Naida noziegumi

Latvijā ar naida noziegumiem saprot nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu, kā arī reliģiskā naida celšanu. Par šādas darbības veikšanu draud kriminālatbildība. Eiropas Savienības (ES) Padome 2008.gada 28.novembrī nāca klajā ar Padomes Pamatlēmumu 2008/913/TI par krimināltiesību izmantošanu cīņā pret rasisma un ksenofobijas jeb visa svešā neieredzēšanas veidiem un izpausmēm. Arī Krimināllikumā ir noteikts, kas ir naida izraisīšana un kādas paredzētas sankcijas par šo darbību veikšanu.

Ko saprot ar naida noziegumu

Var likties, ka par naida noziegumu nevajadzētu saņemt sodu, jo katram cilvēkam ir tiesības uz vārda brīvību, kā arī katram indivīdam ir savs viedoklis. Taču viss nav tik vienkārši, jo vārda brīvība un tiesības uz viedokli, savstarpēji mijiedarbojoties, izraisa problēmas. "Naida runa ir juridisks termins, kuru daudzās valstīs uzskata par noziegumu," stāsta sabiedriskās politikas centra PROVIDUS vadošā pētniece Marija Golubeva, tādēļ Eiropas Padomes rekomendācija R (97) iesaka dalībvalstīm ievērot stingrus pasākumus cīņā pret naida izraisīšanu. Tā dažādās valstīs var atšķirties, bet ES Padomes Pamatlēmums 2008/913/TI nosaka kārtību, kas paredz sodu par naida noziegumiem.

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Komunikācijas fakultātes docents Ivans Jānis Mihailovs apstiprina, ka naida runa nepārtraukti krustojas ar vārda brīvību un šī krustošanās ir neizbēgama. Satversmes 100.pants nosaka, ka "tiesības uz vārda brīvību ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju". Tomēr būtu jāsaprot, ka vārda brīvība nav absolūta. Tai ir nepieciešami ierobežojumi. Gan vārda brīvības, gan naida izraisošas runas krustošanās to nosacīto robežu dēļ parasti veido problemātiskas situācijas.

Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedras docents Jānis Kučs norāda: "Nedomāju, ka likumdošanā šos jēdzienus ir grūti nodalīt, jo tiesību normās tie abi ir ietverti vispārīgā formā, problēma drīzāk ir praksē, kad katrā individuālā gadījumā jāizvērtē un jāatrod robeža starp pieļaujamām vārda brīvības robežām un rasu naida izraisīšanas aizliegumu. Būtisku lomu te spēlē tiesību piemērotāju zināšanas un pieredze šādu lietu izskatīšanā." Nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšana, kā arī reliģiskā naida celšana sabiedrībai rada kaitējumu, tāpēc to kompensē ar vārda brīvības ierobežojumiem.

"Vārda brīvība nav absolūta."

Kā tiesību aktos skaidrota naida izraisīšana, vēsta Krimināllikuma 78.pants "Nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšana". Drošības policijas priekšnieka palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa stāsta, ka "neiecietības izpausmes var nosaukt dažādi – rasistiski, antisemītiski, homofobiski motivēti noziegumi, taču to pamatā ir aizspriedumi vai naids pret indivīdiem vai sabiedrības grupu etniskās piederības vai rases pazīmju dēļ, tāpēc tos sauc par naida noziegumiem". Visbiežāk neiecietības izpausmes ir novērojamas pret personām ar atšķirīgu ādas krāsu, rasi un etnisko izcelsmi. Tās izpaužas kā nicinoši, nereti pārākumu sludinoši izteikumi vai pat vardarbīgi uzbrukumi cilvēkiem viņu ādas krāsas dēļ.

Latvijas Krimināllietu advokātu biedrības līdzpriekšsēdētājs zvērināts advokāts Jānis Rozenbergs min Krimināllikuma 150.pantu "Reliģiskā naida celšana". Advokāts atzīst, ka viņam neesot zināms, ka Latvijā būtu veikti kādi padziļināti pētījumi krimināltiesību nozarē par naida noziegumiem. Arī tiesu prakse šādās lietās esot vai nu niecīga, vai nepastāv: "Vismaz es nevaru nosaukt nevienu konkrētu krimināllietu. Naida izraisīšana un ar to saistītie noziedzīgie nodarījumi nekad nav bijis manu pētījumu objekts un neesmu arī ar šo Krimināllikuma normu piemērošanu sastapies praksē."

Citāds viedoklis ir Latvijas Cilvēktiesību centra direktorei Anhelitai Kamenskai, kas nepiekrīt, ka lietas par naida noziegumiem ierosina un iztiesā reti. A.Kamenska stāsta: "Ja saliktu kopā krimināllietas no 2005.gada, tas nemaz nebūtu tik maz. Problēma, kas skar naida izraisīšanu, ir cita - vai sankcijas ir efektīvas."

Eiropas Savienības Padomes pamatlēmumi

Eiropas Padomes Pamatlēmums 2008/913/TI  skaidro rasismu un ksenofobiju kā sabiedrībā nepieļaujamas izpausmes - "rasisms un ksenofobija tieši pārkāpj brīvības, demokrātijas, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanas principus". Savukārt šie principi veido ES pamatus un ir kopīgi visām dalībvalstīm. Pamatlēmuma mērķis ir definēt vienotu attieksmi pret rasismu un visa svešā neieredzēšanu, lai nodrošinātu to, ka visās dalībvalstīs šāda veida rīcību uzskatītu par noziedzīgu nodarījumu. Bet fiziskām un juridiskām personām, kas izdarījušas šādus noziedzīgus nodarījumus vai ir atbildīgas par tiem, ir paredzētas efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas.

ES dalībvalstis ir atzinušas, ka cīņā pret naida runas mēģinājumiem ir vajadzīgi dažādi līdzekļi, kas saistīti ne tikai ar krimināllietām. Tādējādi EP pamatlēmumā ir paredzēts, ka krimināltiesības izmanto tikai gadījumos, lai apkarotu sevišķi smagas rasisma un ksenofobijas izpausmes. Savukārt, tā kā dalībvalstu kultūras un juridiskās tradīcijas ir atšķirīgas un tiesību aktus krimināltiesību jomā pašlaik nevar pilnībā saskaņot, krimināltiesību piemērošana par naida izraisīšanu ir ietverta kā apkarošana tikai augstākā mēra noziegumos.

Tādēļ Padomes pamatlēmums galvenokārt nosaka, ka katrai dalībvalstij ir jāveic pasākumi, kas nodrošina, ka ir paredzēts sods par tīšu publisku aicinājumu uz vardarbību vai naidu, kas vērsts pret cilvēkiem, kurus raksturo rase, ādas krāsa, reliģija, izcelsme, nacionāla vai etniskā piederība. Tāpat ir jāpiemēro sods, ja iepriekšminētas darbības ir veiktas, publiski izplatot traktātus, attēlus vai citus materiālus.

Padomes pamatlēmumā, tāpat kā Latvijas Krimināllikumā, ir noteikta un reglamentēta arī reliģiskā naida celšana. Reliģija bieži tiek izmantota kā piesegs, kas ļauj vērsties pret personu grupu vai šādas grupas locekli, bet īstenībā aiz šāda uzbrukuma slēpjas naidu izraisoša attieksme pret rasi, ādas krāsu, nacionālo vai etnisko piederību.

Soda sankcijas Latvijā

Latvijā par naida noziegumiem soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem, ja tā ir bijusi darbība, kas apzināti ir vērsta uz nacionālā, etniskā vai rasu naida vai nesaticības izraisīšanu. Var tikt piemērots arī vieglāks sods. Tādos gadījumos apsūdzētajam ir jāveic piespiedu darbs vai arī jāsamaksā naudas sods, kas sedz summu līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām. Ja ir veiktas tādas pašas darbības, bet tās vēl ir saistītas ar vardarbību, krāpšanu vai draudiem, kā arī ja to ir izdarījusi personu grupa vai valsts amatpersona, uzņēmuma vai organizācijas atbildīgs darbinieks, vai ja tā ir izdarīta, izmantojot automatizētu apstrādes sistēmu, sods ir vēl lielāks – tā ir brīvības atņemšana uz laiku līdz desmit gadiem.

J.Kučs uzskata, ka vajadzētu apsvērt izmaiņas sankciju izpildē, proti, jādomā, vai likumā ietvertais sods – līdz pat desmit gadiem brīvības atņemšanas par rasu naida izraisīšanu internetā (izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu) - nav pārāk augsts. Viņš skaidro, ka "joprojām Latvijā nav noteikta arī nekāda atbildība par naida vai pat vardarbības izraisīšanu pret personām, pamatojoties uz viņu seksuālo orientāciju".

"Tas var būt arī uzbrukums citas rases pārstāvim tikai tāpēc, ka viņš ārēji ir citādāks."

Tāpat par personu reliģisko jūtu aizskaršanu vai naida celšanu saistībā ar viņu attieksmi pret reliģiju vai ateismu Latvijā soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai arī piespriež piespiedu darbu, vai uzliek naudas sodu līdz četrdesmit minimālajām mēnešalgām. Bargāks sods ir par tādu pašu darbību, kurā ir radīts būtisks kaitējums vai tā saistīta ar vardarbību, krāpšanu vai draudiem, kā arī gadījumos, kas ir minēti jau iepriekš saistībā ar personu grupām, valsts amatpersonām, uzņēmumu vai organizāciju darbiniekiem un automatizētajām datu apstrādes sistēmām. J.Rozenbergs vērš uzmanību uz to, ka "fiziskām personām piemērojamais kriminālsods ir noteikts Krimināllikuma 78. un 150.panta sankcijās, taču juridiskās personas nav minētas kā kriminālatbildības subjekti, tāpēc juridiskajām personām kriminālatbildība iestāties nevar".

"Tajā pašā laikā pret juridiskajām personām ir iespējams vērst Krimināllikuma VIII¹ nodaļā noteiktos piespiedu ietekmēšanas līdzekļus," turpina skaidrot J.Rozenbergs. Juridiskām personām var noteikt tādus piespiedu ietekmēšanas pamata līdzekļus kā likvidāciju, tiesību ierobežošanu, mantas konfiskāciju un naudas piedziņu. Tas nenozīmē, ka var noteikt visus minētos līdzekļus uzreiz, var noteikt vienu no piespiedu ietekmēšanas līdzekļiem. Papildu līdzeklis, kā sodīt juridisku personu, ir mantas konfiskācija un kaitējuma atlīdzināšana.

Lai noteiktu piespiedu ietekmēšanas līdzekli juridiskai personai, tiesa ņem vērā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu. Tiesa ievēro vairākus nosacījumus, kad piemēro piespiedu ietekmēšanas līdzekli juridiskai personai. Tā skatās personas faktisko rīcību, fiziskās personas statusu juridiskās personas institūcijā, darbību raksturu un sekas, pasākumus, ko ir veikusi juridiskā persona, lai novērstu jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, lielumu, nodarbošanās veidu un finansiālo stāvokli. Šos piespiedu ietekmēšanas līdzekļus tiesa var piemērot tikai pēc prokurora ierosinājuma.

Naida noziegumi Latvijas praksē

2008.gadā Latvijas Cilvēktiesību centrs ir veicis pētījumu par naida noziegumiem Latvijā. Pētījuma autores Anhelita Kamenska un Ilze Brands-Kehre tajā norāda, ka "lielākā daļa ierosināto kriminālprocesu pēc 78.panta ir par naida runu, kas ir parādījusies internetā, avīzēs, kā arī skrejlapās". Līdz 2008.gadam bija arī viens gadījums, kad kriminālprocess sākās publiskās diskusijas dēļ.

Pētījuma autores vērš uzmanību, ka laika periodā no 2005. līdz 2008.gada novembrim 16 krimināllietas par rasu vai nacionālā naida izraisīšanu bija beigušās ar reālu sodu. Proti, pētījums liecina, ka "gandrīz visās ar interneta vidi saistītās lietās sodīti rasistiska satura komentāru autori, bet vienā lietā vainīgā persona, latvietis, ir saukta pie kriminālatbildības par mājaslapas izveidi, kurā tā ievietoja pret latviešiem vērstu naidīga satura dziesmu".

Tāpat ir noskaidrots, ka komentāru autori pārsvarā ir 15–24 gadus veci jaunieši, kuri izteikuši par rasistiskiem un naidu kurinošiem atzītus komentārus. Toreiz personām piemēroja naudas sodu, kas bija robežās no 320 līdz 960 latiem, bet 2008.gadā pirmo reizi personu notiesāja, piespriežot tai 120 stundu ilgu piespiedu darbu.

Tā kā 78.pants ir iekļauts Krimināllikuma vissmagāko noziegumu nodaļā, šiem noziegumiem nav noilguma pat tad, ja rasistisks komentārs izteikts pirms vairākiem gadiem un ir arhivēts. Kādā lietā personai, kas komentāru uzrakstīja 2004.gada decembrī (tobrīd 9. klases skolniekam), kriminālprocesu uzsāka tikai pēc trīs gadiem – 2007.gada 20.septembrī un tā paša gada decembrī piemēroja naudas sodu 480 latu apmērā.

"Problēma, kas skar naida izraisīšanu, ir tas, vai sankcijas ir efektīvas."

Latvijas krimināllietu praksē par naida izraisīšanu ir bijuši arī pretēji gadījumi, kad persona vai personu grupa ir attaisnota. A.Kamenska un I.Brands-Kehre pētījumā min piemēru, kad Rīgas apgabaltiesa attaisnoja trīs nacionālradikālās Latvijas Nacionālās frontes (LNF) biedrus. Krimināllietas ierosināja par apzinātu nacionālā naida izraisīšanu pret krieviem un ebrejiem vērstos izteikumos, piemēram, ka no Latvijas vajadzētu deportēt "okupantus", kā arī ierobežot nelatviešu tiesības. Toreiz tiesa attaisnoja visus LNF apsūdzētos, jo pietrūka noziedzīga nodarījuma sastāva pierādījumu.

Abas pētījuma autores sniedz savu komentāru, salīdzinot abus gadījumus: "Šīs lietas norāda uz pretrunīgu tiesu sistēmas reakciju, kad pazīstama radikāla labēja organizācija savā izdevumā publiski un sistemātiski ilgākā laika periodā publicē naidīgus komentārus, taču viņus attaisno, kamēr lietās, kad internetā personas publicējušas nereti izolētus komentārus, tās soda ar ievērojamu naudas sodu."

K.Apse-Krūmiņa atzīst, ka laikā no 2009. līdz 2011.gadam ir bijušas ierosinātas vairākas lietas par naida noziegumiem: "Ir svarīgi, ka šajās lietās ir notiesājošs spriedums un vainīgie atkarībā no pastrādātā sekām, personas raksturojuma un nodarītā apstākļiem ir sodīti."

Drošības policijas priekšnieka palīdze min piemērus: 2009.gadā par apzinātu nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu, kas izpaudās komentāru rakstīšanā interneta portālā www.draugiem.lv, vainīgajām personām piesprieda sodu, kas saistīts ar reālu brīvības atņemšanu uz 2 gadiem. Tajā pašā gadā par tādiem pašiem noziegumiem interneta vietnē www.braucmajas.lv vainīgajām personām piesprieda sodu – nosacītu brīvības atņemšanu uz vienu gadu.

2010.gadā par nacionāla naida izraisošiem komentāriem interneta portālā www.la.lv  vainīgajam piesprieda sodu, kas bija saistīts ar medicīniska rakstura piespiedu līdzekli. Tāpat arī 2011.gadā par apzināta nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu, kas izpaudās arī komentāru rakstīšanā vienā no interneta portāliem, vainīgajai personai piesprieda nosacītu sodu uz trīs mēnešiem.

Tas norāda uz to, ka vairums izteikumi, kas raisa uz apzinātu nacionālo naidu un nesaticību, atrodami tieši interneta portālos – atšķirība ir tajā, ka piemērotais sods ir dažāds.

Lai mazinātos naida noziegumi, ir jāievēro vairāki prevencijas pasākumi. K.Apse-Krūmiņa, runājot par tiem, stāsta: "Ir svarīgi, lai tiesībaizsardzības iestādes uz notiekošo reaģētu nekavējoties un laikus veiktu izmeklēšanu, noskaidrotu visas vainīgās personas un sauktu pie kriminālatbildības." Tāpat ir jāuzsver sabiedrības izglītošana un jaunatnes audzināšana, jo naida noziegumu novēršanas pasākumi ir visas sabiedrības atbildības jautājums.

Uzziņai

Drošības policijā ierosināto kriminālprocesu statistika pēc Krimināllikuma 78.panta – nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšana:

2007.g. - 16 kriminālprocesi

2008.g. - 9 kriminālprocesi

2009.g. - 6 kriminālprocesi

2010.g. - 6 kriminālprocesi

2011.g. - 12 kriminālprocesi

2012.g. – līdz šim brīdim 4 kriminālprocesi