Saskaņā ar Starptautiskās Finanšu korporācijas (IFC) pieredzi pasaulē, iedzīvotāju iesaistīšanas un informācijas aprites uzlabošanas rezultātā iedzīvotāju maksājumu disciplīna pieaug līdz pat 45 procentiem. Ņemot vērā Latvijas attīstības līmeni, maksājumu disciplīnas uzlabošanās varētu būt virs 35 procentiem.
Informācijai jābūt ticamai un uzticamai
Pasaules Bankas uzmanības lokā ir iedzīvotāju iesaistes un informācijas aprites risinājumu - kredītbiroju - izveide un ieviešana sabalansētas ekonomiskās attīstības nolūkos jaunattīstības valstīs. Savukārt Latvijā ir unikāla situācija: pie attīstītas ekonomikas iedzīvotāju iesaistīšana un informācijas aprite starp dažādiem pēcapmaksas pakalpojumu sniedzējiem (komunālo pakalpojumu uzņēmumi, informācijas un komunikācijas pakalpojumu sniedzēji u.c.) praktiski nenotiek - pastāv dažādi reģistri ar vairāk un mazāk ticamu informāciju, starp kuriem informācijas apmaiņa nenotiek vai nav apmierinošā kvalitātē. Līdz ar to arī iedzīvotājiem ir problemātiski uzzināt, kurā datubāzē kāda veida un cik patiesa informācija atrodas. Tādējādi mēs šajā ziņā esam vienā līmenī, piemēram, ar Kirgizstānu, Uzbekistānu, Tadžikistānu un Azerbaidžānu, kurās valdība tikai tagad ieinteresējusies par kredītbiroju izveidi.
"Paplašinās kredītinformācijas apriti."
Pasaules Bankas pētījuma tehnoloģisko platformu nodrošinās starptautiskā kredītinformācijas pakalpojumu sniedzēja "Creditinfo Group" (CIG) Latvijas birojs – "Creditinfo Latvija". Tiks uzrunāti uzņēmumi ar lieliem klientu portfeļiem, lai viņi sniedz savus datus informācijas apmaiņas sistēmai un līdz ar to būtu iespējams pārbaudīt kredītbiroja sistēmas darbību un iespaidu uz maksājumu disciplīnu.
"Pasaules Banka plāno veikt pētījumu, lai saprastu, kā, informācijas apritei pievienojot uzlabotu maksājumu informāciju no nefinanšu pakalpojumu sniedzējiem (piemēram, komunālo pakalpojumu uzņēmumiem un mobilo telefonu pakalpojumu sniedzējiem), mainās aizņēmēja uzvedība," atzīst Pasaules Bankas Finanšu un privātā sektora izpētes komandas vadošā ekonomiste Leora Klapere. "Pētījuma mērķis ir, paplašinot kredītinformācijas apriti, izprast aizņēmēju atmaksas lēmumus un finanšu darbību savstarpējo ietekmi, kas sniedz papildu pievienoto vērtību gan banku sektoram, gan dažādiem pakalpojumu sniedzējiem."
Zināt savas saistības un iespēja vienoties
Kā norāda "Creditinfo Latvija" valdes loceklis Armīns Kalniņš, "veidojot tehnoloģisko platformu, kas balstās uz starptautiski aprobētiem kredītinformācijas aprites risinājumiem, pēc īpašas Latvijas pakalpojumu sniedzēju vēlmes speciāli ir izveidots papildu pakalpojums - tā sauktais labvēlības periods. Tas nozīmē, ka šajā laikā informāciju par parādu neredz trešās puses: tas ir labvēlības periods, kurā debitors var parādu vai nu nomaksāt, vai vienoties ar kreditoru par parāda atmaksas termiņiem".
Šāda iespēja ir viens no maksājumu disciplīnu uzlabojošiem faktoriem. "Cilvēkam pastāv iespējas vienoties ar kreditoru tieši tāpat kā līdz šim. Jaunums ir tas, ka viņš ir lietas kursā par visām sev pierakstītajām saistībām, kas nozīmē ātru kļūdu labošanu, ja tādas ir, un pastāvīgu datu aktualitāti. Savukārt uzņēmumi iegūst aktuālu informāciju ar ļoti augstu ticamības līmeni, kā arī tiem nav nepieciešams tērēt resursus, kas saistīti ar parādu atgādināšanu, pieprasīšanu utt. Tas viss kopā strādā kā ekonomikas pulksteņa mehānisms, kas virza sabalansētu attīstību," stāsta A.Kalniņš.
"Izveidots papildu pakalpojums - labvēlības periods."
LV portāls jau rakstīja, ka Ministru kabinetam jūnijā jālemj par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos, kas reglamentētu kredītbiroja darbību. Patlaban komercbankas aktīvi lobējot ideju, lai kredītbirojs nonāk to pārziņā, līdzīgi kā Latvijas Bankas kredītu reģistrs. Citi pēcapmaksas pakalpojumu sniedzēji un vispirmām kārtām komunālo pakalpojumu uzņēmumi jau pauduši bažas, ka šāds modelis diskriminēs citus pakalpojumu tirgus dalībniekus, kuri cieš no problēmām ar maksājumu disciplīnu. Komercbankas var lemt, kam dot piekļuvi vai to ierobežot.
Kā liecina pasaules prakse, valstīs, kurās kredītbiroju uztur bankas, pret to ir zemāka citu pakalpojumu sniedzēju uzticība un tas nespēj pilnvērtīgi pildīt visas iespējamās funkcijas, kā tur, kur tas ir no pakalpojumu sniedzējiem neatkarīga struktūra.
