Plenārsēdes darba kārtībā bija vairāki ziņojumi par demokrātiju vietējā un reģionālā līmenī Eiropas valstīs, tostarp Lietuvā, Čehijā, Vācijā, Moldovā, Portugālē, Bosnijā un Hercegovinā. Šie ziņojumi balstījās uz kongresa pārstāvju vizītēm 2011.gadā, kuru laikā tika analizēta Eiropas vietējo pašvaldību hartas prasību ievērošana šajās valstīs.
Lietuva: problēmas ar pašvaldību finansēm un pārmetumi par attieksmi pret mazākumtautībām
Ziņojumā par Lietuvas vietējo demokrātiju tika cildinātas valsts konstitūcijā iekļautās pašpārvaldes tiesību garantijas pašvaldībām, kā arī panākumi pašvaldību asociācijas sarunu procedūrās ar valdību. Savukārt kā vājā vieta tika minēts nepietiekamie finanšu resursi, kas pašvaldībām liedz pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas un sniegt kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem, turklāt iespējas saņemt pašvaldību aizņēmumus ir ļoti ierobežotas.
Ziņojumā iekļautās rekomendācijas paredz, ka Lietuvas valdībai pašvaldību likumā nepieciešams iekļaut subsidiaritātes principu, kā arī jāveicina iedzīvotāju iesaistīšanās lēmumu pieņemšanā vietējā līmenī.
"Vietējo pašvaldību palātas debatēs īpaša uzmanība tika veltīta minoritāšu jautājumam Lietuvā."
Vietējo pašvaldību palātas debatēs īpaša uzmanība tika veltīta minoritāšu jautājumam Lietuvā. Krievijas delegācijas pārstāvis Vsevolods Beļikovs pārmeta Lietuvai mazākumtautību tiesību pārkāpumus, norādot, ka krievvalodīgajiem neesot iespējas izglītoties savā dzimtajā valodā, turklāt V.Beļikovs atļāvās apgalvot, ka Lietuvā pastāvot rasisms un ksenofobija. Poļu delegācijas pārstāvis Dariušs Vrobels minēja līdzīgas problēmas, kā arī to, ka poļiem neatļauj savus uzvārdus rakstīt poļu alfabēta burtiem, līdz ar to lietuviskojot viņu uzvārdus.
Ziņotāji atbildēja, ka neesot viņu pilnvarās iekļaut rekomendācijās ar cilvēktiesībām saistītus jautājumus, taču viņi informēti par minoritāšu problēmām Lietuvā, tāpēc šie jautājumi vēlreiz tiks skatīti rudens sesijā.
Moldovu uzslavē par decentralizācijas stratēģiju
Ziņojums, kuru plenārsēdē prezentēja Francijas pārstāvis Francis Lecs, par vietējo un reģionālo demokrātiju Moldovas Republikā izstrādāts, balstoties uz divām monitoringa vizītēm Moldovā 2011.gadā.
Ziņotāji pozitīvi novērtēja to, ka valstī kopš iepriekšējā ziņojuma rekomendācijām 2005.gadā panākts ievērojams progress attiecībā uz likumdošanu, kas saistīta ar pašvaldībām. Tāpat pozitīvi tika novērtēta Moldovas valdības izstrādātā Nacionālā decentralizācijas stratēģija, kas nozīmē, ka valsts apņemas veikt pamatīgu reformu vietējā pašpārvaldē, lai nostiprinātu pašvaldību autonomiju un uzlabotu pašvaldību pakalpojumu vadību un kvalitāti.
"Sadrumstalotība (valstī ir 6249 pašvaldības) joprojām traucē efektīvam un ražīgam pašvaldību darbam Čehijā."
Tomēr ne viss ir tik spīdoši: pašvaldībām joprojām ievērojami trūkst naudas, dažkārt vērojama pārmērīga pašvaldību pārraudzība un pastāv neskaidrība par pilnvaru sadalījumu un finanšu resursiem. Kongress aicina Moldovas valdību turpināt izstrādāt programmas un stratēģijas, kas nodrošinātu brīvu cilvēku un preču kustību, kā arī ieviest ekonomikas attīstības programmas, paredzot atbilstošus finanšu resursus pašvaldībām Dņestras/Nistru drošības zonā. Visbeidzot, kongress aicina Moldovas valdību ieviest jaunu likumu par īpaša galvaspilsētas statusa piešķiršanu Kišiņevai.
Čehijā pašvaldību sistēma sadrumstalota
Ziņojumā par Čehijas Republikas vietējo un reģionālo demokrātiju tika pozitīvi novērtēta attīstība Čehijā, kopš valsts ratificējusi Eiropas vietējo pašvaldību hartu 1999.gadā, un to, ka likumdošanas ietvars attiecībā uz pašvaldībām darbojas saskaņā ar hartu. Tomēr pašvaldību sadrumstalotība (valstī ir 6249 pašvaldības) joprojām traucē efektīvam un ražīgam pašvaldību darbam un būtu lietderīgi, ja kopējā valsts administrācijas kontroles sistēma būtu koordinētāka un tiktu vienkāršota.
Ziņojumā Čehijas valdībai tika ieteikts izveidot efektīvu mehānismu valsts un pašvaldību sarunām, kā arī nodrošināt pašvaldības ar atbilstošiem finanšu līdzekļiem tādos gadījumos, kad valsts uzdevumi tiek deleģēti vietējām pašvaldībām.
Liela daļa Portugāles pašvaldību - uz bankrota robežas
Ziņojums par Portugāles vietējo un reģionālo demokrātiju, kas skatīts caur Eiropas vietējo pašvaldību hartas prizmu, ir jau otrais ziņojums kopš 2003.gada. Tajā norādīts, ka Portugāle kopš tā laika iesaistījusies komplicētā reformu procesā, kuras rezultātā tā palielinātu savu spēju piekļūt starptautiskajiem kapitāla tirgiem. Ekonomiskās krīzes dēļ liela daļa Portugāles pašvaldību atrodas uz bankrota robežas.
Tādēļ ziņojumā bija uzsvērta nepieciešamība uzlabot sarunas starp pašvaldībām un pašvaldību asociāciju, kā arī veidot dialogu starp dažādiem valsts pārvaldes līmeņiem. Portugāles valdība tika aicināta izstrādāt sarunu procedūras vadlīnijas, saskaņojot tās ar pašvaldībām. Papildus minētajiem ieteikumiem ziņojumā bija norādīta nepieciešamība dot vietējām un reģionālajām pašvaldībām lielāku autonomiju nodokļu iekasēšanā.
Bosnijai un Hercegovinai jāvirzās uz decentralizāciju
Ziņojums par vietējo un reģionālo demokrātiju Bosnijā un Hercegovinā tika izstrādāts, balstoties uz divām kongresa monitoringa vizītēm pagājušā gada aprīlī un decembrī. Monitoringa delegācija pauda bažas par vairākiem jautājumiem valstī, piemēram, joprojām nav ieviestas konstitucionālās garantijas, kas regulē attiecības starp dažādu līmeņu pašvaldībām; teritorijas liela sadrumstalotība; neskaidrības par pilnvaru sadali starp autonomajām administratīvajām vienībām, kantoniem un pašvaldībām, kā arī zema pašvaldību finansiālā autonomija.
Kongress Bosnijas un Hercegovinas valdībai rekomendēja mudināt tās autonomās administratīvās vienības izstrādāt plānus decentralizācijas reformai, ieviešot principus, kas noteikti Eiropas vietējo pašvaldību hartā. Tāpat tika ieteikts nekavējoties veikt tautas skaitīšanu, jo pēdējo reizi iedzīvotāju skaitīšana notikusi tikai 1992.gadā (likums par tautas skaitīšanu pieņemts š.g. februārī).
Arī Vācijā pašvaldībām finanšu deficīts
Plenārsēdē kongress izskatīja arī ziņojumu par situāciju vietējā un reģionālā demokrātijā Vācijā. Tajā pozitīvi tika novērtēta kongresa rekomendāciju izpilde pēc 1999.gada monitoringa ziņojuma par vietējo pašvaldību finansēm. Ziņojumā detalizēti bija izklāstīta sarežģītā reģionālo un vietējo pašvaldību struktūra valstī un augstu novērtēta vietējās pašvaldības principa iekļaušana federālajās un reģionālajās konstitūcijās.
"Ekonomiskās krīzes dēļ liela daļa Portugāles pašvaldību atrodas uz bankrota robežas."
Ziņojumā vērsta Vācijas valdības uzmanība uz pašvaldību pastāvīgo finanšu deficītu, kas kopš 1999.gada (pateicoties vietējo nodokļu ieņēmumu palielinājumam) gan ir nedaudz samazinājies, tomēr finanšu situācija pašvaldībās joprojām ir satraukuma vērta, arvien pieaug sociālās labklājības izdevumi.
Debates par finansiālo krīzi un tās ietekmi uz pašvaldībām
Papildus minētajiem ziņojumiem plenārsēdē notika debates par pašreizējo finansiālo krīzi un tās ietekmi uz pašvaldībām. Debatēs izskanēja Vācijas pilsētas Štutgartes mēra Volfganga Šustera viedoklis, ka nevis vēl lielāka birokrātiska centralizācija esot nepieciešama, bet gan lielāka vietējo iedzīvotāju un vietējo pašvaldību atbildība, lai atrisinātu šo krīzi. Jauniešu bezdarbs, klimata pārmaiņas, atjaunojamā enerģija, imigrācija un demogrāfiskās izmaiņas esot tās jomas, kurās šobrīd nepieciešama koordinēta rīcība un sadarbība starp visiem pārvaldes līmeņiem, kā arī iedzīvotājiem, zinātniekiem un ekonomistiem.
Plenārsēdē tika runāts par otrā līmeņa pārvaldēm un labu pārvaldību, kā arī par veidiem, kā radīt noturīgas pilsētas pret dabas stihijām un citiem riskiem. Apaļā galda diskusijā par starpkultūru pilsētām plenārsēdes dalībnieki dalījās domās par to, kā veidot iekļaujošu identitāti, lai nodrošinātu sociālo kohēziju vietējā līmenī. Savukārt divās citās diskusijās tika runāts par reģionalizāciju Eiropā un reģionālo pārvaldību Eiropā.
