NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
09. maijā, 2012
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Izglītība
4
4

Cīņa ar plaģiātismu vairs nebūs cīņa ar vējdzirnavām

Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Visbiežāk plaģiātisma gadījumi konstatēti sociālo zinātņu studentu darbos.

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Ik gadu daudzās Latvijas augstskolās tiek atklāti vairāki plaģiātisma gadījumi. Par to liecina dažādās publikācijas medijos, un to nenoliedz arī paši mācībspēki. Lai padarītu efektīvāku cīņu pret plaģiātismu, septiņas augstskolas – Latvijas Universitāte, Daugavpils Universitāte, Vidzemes Augstskola, Ekonomikas un kultūras augstskola, Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola, Latvijas Lauksaimniecības universitāte un Liepājas Universitāte –, noslēdza kopīgu vienošanos par vienota plaģiātu izskaušanas tīkla veidošanu.

Motivācija veidot augstskolu apvienību

Latvijas Universitātes (LU) rektors Mārcis Auziņš uzskata, ka plaģiātisms Latvijā nav milzīga problēma, taču tā nenoliedzami pastāv. Turklāt šī problēma eksistē ne jau tikai Latvijā. Tā visciešākajā mērā saistāma ar mūsdienu iespēju elektroniskajā vidē brīvi piekļūt visdažādākajiem tekstiem.

M.Auziņš stāsta, ka LU jau daudzus gadus atvēl līdzekļus tekstu skenēšanai, lai izvairītos no aizguvumiem un darbiem, kuri netiek pareizi citēti. Taču līdz šim tekstu skenēšana un salīdzināšana notikusi tikai universitātes iekšējā tīklā. Lai būtiski paplašinātu salīdzināmo darbu klāstu, ierosināta iniciatīva augstskolām apvienot spēkus cīņā pret plaģiātismu un veidot vienotu informācijas sistēmu.

LU rektora skatījumā, īpaši šī iniciatīva attiecas uz sociālo zinātņu programmām, kur kārdinājums veidot plaģiātus ir lielāks. "Latvijā ir daudzas augstskolas, kuras piedāvā sociālo zinātņu programmas. Jo vairāk augstskolu iesaistīsies kopīgajā iniciatīvā, jo plašāks veidosies darbu klāsts, ar ko salīdzināt, un varēsim efektīvāk konstatēt negodīgas rīcības gadījumus," teic M.Auziņš.

Kas noteica augstskolu izvēli?

LU rektors uzsver, ka augstskolu apvienošanās vienotai cīņai pret plaģiātismu ir "absolūti atvērta iniciatīva" – visas Latvijas augstskolas, kas ieinteresētas darboties šāda kopīga projekta veidošanā, tiek aicinātas un pat gaidītas pievienoties.

"Pirmās augstskolas, kas šajā iniciatīvā iesaistījās, nekādi netika atlasītas - nebija tā, ka mēs kādu ņēmām vai neņēmām, kādu uzrunājām un kādu ne. Tā radās kā domubiedru iniciatīva, kuri ar šo problēmu savās augstskolās saskārās," skaidro M.Auziņš.

Latvijas Universitāte ir uzņēmusies šī projekta metodoloģisko un tehnisko vadību. M.Auziņš atzīst, ka vēl tiks risināts jautājums par piekļuvi datubāzēm, kā arī dažādi juridiski aspekti, kas saistās ar datu aizsardzību un autortiesībām, bet virsmērķis ir Latvijā šo datu kopu padarīt maksimāli plašu, ietverot tajā ne vien noslēguma darbu klāstu, bet arī lielu daudzumu elektronisko dokumentu. Tiesa, šobrīd tehniski vēl nav iespējams pārbaudīt tulkojumus no svešvalodām.

"Augstskolu apvienošanās vienotai cīņai ar plaģiātismu ir „absolūti atvērta iniciatīva” – visas Latvijas augstskolas tiek aicinātas pievienoties."

Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas prorektors Ilmārs Kreituss ir pārliecināts, ka iesaistīšanās šajā projektā ir būtisks solis pretim plaģiātisma atklāšanai: "Lai arī mūsu augstskolai ir izveidota augstskolas iekšējā darbu datubāze, mums bija svarīgi apvienoties, jo katrai augstskolai ir savi iekšējie darbi, kas nav publiski pieejami. Tā būs iespēja salīdzināt darbus augstskolu starpā. Lai nav tā, ka kāds students aizstāv maģistra darbu vienā augstskolā, bet citas augstskolas students to uzdod kā savējo."

Par šādas sistēmas efektīvu funkcionēšanu nākotnē I.Kreituss pārliecināts, pamatojoties uz pašlaik veiksmīgi praksē darbojošos banku parādnieku reģistru. "Šī pieredze rāda, ka tādas sistēmas var darboties ļoti labi. Vienīgais šķērslis ir tas, ka citu augstskolu pievienošanās ir brīvprātīga. Loģiskāk būtu, ja Izglītības ministrija būtu izveidojusi pamatu, uz kura visām augstskolām veidot kopīgu sistēmu. Bet, tā kā Izglītības ministrija to nav izdarījusi, ļoti labi, ka iedīglis šādai idejai tomēr ir radies," teic I.Kreituss.

"Jā" vārda došanu šim projektam nākotnē apsver arī Rīgas Tehniskā universitāte (RTU). Tās prorektors Uldis Sukovskis skaidro: "RTU plaģiātisma gadījumu studentu darbos ir relatīvi mazāk nekā cita profila augstākās izglītības iestādēs, jo inženierzinātnēs studentu darbi saistīti ar ļoti konkrētiem aprēķiniem, projektējumiem un tehnoloģijām. Turklāt tehnoloģijas diezgan strauji mainās, un tāpēc senāku gadu darbi vienkārši vairs nav izmantojami."

Turklāt, kā uzsver U.Sukovskis, RTU ir iestrādes elektroniskas plaģiātisma kontroles sistēmas veidošanā. Jau otro gadu studentu noslēguma darbu elektroniskās kopijas tiek uzkrātas īpašā datubāzē, kas tiks izmantota automatizētas plaģiātisma kontroles sistēmas ieviešanai. RTU skatījumā, vienošanās, kas nesen noslēgta starp atsevišķām Latvijas augstskolām, ir apsveicama: "Jo vairāk dalībnieku apvienos spēkus cīņā pret plaģiātismu, jo tā būs efektīvāka. RTU ir atvērta sarunai par dalību kopīgajā sistēmā."

IZM un Augstākās izglītības padome iniciatīvu atbalsta

Augstskolu iniciatīvu atbalsta arī Augstākās izglītības padomes (AIP) priekšsēdētājs Jānis Vētra, kurš uzsver, ka pilnīgi visām – kā privātajām, tā valsts augstskolām – būtu jāapvieno spēki cīņā pret plaģiātismu, neatkarīgi no konkrētās augstskolas orientācijas uz tehniskajām vai sociālajām zinātnēm. "Tas, ka atsevišķas augstskolas uzskata – pietiek ar savu datubāzi, man neliekas pati prātīgākā doma," teic J.Vētra. Viņš uzskata, ka uzsvars jāliek ne vien uz vienotas studentu darbu datubāzes izveidi, bet arī uz dažādu informācijas avotu kopas veidošanu, kas pieejami latviešu valodā. Tāpat rūpīgi jāizstrādā kritēriji par to, kāda ir pieļaujamā sakritība un kur velkama robeža starp oriģinālu un plaģiātu.

J.Vētra atzīst, ka vienotas informācijas sistēmas izveide atvieglotu arī mācībspēku darbu. Pašlaik ar plaģiātismu cīnās kvalificēti mācībspēki, kas pārzina savu sfēru un ar savu profesionālo pieredzi un redzīgo aci ātri pamana, kur teksts ir paša rakstīts un kur aizgūts. Tomēr šāda sistēma nav ilgtspējīga – pasniedzējs "izķer" tikai dažus gadījumus un plaģiātismam nav iespējams pieiet sistēmiski.

"Kopīga datubāze ar studentu noslēguma darbiem būtu labs veids situācijas kontrolei."

"Kā esmu dzirdējis no kolēģiem Rietumeiropas universitātēs, tur daudzviet ir automātiska sistēma – visi darbi ir iesniedzami tikai elektroniski, tiem tiek pārbaudīts sakritības procents, un, ja tas ir lielāks par normu, tad pie mācībspēka darbs nemaz nenonāk. Līdz ar to mācībspēkam tiek aiztaupīts laiks, savukārt studentiem ir skaidrs, ka, iesniedzot plaģiātu, nevarēs cerēt uz mācībspēka nogurumu, neuzmanību un tamlīdzīgiem faktoriem," skaidro J.Vētra.

Arī Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības departamenta direktora vietnieks Anatolijs Melnis ir pārliecināts, ka augstskolu kopīga cīņa pret plaģiātismu ir apsveicama. Kopīga datubāze ar studentu noslēguma darbiem būtu labs veids, kā situāciju kontrolēt. Viņaprāt, jau tikai ziņa vien par to, ka izveidota šāda datubāze un kāds kontrolē situāciju, studentiem būtu bremzējošs faktors un liktu atturēties no plaģiātisma.

Kādi ir pretargumenti?

Ar nelielām šaubām uz šo iniciatīvu raugās Biznesa augstskola "Turība". Tās rektors Antons Kiščenko skaidro, ka iecere ir laba, taču vēl tajā ir daudz neskaidru lietu. Viņš aicina viest skaidrību autortiesību jautājumā, konkretizējot, vai uz studenta rakstīto studiju, maģistra vai diplomdarbu attiecas autortiesību aizsardzība. A.Kiščenko norāda, ka nav definēts, kas ir plaģiāts, un min piemēru: students ir uzrakstījis savu darbu, ņemdams par pamatu citu autoru darbus – grāmatas, zinātniskos rakstus, izmantojis citu studentu darbus ar visām atsaucēm, bet bez sava vērtējuma. Ja mēs elektroniski salīdzinātu šo studentu darbu ar oriģināliem, programma noteikti parādītu ļoti daudz kopēju rindkopu. Tajā brīdī pasniedzējam vai komisijai jāsāk vērtēt, cik lielā apjomā tas ir paša uzrakstīts, cik aizgūts un kā tajā ir noformētas atsauces."

A.Kiščenko skatījumā, šī ir visdarbietilpīgākā sadaļa un prasa visvairāk resursus - ir jābūt elektroniski pieejamiem visiem vai maksimāli daudziem avotiem, tiem jāglabājas serveros un jābūt gana nopietnai programmatūrai, kas darbus pietiekami ātri pārbaudītu un uz tajā atrodamo informāciju reaģētu.

 "Ja mēs apgalvosim, ka mums ir tīkls, kas "izķer" plaģiātus, tad tam tiešām ir jādarbojas, pretējā gadījumā iznāks maldināšana – augstskola apgalvos, ka ir izdarīts viss iespējamais, lai "izķertu" plaģiātus, students iesniegs plaģiātu, netiks noķerts, un no efekta iznāks defekts. Mēs atbalstām šo sistēmas ieviešanu, bet tādā gadījumā tai jābūt precīzai un skaidrai, un resursiem jābūt tik lieliem, lai nodrošinātu šīs sistēmas perfektu darbību," saka A.Kiščenko.

No bērna kājas ar plaģiātismu uz "jūs"

AIP priekšsēdētājs J.Vētra uzsver: "Latvijas izglītības telpā nepieciešama nepārtraukta izglītošana un atgādināšana par to, ka ir tāds intelektuālais īpašums, kuru zagt nav labi – tā ir morāla kategorija, ko tu esi pārrakstījis bez autora atļaujas. To pārkāpjot, pirmkārt, tu aptraipi pats sevi."

"Turības" rektors A.Kiščenko pauž viedokli, ka jaunieši pie patstāvīgi izstrādātiem darbiem jāpieradina jau skolā: "Ja nākamos studentus un speciālistus pieradinātu pie šādas filozofijas un bez tās tālāk neļautu virzīties, tad plaģiātisma jautājums atrisinātos ātrāk. Aizliedzot smēķēt vai pasakot, ka smēķēšana ir kaitīga, visi smēķēt nepārtrauks. Jau no pašiem izglītības pamatiem jauniešos jāieaudzina, ka norakstīt vai pasniegt cita darbu par savējo nav moderni, tas nav labs stils un tas nedos nekādu sekmīgu rezultātu."

"Jo vairāk students, rakstot dažādus darbus, sadarbosies ar pasniedzēju, jo plaģiātisma iespējas būs mazākas."

Kā uzsver IZM Augstākās izglītības departamenta direktora vietnieks A.Melnis, tālākais studējošo sagatavošanas darbs izpratnei par plaģiātismu jāveic augstskolās. Viņš uzskata, ka svarīga ir augstskolu vadības attieksme pret šo problēmu un ieinteresētība to novērst. Ir nepieciešams sagatavot informatīvus materiālus par intelektuālā īpašuma aizsardzību un plaģiātisma negatīvo ietekmi uz studiju procesa kvalitāti. A.Melnis uzsver, ka plaģiātisma problēma ir jāakcentē augstskolu Ētikas kodeksos un citos iekšējos normatīvajos aktos, kuros par plaģiātismu ir jāparedz konkrēta atbildība.

Pasniedzējs - labs palīgs cīņā pret plaģiātismu

Izglītības nozares pārstāvji ir vienisprātis, ka cīņā pret plaģiātismu labs palīgs ir pasniedzējs, kura uzraudzībā studenti raksta studiju, kursa, bakalaura, maģistra darbus. Kā atzīst LU rektors M.Auziņš, jo vairāk students, rakstot dažādus darbus, sadarbosies ar pasniedzēju, jo plaģiātisma iespējas būs mazākas.

A.Kiščenko skaidro, ka darba vadītājs, būdams ar studentu ilgstošā sadarbībā, spēj novērtēt studenta darba attīstību un izaugsmi un pasniedzējam ir pietiekami liela pārliecība, kad tas ir studenta paša darbs. Ja students atnes gatavu darbu pēdējā mirklī, tieši vadītājs ir tas, kuram rodas pastiprināta uzmanība un aizdomas par studenta ieguldīto un no citiem aizgūto.

A.Meļņa skatījumā, augstskolas vadības, akadēmiskā personāla un studentus pārstāvošo koleģiālo institūciju uzdevums ir ne tikai laiku pa laikam atgādināt par plaģiātisma problēmu, bet pastāvīgi augstskolā uzturēt tādu atmosfēru, kur plaģiātisms kategoriski netiek pieņemts - tas tiek aktīvi apkarots, bet tiem, kas neievēro noteikumus, ir jārēķinās ar nopietnām sekām. A.Melnis uzskata, ka studējošajiem jāsajūt šāda attieksme jau ar pirmo studiju dienu augstskolā.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU