionālie mediji, bet 16% atzina, ka tie ir digitālās komunikācijas kanāli.
"Politiķu ienākšana sociālajos medijos ir veids, kā efektīvi sasniegt plašu auditoriju un reaģēt uz dezinformāciju."
I.Kažoka, „Providus” pētniece
Pētījuma mājaslapā ievietotā informācija vēsta, ka „tiešo klātienes kontaktu augstais novērtējums varētu tikt skaidrots emocionālās kategorijās – respektīvi, klātienes tikšanās veicina vēlētāju uzticamības līmeņa paaugstināšanos konkrētajam deputātam, jo viņš kļūst par reālu cilvēku un sasniedzamu amatpersonu, kas atrodas tajā pašā realitātē, kurā ir vēlētājs”.
Kas īsti komunicē – deputāts vai palīgs?
Aptaujas rezultāti arī parādīja to, ka Saeimas deputāti saziņai ar vēlētājiem internetā visvairāk izmanto vietni gudrasgalvas.lv, sociālos tīklus „Twitter” un „Facebook”. Bet par visefektīvāko no digitālajiem komunikācijas kanāliem uzskata tieši sociālo tīklu „Twitter”.
Saeimas deputāts Aleksejs Loskutovs skaidro, ka sociālo tīklu priekšrocība ir iespēja saņemt informāciju par dažādiem procesiem un notikumiem ātrāk, nekā tos spēj atspoguļot, piemēram, drukātie vai elektroniskie mediji, kā arī nepastarpināta saskarsme ar cilvēkiem.
Tomēr nereti saziņas laikā ar kādu deputātu sociālajos tīklos neatbildēts paliek būtisks jautājums – vai otrpus datoram atrodas pats deputāts vai kāds no viņa palīgiem. Interneta vietnes „gudrasgalvas.lv” pārstāve un Sabiedriskās politikas centra „Providus” pētniece Linda Jākobsone skaidro, ka vēlētāji sagaida, ka deputāts vai ministrs sniegs ātru atbildi uz interesējošo jautājumu un šī komunikācija starp vēlētāju un deputātu būs nepastarpināta.
52% no pētījumā aptaujātajiem deputātiem norāda, ka digitālos kanālos komunicē personīgi, savukārt 44% aptaujāto atzina, ka daļu no informācijas sagatavo un aktualizē palīgi.
"Vēlētāju vajadzības, kādā veidā viņi vēlas komunicēt ar deputātiem un saņemt atgriezenisko informāciju, ir ļoti atšķirīgas."
L.Jākobsone, „Providus” pētniece
Diskusijā „Deputāts internetā – cik liels ieguvums sabiedrībai un pašam politiķim?” L.Jākobsone uzsvēra: „Protams, vēlētājs grib, lai deputāts sniedz atbildi personīgi. Taču ir ļoti daudz jautājumu un tad deputāta 24 diennakts stundas var tikt paplašinātas uz citu cilvēku 24 stundām.”
A.Loskotovs savukārt ir pārliecināts, ka viss ir atkarīgs no paša deputāta gatavības iesaistīties komunikācijā.
Sociālajiem tīkliem „jā” vai „nē”
Arvien aktuālāks kļūst jautājums par to, vai visiem Saeimas deputātiem ir jābūt aktīviem sociālo mediju lietotājiem. „Politiķu ienākšana sociālajos medijos ir dabisks process, jo tas ir veids, kā ļoti efektīvi sasniegt plašu auditoriju un reaģēt uz dezinformāciju. Latvijas politikā atrašanās „Twitter” nav tik daudz izdevīguma, neizdevīguma, pienākuma vai nepienākuma jautājums – tas jau sāk kļūt par absolūti pašsaprotamu lietu, būt, lai orientētos, kas notiek mūsu sabiedrībā,” viedokli izsaka „Providus” pētniece I.Kažoka.
Pētniece skaidro, ka palikt ārpus sociālo mediju vides ir aizvien lielāks risks – tā var ne tikai zaudēt informāciju, bet arī nesaprast diskusiju tās ģenēzes stadijā un nespēt reaģēt uz to, kas notiek.
L.Jākobsone atzīst, ka vēlētāju vajadzības ir ļoti atšķirīgas – kādā veidā viņi vēlas sazināties ar deputātiem un kā saņemt atgriezenisko informāciju. Tieši tāpēc deputāti nedrīkstētu aizmirst arī par tiem vēlētājiem, kam digitālā vide ir sveša.
Uzziņai
Ar pilnu korporatīvo attiecību konsultāciju uzņēmuma „Hauska&Partner” veiktā pētījuma apkopojumu un rezultātiem ir iespējams iepazīties pētījuma „Parlamentārietis 2.0” mājaslapā www.parlamentarietis.lv.
