Līdz šim par kredītbiroju vairāk dzirdēts kā par vēl vienu parādnieku reģistru, līdzīgu tiem, kuri atrodas parādu piedziņas sabiedrību rīcībā un apkopo ziņas par tiem debitoriem, kas nekārto saistības ar nebanku kreditētājiem vai citiem preču vai pakalpojumu piegādātājiem. Vienīgais oficiālais parādnieku reģistrs līdz šim ir Latvijas Bankas pārziņā, un to varēja izmantot tikai licencētas kredītiestādes – bankas un lielās finanšu sabiedrības.
Individuālais kredītreitings
Praksē kredītbiroja funkcijas ir daudz plašākas – tas apkopo ne tikai negatīvo (nenokārtoto saistību) informāciju, bet arī pozitīvo kredītvēsturi, kad cilvēks vai uzņēmums kārtīgi pilda saistības. Izmantojot šos datus, tiek veidots individuālais kredītspējas novērtējums – skorings, līdzīgi kā bieži dzirdētie kredītreitingu aģentūru piešķirtie novērtējumi, ko saņem gan valstis, gan bankas un lielas kompānijas.
Skoringu varēs izmantot, lemjot par aizdevumu piešķiršanu vai preču iegādi uz nomaksu un citos gadījumus. Pieredze liecina, ka individuālo kredītreitingu pieejamība rada pozitīvu iespaidu uz ekonomiku – paplašina finanšu resursu pieejamību, sekmē maksājumu disciplīnu un mazina nedrošo kredītu īpatsvaru.
Kredītbirojs arī uzlabo personu informētību par savām saistībām, jo šobrīd nereti ir tā, ka cilvēkam kādā datubāzē figurē nenokārtotas saistības, viņam tamdēļ tiek liegtas jaunu aizdevumu iespējas, bet informācija par minēto veco parādu nav iegūstama. Gadās arī tā, ka šis parāds ir nokārtots vai pat nav izveidojies likumīgi, taču spēlē savu negatīvo lomu personas kredītvēsturē.
"Nelielās valstīs ir tikai viens, maksimums divi kredītbiroji."
Jau šobrīd paredzēts, ka kredītbirojs nebūs vēl viena valsts aģentūra, bet tā funkcijas varēs pildīt licencēts komersants. Mūsu valstī pagaidām darbojas viena šāda specializēta sabiedrība "Creditinfo Latvia", kas pauž gatavību pēc normatīvās bāzes sakārtošanas uzņemties oficiālā kredītbiroja uzturēšanu. "Creditinfo Latvia" ir starptautiskas korporācijas meitasuzņēmums. "Creditinfo Group" sniedz savus kredītbiroja pakalpjumus 14 valstīs, tajā skaitā Lietuvā.
Kā skaidro "Creditinfo Latvia" vadītājs Armīns Kalniņš, sabiedrība jau veikusi ievērojamus ieguldījumus nepieciešamās datu apmiņas sistēmas izveidē un pagaidām ir reālākais pretendents, kaut gan uz kredītbiroja licenci var pieteikties arī citi, kas gatavi veikt investīcijas šīs darbības nodrošināšanai. Starptautiskā pieredze liecina, ka parasti nelielās valstīs ir tikai viens, maksimums divi kredītbiroji. Lielās ir vairāk, piemēram, ASV to ir trīs.
Nesadārdzinās kredītus tiem, kam parādu nav
Kā norāda Ekonomikas ministrija, ieviešot sistēmu, kas paredzētu ērtu un drošu informācijas apmaiņu par personu nenokārtotajām saistībām, personas ar nenokārtotām saistībām būs vieglāk identificēt un noteikt kredītresursu cenu, kas atbilst to kredītriskam, kā arī nepieciešamības gadījumā atkarībā no kredītriska iekļaut līgumā papildu nosacījumus.
Atgriezeniskās saites parādīšanās starp kavētiem maksājumiem un kredītresursu cenu savukārt uzlabos personu maksāšanas disciplīnu, kā arī nevajadzīgi nesadārdzinās kredītresursu pieejamību personām, kam nav nenokārtotu saistību.
Ņemot vērā datu apstrādes mērķus, par kredītbiroja dalībniekiem, kas apmainās ar informāciju, varēs būt visi komersanti, kas sniedz ar kredītrisku saistītus pakalpojumus (finanšu pakalpojumu sniedzēji, patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji (nebanku kreditētāji), komunālo pakalpojumu sniedzēji, pārvaldīšanas un citu, ar dzīvokļa īpašuma lietošanu saistīto pakalpojumu sniedzēji, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēji, elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji un citi komersanti, kas sniedz preces vai pakalpojumus uz pēcapmaksu).
Dalība kredītbirojā būs brīvprātīga. Datu apmaiņa notiks uz līguma pamata. Kredītbiroja dalībnieks, izmantojot savas tiesības sniegt un saņemt datus, uzņemsies pienākumus un atbildību par sniegto ziņu precizitāti, pilnīgumu, regulāru atjaunošanu un to, ka ziņu apstrādei ir likumīgs pamats.
Kredītbiroja funkcijas būs datu apkopošana un apstrāde; kredītspējas analīze un kredītrisku novērtēšana; kredītspējas vērtēšanai nepieciešamās informācijas nodrošināšana; kredītinformācijas apmaiņas kontroles mehānisma nodrošināšana.
Personas dati jāaizsargā
Nolūkā nodrošināt personu datu aizsardzību kā svarīgs princips kredītbiroja darbībā tiek uzsvērts – informācija par parādiem var tikt nodota kredītbirojam bez personas piekrišanas, taču informāciju no kredītbiroja varēs saņemt tikai ar personas piekrišanu. Tas nozīmē, ka gadījumā, kad persona vēlēsies slēgt jaunu līgumu, kas saistās ar kredītrisku (piemēram, kredīts, pakalpojums ar pēcapmaksu u.c.), kredītbiroja dalībnieks (piemēram, banka) lūgs personas atļauju viņa kredītspējas novērtēšanai, saņemot informāciju no kredītbiroja.
Ministrija norāda uz vairākiem faktoriem, kas nosaka nepieciešamība uzlabot kredītinformācijas apmaiņu valstī. Kā pirmo min iedzīvotāju būtisko parādu apjomu komunālo un pārvaldīšanas pakalpojumu sniedzējiem un citu ar dzīvokļa īpašuma lietošanu saistīto pakalpojumu sniedzējiem. Šo parādu summa valstī pārsniedz 50 miljonus latu. Tāpat pieaugušas saistības pret nebanku kredītu devējiem un citiem pakalpojumu sniedzējiem, bet šāda informācija kredītriska vērtēšanai nav apkopota, ir nepietiekama vai neprecīza. Palielinās arī uzņēmumu un iedzīvotāju nodokļu parādu apjoms. Vienlaikus kredītinformācija ir fragmentēta (daudz avotu) un nepilnīga (nav precīzu un pilnīgu ziņu par personu saistībām, turklāt nav pietiekami efektīva datu apmaiņas kontroles mehānisma, ko var īstenot fiziskās personas savu datu kontrolei).
"Dalība kredītbirojā būs brīvprātīga."
Informatīvais ziņojums "Kredītinformācijas apmaiņas tiesiskie aspekti un institucionālais modelis" izskatīts Valsts sekretāru sanāksmē 1.martā. Ekonomikas ministrijai ziņojumu jāsaskaņo ar Tieslietu, Finanšu, Labklājības, Satiksmes, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Latvijas Pašvaldību savienību, Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi un Pārresoru koordinācijas centru.
Dokumentā norādīts, ka pagājušogad 8.novembra Ministru kabineta sēdē tika izskatīts informatīvais ziņojums "Par Komercbanku asociācijas iniciatīvu – kredītbiroja izveidi", kurā Ministru kabineta pārstāvji informēti par Latvijas Komercbanku asociācijas iniciatīvu uzsākt kvalitatīvas diskusijas par tiesiskā regulējuma pilnveidošanas nepieciešamību kredītinformācijas apmaiņai Latvijā.
Atbalstot nepieciešamību risināt aktualizētos problēmjautājumus, Ministru kabineta sēdē toreiz tika nolemts, ka Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Tieslietu ministriju un Latvijas Komercbanku asociāciju jāizstrādā un līdz 2012.gada 15.jūnijam jāiesniedz MK priekšlikumi izmaiņām tiesiskajā regulējumā attiecībā uz informācijas par parādsaistībām apmaiņas tiesiskajam aspektiem un to institucionālo ieviešanas modeli (kredītbirojs), kā arī pirms attiecīgo likumprojektu iesniegšanas jāsagatavo priekšlikumi par iespējamiem risinājuma variantiem attiecībā uz kredītbiroja izveides un darbības institucionālo modeli un iespējamiem risinājumiem - kritērijiem attiecībā uz informācijas iekļaušanu parādsaistību reģistrā, kā arī minētās informācijas pieejamību trešajām personām - no personas datu aizsardzības viedokļa.
Kā saistītie tiesību akti minēti: Fizisko personu datu aizsardzības likums; Informācijas atklātības likums; Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums; Kredītiestāžu likums; likums "Par nodokļiem un nodevām" (par informāciju saistībā ar ienākumiem un nodokļiem) un virkne citu normatīvo aktu.
