Eiropas Komisijas darba grupās līdz ar kolēģiem no pārējām ES valstīm piedalās pārstāvji un eksperti no dažādām Latvijas Republikas ministrijām. Bet EK savu viedokli tiesīgas paust ne tikai valsts iestādes.
Komisijā ar padomdevēja tiesībām darbojas arī divas komitejas. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) pārstāv darba devējus, sabiedriskās organizācijas un citas interešu grupas, kas veido „organizētu pilsonisko sabiedrību” un aizstāv tās intereses politikas apspriešanā ar Komisiju, Padomi un Eiropas Parlamentu.
Savukārt Reģionu komitejā (RK) darbojas Eiropas reģionālo un vietējo iestāžu - tātad lielākoties pašvaldību - pārstāvji. Šoreiz tieši par to, ko Briselē šajā komitejā līdztekus citām aktivitātēm var ietekmēt mūsu pašvaldību sūtņi.
Kas Latvijas pašvaldības pārstāv Briselē
Šogad RK jaunā pilnvaru posma (no 2010. gada 26. janvāra līdz 2014. gada 25. janvārim) pirmajā plenārsēdē 9. februārī darbu sāka jaunā Latvijas pašvaldību deputātu delegācija, kuru vada Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis un Ventspils novada domes deputāts Andris Jaunsleinis.
Latvijai šobrīd RK ir paredzētas septiņas vietas pastāvīgajiem pārstāvjiem un septiņas – viņu aizvietotājiem jeb vietniekiem.
Pastāvīgie pārstāvji RK ir LPS priekšsēdis un Ventspils novada domes deputāts Andris Jaunsleinis, Liepājas pilsētas domes deputāts Guntars Krieviņš, Mālpils novada domes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs, Grobiņas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Neimanis, Saldus novada domes priekšsēdētāja Indra Rasa, Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs un Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Ainārs Šlesers.
"Latvijai šobrīd RK ir paredzētas septiņas vietas pastāvīgajiem pārstāvjiem un septiņas – viņu aizvietotājiem jeb vietniekiem."
Aizvietotāji: Ogres novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs, Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs Inesis Boķis, Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs, Jaunpils novada domes priekšsēdētāja Ligita Gintere, Skrundas novada domes priekšsēdētāja Nellija Kleinberga, Balvu novada domes priekšsēdētājs Jānis Trupovnieks un Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Jānis Vītoliņš.
Visi RK locekļi un viņu vietnieki no Latvijas ir pašvaldību deputāti; viņu pilnvaru laiks RK tiek pārtraukts, ja tie noliek deputāta mandātu vai nākamajās vēlēšanās netiek ievēlēti.
Kas ir svarīgākais darāmais
A.Jaunsleinis jaunajā RK delegācijas darbības posmā par svarīgākajiem uzskata šādus uzdevumus:
- joprojām ES nav sasniegts un tādēļ ļoti aktuāls ir ekonomiskās un sociālās kohēzijas (izlīdzināšanas) mērķis;
- joprojām ir ļoti svarīga ES atbalsta turpināšana investīcijām infrastruktūrā (transporta tīkli, mājokļi), it īpaši nozīmīgi tas ir ES-10 pašvaldībām un šo valstu ekonomiskai attīstībai;
- noteikti jāturpina atbalsts dalībvalstīm krīzes izraisīto seku novēršanai – tas ir neaizvietojams, tiek augstu novērtēts, turklāt prognozes liecina, ka ekonomiskā situācija valstī sāks uzlaboties tikai 2011. gada vidū;
- ES mērogā jārisina problēmas, kas saistītas ar publisko iepirkumu un publiskās privātās partnerības veicināšanu;
- gan ES enerģētiskās neatkarības, gan arī Latvijas enerģētikas tirgus kontekstā ir svarīgi ES līmenī rosināt atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanu un energoefektivitātes veicināšanu gan ES politikas lēmumu, gan finansiāla atbalsta formā.
LPS izdevumā „Logs” LPS vadītājs par pašvaldību pārstāvju darbību RK un citās organizācijās Briselē saka tā: „Es vadu Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) jau kopš 1993. gada, un ES jautājumi bija LPS darba kārtībā jau pirms Latvijas iestāšanās ES, kad LPS īstenoja dažādus projektus veiksmīgai pašvaldību integrācijai ES. Tagad ES aktuālie jautājumi un Reģionu komitejas atzinumu projekti tiek apspriesti arī LPS valdes sēdēs. /../ Uzskatu, ka Reģionu komitejā jāpanāk vietējo un reģionālo pašvaldību interešu līdzsvarotība. Pašvaldības tiek regulāri informētas par notiekošo ES (it īpaši RK) arī ar LPS pārstāvniecības Briselē palīdzību. Tā tika izveidota 2005. gadā, lai atbalstītu Latvijas Reģionu komitejas locekļu darbību un informētu LPS biedrus par pašvaldībām aktuāliem jautājumiem ES dienaskārtībā. LPS mājaslapā ir izveidota īpaša sadaļa „Darbība Eiropā”.”
Pašlaik šajā sadaļā Latvijas pašvaldības aicinātas līdz 12. aprīlim sniegt atbildes uz RK rīkotās aptaujas jautājumiem. RK, lai aizstāvētu pašvaldību intereses, ir sākusi konsultācijas par topošo „ES 2020” stratēģiju (līdzšinējās Lisabonas stratēģijas, kuras darbība beidzas šogad, turpinātāju). Aptaujas rezultātus komiteja iesniegs EK prezidentam un ES prezidentūrai.
Aptaujā ietverti jautājumi, kas pašvaldībām ir jo īpaši nozīmīgi, bet nav iekļauti stratēģijā (par diferencētiem mērķiem dažādām teritorijām, par papildu indikatoriem bez IKP, par pašvaldību patieso lomu stratēģijas izstrādē un īstenošanā, par attiecībām starp „ES 2020”, kohēzijas politiku un ES budžetu, par saziņu ar iedzīvotājiem stratēģijas kontekstā).
Lūk, arī Latvijas pašvaldības var mēģināt ļoti tieši ietekmēt lielās ES lēmumus, ko pēc tam reāli izjutīs ikviens mūsu mazās valsts iedzīvotājs.
Uzmanības centrā - ES dalībvalstu ekonomikas izlīdzināšana
Nākamā RK plenārsēde Briselē notiks no 14. līdz 15. aprīlim, un viens no izskatāmajiem jautājumiem ir RK atzinuma projekts par kohēzijas politikas nākotni; vēl RK plāno pieņemt atzinumu par pilsētu mobilitāti, solidaritāti veselības aprūpes jomā; par iedzīvotāju novecošanas ietekmes mazināšanu; ES stratēģiju Baltijas jūras reģionam un izskatīt arī citus jautājumus.
Bet 26. februārī RK Teritoriālās kohēzijas (COTER) komisijas sanāksmē, kurā piedalījās Grobiņas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Neimanis, Rīgas domes deputāts Sergejs Dolgopolovs un Jaunpils novada domes priekšsēdētāja Ligita Gintere, jau tika izskatīti vairāki RK atzinumu projekti par kohēzijas politikas nākotni, ES stratēģiju Baltijas jūras reģionam un par mobilitāti pilsētās. Atzinumam par kohēzijas politikas nākotni Latvijas delegācija iesniedza 17 grozījumus, ar kuriem sēdes dalībniekus iepazīstināja J.Neimanis. Lielāko daļu Latvijas delegācijas grozījumu komisija apstiprināja.
Latvijas delegācijas iesniegtajos grozījumos uzsvērts, ka atbalsts arī laikposmā pēc 2013. gada jāsniedz mazāk attīstītajiem reģioniem, tam paredzot lielāko kohēzijas politikas finansējuma daļu. Teritoriālās kohēzijas komisijas apstiprinātais atzinums par kohēzijas politikas nākotni vēl jāapstiprina ES RK plenārsēdē.
LPS padomniece ES jautājumos un pārstāvniecības Briselē vadītāja Evita Gržibovska portālam "LV.LV" stāsta: „ RK atzinumi ir 344 komitejas locekļu kompromiss, līdz ar to tik tiešām ne vienmēr tas Latvijai ir vislabvēlīgākais iespējamais iznākums, tomēr kopumā RK kā pašvaldību pārstāvis darbojas veiksmīgi. Visiem RK locekļiem ir iespēja izteikt viedokli, iesniegt priekšlikumus, un rezultātā RK atzinums ir kopējs komitejas, tostarp Latvijas delegācijas, panākums. Eiropas Komisija regulāri pieprasa un arī uzklausa RK viedokli, EK komisāri apmeklē RK plenārsēdes. Tāpat RK aizvien ciešāk un veiksmīgāk sadarbojas ar Eiropas Parlamentu un prezidējošām valstīm ES Padomē.
Latvijas delegācijai ir izveidojusies arī visai veiksmīga sadarbība ar nacionālo pārstāvniecību. Ministrijas ir ieinteresētas LPS viedoklī un saskaņo nacionālo pozīciju projektus ar LPS, tādējādi LPS ir iespēja gan ietekmēt pozīciju projektus, gan arī izmantot nacionālās pozīcijas darbam RK.
"Nākamā RK plenārsēde Briselē notiks no 14. līdz 15. aprīlim, un viens no izskatāmajiem jautājumiem ir RK atzinuma projekts par kohēzijas politikas nākotni."
Runājot par konkrētiem Latvijas ieguldījuma piemēriem varētu minēt, ka 2009. gada oktobra plenārsēdē Latvijas delegācija panāca grozījumus atzinumā par klimata pārmaiņām, kura rezultātā tiek uzsvērta lauku pašvaldību un lauksaimnieku nozīme, pielāgojoties klimata pārmaiņām, tomēr tiek ierobežots priekšlikums par papildus meža zemju izveidošanu kā instrumentu cīņai ar klimata pārmaiņām, ņemot vērā to, ka Latvijā jau pašlaik vairāk nekā 50% valsts teritorijas sedz meži.
Ceru, ka tuvākajā nākotnē izdosies iegūt arī ziņotāja vietu RK par kādu Latvijai nozīmīgu jautājumu. RK ziņotājs (atzinuma sagatavotājs) sagatavo RK kopīgo viedokli, tādējādi ziņotājam ir lielākas iespējas ietekmēt atzinumā ietverto viedokli.”
Ogres novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs, iepriekšējās Latvijas delegācijas vadītājs, par darbu RK stāsta: „RK testē EK un Eiropas Parlamenta jaunās likumdošanas iniciatīvas un gatavo atzinumus. Tātad nodrošina sava veida diskusiju un apspriešanu par tām jaunajām iestrādnēm, kas parādās Briselē. Tur ir lielās pārstāvniecības, kā, piemēram, Vācija un Francija, un tad ir jautājums – kā mēs vienojamies par kompromisa variantu, ko mēs virzām uz priekšu. Ja runājam, piemēram, par meža politiku, bija vesela rinda dalībvalstu, kas uzskatīja – nē, mūsu meža audzētājiem nekāds Eiropas Savienības atbalsts nav vajadzīgs un to nākotnē piešķirt nevajag! Mēs principiāli iestājāmies pret šādiem priekšlikumiem, jo uzskatām, ka arī meža stādīšanai, kopšanai ir vajadzīga iespēja saņemt šo ES atbalstu.”
Kā tapa Reģionu komiteja, un ko tā dara
Reģionu komiteja tika izveidota saskaņā ar Māstrihtas līgumu 1992. gadā, bet pirmā plenārsesija Briselē notika 1994. gada martā.
Šīs institūcijas dibināšanas mērķis sākotnēji bija nodrošināt ES institucionālās sistēmas decentralizāciju, bet šobrīd RK galvenais uzdevums ir iesaistīt pašvaldības ES lēmumu pieņemšanas procesā.
RK ir politiska asambleja, kas vietējām un reģionālajām pašvaldībām dod iespēju paust savu viedokli ES politiku un likumdošanas izstrādes procesā. EK, Eiropas Parlamentam un ES Padomei ir obligāti jākonsultējas ar šo komiteju par politikas jomām, kas skar pašvaldības.
Obligātas konsultācijas ir šādās politikas jomās:
- ekonomiskā un sociālā kohēzija;
- izglītība un jaunatne;
- kultūra;
- sabiedrības veselības aizsardzība;
- Eiropas komunikāciju tīkli;
- transports;
- nodarbinātība;
- sociālās lietas;
- vide;
- arodmācības.
Par minētajiem jautājumiem konsultācijas ar RK ir paredzētas ES pamatlīgumos.
Tomēr tās var notikt arī citkārt, it īpaši, ja runa ir par pārrobežu sadarbību. RK var arī vērsties Eiropas Kopienu tiesā, ja ir pārkāptas tās tiesības vai arī komiteja uzskata - kādā ES tiesību aktā nav ievērots subsidiaritātes princips vai ir ignorētas reģionālo un vietējo pašvaldību pilnvaras.
Ja ES padome vai EK, vai Eiropas Parlaments uzskata par nepieciešamu, tie var pieprasīt RK atzinumus arī citos jautājumos, un arī pati komiteja atzinumus var sagatavot pēc savas ierosmes.
"RK locekļi tiekas septiņas reizes gadā, kad tiek plānota plenārsesiju darba kārtība, noteikta RK politiskā programma, lemts par atzinumu izstrādes sadali komisijām un par pašiniciatīvas atzinumu izstrādi."
Turklāt RK var sagatavot atzinumu jautājumā, par kuru jau notikusi konsultācija ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, ja uzskata, ka ir skartas vietējās un reģionālās intereses.
„Kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā ir nostiprināta arī RK loma attiecībā pret citām Eiropas iestādēm, it īpaši Eiropas Kopienu Tiesu un Eiropas Parlamentu,” informē E.Gržibovska. „Pirmo reizi ES vēsturē teritoriālā kohēzija – saskaņota visu ES teritoriju attīstība – ir izvirzīta par vienu no ES pamatmērķiem un nepārprotami atzītas tiesības uz vietējo un reģionālo pašpārvaldi. Atbilstīgi līgumā paredzētajam jaunajam subsidiaritātes principam turpmākajos ES tiesību aktos jāņem vērā Eiropas pilsētu un reģionu pilnvaras, un EK ir pienākums pirms katras likumdošanas iniciatīvas publicēšanas rīkot plašas apspriedes. Visām likumdošanas iniciatīvām jāpievieno novērtējums attiecībā uz finansiālā un administratīvā sloga ietekmi uz valsts, reģionālo un vietējo pārvaldi, un šis slogs maksimāli jāsamazina tā, lai tas būtu proporcionāls iniciatīvas mērķim.
Turklāt Lisabonas līgumā ir noteikta reģionālo parlamentu līdzdalība jaunajā subsidiaritātes uzraudzības sistēmā, kas paredzēta valstu parlamentiem (“dzeltenās kartītes” procedūra), un noteikts, ka Eiropas Parlamentam ir pienākums apspriesties ar RK par visām svarīgajām jomām, kas ir to kompetencē.”
Septiņas komisijas, četras politiskās grupas
RK locekļu un viņu aizstājēju sarakstu, kuru izstrādā saskaņā ar visu dalībvalstu priekšlikumiem, apstiprina ES Padome. Pakāpeniski palielinoties RK nozīmei un arī saistībā ar ES paplašināšanos, RK locekļu skaits gadu gaitā ir arvien audzis, un kopš 2007. gada RK darbojas 344 pārstāvji no 27 ES dalībvalstīm. Komitejas locekļus, kā arī tikpat daudz viņu aizstājēju ieceļ uz pieciem gadiem; to atļauts darīt atkārtoti.
RK locekļi no sava vidus uz divarpus gadiem ievēlē priekšsēdētāju un prezidiju. Pašlaik RK vada itāliete M.Breso (Mercedes Bresso).
RK ir septiņas komisijas: Teritoriālās kohēzijas politikas komisija (COTER), Dabas resursu komisija (ECOS), Pilsoniskuma, pārvaldības, institucionālo lietu un ārlietu komisija (CIVEX), Izglītības, jaunatnes, kultūras un pētniecības komisija (EDUC), Konstitucionālo lietu, Eiropas pārvaldības un brīvības, drošības un tiesiskuma telpas komisija (CONST), Vides, klimata pārmaiņu un enerģētikas komisija (ENVE), Finanšu un administratīvo lietu komisija (CAFA), kā arī četras politiskās grupas: Eiropas Tautas partija (PPE), Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienība (ALDE), Eiropas Sociāldemokrātu partija (PSE), Nāciju Eiropas apvienība – Eiropas alianse (UEN-EA).
RK locekļi tiekas septiņas reizes gadā, kad tiek plānota plenārsesiju darba kārtība, noteikta RK politiskā programma, lemts par atzinumu izstrādes sadali komisijām un par pašiniciatīvas atzinumu izstrādi.
Pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā mūsu valsts pašvaldību pārstāvju delegācija RK darbojās novērotāja statusā, bet kopš 2004. gada ir pilntiesīga komitejas dalībniece.
Latvijas delegācijas izdevumi saistībā ar darbību Briselē tiek finansēti no Eiropas Savienības līdzekļiem.
